Cenas lejup velk kokmateriālu, papīra, metālu un ķīmisko preču ražošana
Martu vēl nevar uzskatīt par krīzes mēnesi, tomēr tā dati lielā mērā jau sniedz indikācijas par to, kāda ir ekonomiskā ievirze pašreizējo satricinājumu laikā.
Tautsaimniecība
Turpinās būt Eiropas līdere. Turēsies ar mašīnām un motoriem, taču traucēs demogrāfiskā situācija
Samērā strikta izdevumu politika un vienlaikus labi attīstīta, uz eksportu orientēta ražošana Vācijai jau ilgāku laiku ļāvusi saglabāt Eiropas lielākās un ietekmīgākās tautsaimniecības statusu.
Digitālās ekonomikas saskaitīšana
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Ļoti tuvu nulles punktam. Tautsaimniecības nozaru attīstība šogad varētu būt ļoti neviendabīga
Pasaules ekonomikas bremzēšanās, kas bija jūtama jau pagājušajā gadā, un pašreizējais koronavīrusa Covid-19 uzplaiksnījums sagādā ne mazums bažu par ekonomisko attīstību pasaulē un līdz ar to arī Latvijā.
Vērojams, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme ļoti strauji piezemējas
Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.
Cenu izmaiņas neraisa optimismu par ekonomisko situāciju Latvijā un citur Eiropā
Neraugoties uz ik pa laikam jaušamo optimismu attiecībā uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē un varbūtējo globālās tautsaimniecības izaugsmes tempu palielināšanos, ražotāju cenu konjunktūra liecina par pretējo.
Izaugsmi veicināja gan mitrāka vasara, gan plašāk atdarīti maki
Brīdī, kad pasaules tautsaimniecība piebremzējusies un attīstīto valstu negatīvās rūpniecības tendences agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju, interesants šķiet jautājums, uz kādām nozarēm balstīt tautsaimniecības attīstību.
Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem
Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.
Nepatīkamās pasaules tautsaimniecības tendences iezogas arī mūsmājās
Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.
Latvijas tautsaimniecības izaugsme strauji nospiež bremzes pedāli
Dažādu ekspertu izvirzītās hipotēzes par to, ka Latvijas tautsaimniecība varētu sākt bremzēties, nonākušas līdz taustāmam rezultātam.
Luminor pētījums atklāj Latvijas ekonomiskos kontrastus jaunā gaismā
Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.
Reģionu pienesums valsts ekonomikā sarūk
Atgūšanās no ekonomiskās krīzes ir vērojama arī valsts reģionos, kur vidējā darba samaksa aug un bezdarba līmenis krītas nedaudz straujāk kā Rīgā.