Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners šodien žurnālistiem sacīja, ka ministrijas plānos slimnīcas Latvijā ir iedalīt piecos līmeņos atkarībā no speciālistu skaita, sniegtajiem pakalpojumiem, aprīkojuma un citiem kritērijiem. Katrā nākamajā līmenī ir iekļauti iepriekšējā līmeņa elementi. Tā, piemēram, pirmā līmeņa slimnīcās būs internists, kā arī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā jeb neatliekamās palīdzības nodaļā būs divi ārsti un medicīnas māsa. Šajā līmenī, piemēram, tiks sniegti terapijas un ķirurģijas pakalpojumi. Šī līmeņa slimnīcās pacients būs jānogādā mazāk nekā stundas laikā.
Otrā līmeņa slimnīcās būs pieejami piecu dažādu speciālistu pakalpojumi, kā arī papildu neiroloģijas, pediatrijas, ginekoloģijas pakalpojumi un dzemdību palīdzība. Šāda tipa slimnīcā pacients jānogādā stundas laikā.
Savukārt trešajā un ceturtajā līmenī tiek iedalītas reģionālās slimnīcas. Trešā līmeņa slimnīcās strādās septiņu vai vairāk specialitāšu speciālisti, bet ceturtā līmeņa - astoņu vai vairāk specialitāšu speciālisti. Trešajā līmenī papildu otrā līmeņa pakalpojumiem būs pieejami neiroloģijas, traumatoloģijas pakalpojumi, bet ceturtajā - bez jau visa minētā papildus plānoti kardioloģijas, neonatoloģijas un, iespējams, psihiatrijas pakalpojumi. Pie trešā līmeņa slimnīcām piederētu Valmieras, Rēzeknes, Jēkabpils, Jelgavas un Ventspils reģionālās slimnīcas. Savukārt pie ceturtā - Daugavpils un Liepājas reģionālās slimnīcas. Ketners skaidroja, ka pēdējās divas slimnīcas nevar salīdzināt ar pārējām reģionālajām slimnīcām.
Pie piektā jeb augstākā līmeņa, kā līdz šim, piederētu universitāšu slimnīcas.
Taujāts, kas varētu būt tās slimnīcas, kurās reāli notiks izmaiņas un tiks slēgtas nodaļas vai samazināts sniedzamo pakalpojumu skaits, Ketners pieļāva, ka tās varētu būt lokālā līmeņa slimnīcas, tomēr viņš norādīja, ka par šīm izmaiņām nāks klajā nākamā gada pavasarī, un konkrētus slimnīcu nosaukumus nenosauca. Viņš sacīja, ka kādās lokālajās slimnīcās pakalpojumu klāsts varētu tikt samazināts līdz minimumam - diviem ārstiem, kuri sniedz terapijas un ķirurģijas pakalpojumus visu diennakti.
Vaicāts, vai lielajās slimnīcās pēc reformas vajadzēs vairāk ārstu, jo tad mazākajās slimnīcās, slēdzot nodaļas, mediķi varētu zaudēt darbu, VM valsts sekretārs norādīja, ka arī šajā jomā ir padomāts par risinājumu. No struktūrfondiem tuvākajā laikā būs pieejami līdzekļi mediķu tālākizglītībai jeb pārkvalifikācijai, kā arī mobilitātei, proti, iespējai strādāt citā slimnīcā. Līdz ar to, ja būs nepieciešams pārkvalificēties vai pārvietoties uz citu ārstniecības iestādi, būs pieejami šie divi risinājumi. Pagaidām gan VM nav aprēķinu, cik daudzu mediķu tas varētu ietekmēt.
Ketners norādīja, ka daļa no veselības aprūpes reformas paredz pakalpojuma klāsta pārskatīšanu, kas nozīmē, ka manipulācijas, kuras vienā vietā veica reti, neveiks vispār, bet gan to darīs vietā ar attiecīgu pieredzi.
Kā norādīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, reformas rezultātā ārstniecības iestādes netiks slēgtas. Turklāt katrā iestādē ambulatorais sektors turpinās funkcionēt kā līdz šim, proti, ambulatorie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas būs pieejamas kā līdz šim. Tas, kas, iespējams, tiks samazināts, ir stacionārais sektors, kas dzīves laikā varbūt tik bieži nav nepieciešams, skaidroja Šneiders. Ketners viņu papildinot norādīja, ka visus pakalpojumus mazajās slimnīcās nodrošināt nav iespējams.
VM valsts sekretārs sacīja, ka šajā gadījumā ir konflikts starp kvalitāti un reģionālo pieejamību. Ir iespējams gribēt, lai pie mājām ir stacionārs, kurā operē sirdis, tomēr, ņemot vērā, ka šādas operācijas tiek veiktas retāk, tad diez vai kādam būs vēlme savu sirdi operēt pie speciālista, kurš to dara reizi gadā, skaidroja Ketners.
Viņš arī norādīja, ka pie šī plāna notiek darbs un tas ir tikai melnraksts. VM decembrī nāks klajā ar informatīvo ziņojumu, kas skars pēdējo trīs līmeņu slimnīcas. Attiecībā uz konkrētām slimnīcām, kurās notiks izmaiņas, lēmums tiks pieņemts līdz aprīlim.