Ik pa laikam rodas situācijas, kas raisa diskusijas par pacientu drošību pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Vēl nesen netālu no Madonas slimnīcas atrasta mirusi sieviete, kas pirms pāris dienām no tās pašas ārstniecības iestādes izrakstīta. Notikušo šobrīd izmeklē policija.
Slimnīcu tīkls Latvijā patlaban ir salīdzinoši blīvs, kas ierobežota finansējuma apstākļos vēl vairāk apgrūtina efektīvu līdzekļu izlietojumu, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
Atbalstot veselības aprūpes modeli, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, vienlaikus nav atrisināts jautājums, kur šo finansējumu ņemt. To, ka naudas nepietiek, atzīst visi. Tikmēr šā gada veselības finansējuma vājās puses aktualizējusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), norādot, ka kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Jau rudenī dzirdēt, ka lielajām slimnīcām beidzas kvotas uz izmeklējumiem, nav nekas neparasts. Arī šogad daļai pacientu jāsamierinās, ka pieraksts būs vien uz nākamo gadu. Par to ziņo lielās slimnīcas, bet ar šo problēmu saskaras arī reģionos.Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā (RAKUS) šobrīd pieraksts līdz gada beigām ir pilns uz valsts apmaksātām reimatologu, oftalmologu, ginekologu, kardiologu-aritmologu konsultācijām, diagnostiskās kardioloģijas izmeklējumiem - ehokardiogrāfiju, veloergometriju, Holtera monitorēšanu, galvas un kāju asinsvadu izmeklējumiem un resnās zarnas endoskopiskajiem izmeklējumiem.
Trūkstošo medicīnas speciālistu saraksts ir garš, un grūti ir atrast kādu ārstniecības iestādi, kurā nebūtu brīvu vakanču. Problēma gan nepavisam nav jauna, bet tagad veselības ministre Anda Čakša aizvien vairāk uzstāj, ka pašvaldībām jābūt radošām un jādomā jauni veidi, kā jaunos cilvēkus savā ziņā pievilināt.
Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, secināts Pasaules Bankas (PB) pētījumā "Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā". Turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.
Latvijas Slimnīcu biedrība uzskata, ka jāapsver iespēja valstij pārņemt kredītu atmaksu arī no pašvaldību slimnīcām, ne tikai valsts, aģentūrai LETA sacīja biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.Taujāts, kā slimnīcas ietekmēs Veselības ministrijas iecere no 2017.gada pārņemt slimnīcu valsts galvotās kredītsaistības, Kalējs norādīja, ka kredīta atmaksas pārņemšana septiņu miljonu eiro apmērā ļaus ārstniecības iestādēm ietaupīto naudu novirzīt pacientu aprūpei, nevis kredīta dzēšanai.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neplāno reģionālajām slimnīcām atgriezt finansējumu iepriekšējā gada apjomā un norāda, ka tām slimnīcām, kuras pagājušajā gadā ambulatoros pakalpojumus sniedza mazākā apjomā, nekā bija paredzēts, šogad ir līdzekļu samazinājums.
Arī pēc šodienas slimnīcu vadītāju tikšanās reģionālās slimnīcas nav gatavas parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Nacionālais veselības dienests (NVD) reģionālajām slimnīcām tomēr varētu piešķirt papildu 460 000 eiro, nevis 400 000, kā izskanēja līdz šim.Kā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, NVD ir piešķīris papildu 460 000 eiro reģionālajām slimnīcām. NVD pārstāve Evija Štālberga gan aģentūrai LETA norādīja, ka šodien šādu informāciju apstiprināt nevar, un atbildi solīja trešdien.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris Dienai norāda, ka stāsts šoreiz ir par ambulatorajiem izmeklējumiem, atzīmējot, ka «diezgan nopietni ir aplasīta nauda visdažādākajās pozīcijās», bet nekāds skaidrojums nav sniegts. Slimnīcā atliek vien minēt, kādi ir iemesli. Turklāt iepriekš gan Veselības ministrija (VM), gan Nacionālais veselības dienests (NVD) solīja, ka finansējums paliks iepriekšējā gada līmenī. Zvīdris kā iespējamo iemeslu min papildu naudas piešķiršanu Austrumu slimnīcai, kas patiesībā sanākusi pārdale – laukiem atņēma, lai iedotu Rīgai.