Lai gan mākslīgais intelekts (MI) piedāvā daudzsološas iespējas dažādās jomās, cilvēki joprojām nereti izjūt piesardzību un bažas, kas traucē pilnvērtīgi izmantot šīs iespējas. Bailes un aizspriedumi bieži vien balstās nezināšanā vai dziļi iesakņojušos mītos. Protams, MI nav neitrāls – tā efektivitāte un drošība ir atkarīga no tā, kā tas tiek izmantots, tomēr ir vienkārši un praktiski rīki, kurus var lietot teju ikviens.
Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!? Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.
Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Saeimā patlaban aktualizējies jautājums par tālmācības izglītības kvalitāti un tās piemērotību sākumskolas vecuma bērniem. Lai gan šai mācību formai ir gan atbalstītāji, gan kritiķi, svarīgi ir atcerēties, ka tālmācība Latvijā pastāv jau vairāk nekā 30 gadus – gan pamatskolas, gan vidusskolas, gan augstākās izglītības līmenī. Šis mācību formāts pilda arī iekļaujošās izglītības funkciju, sniedzot iespēju mācīties tiem bērniem un jauniešiem, kuri citādāk, iespējams, paliktu ārpus izglītības sistēmas. Vieta uzlabojumiem ir vienmēr un visās mācību formās, taču tālmācības kvalitātes atslēga ir mūsdienīgas mācību platformas un atbilstoši sagatavoti pedagogi.