Skaistumkopšana ir joma, kurā ir augsta pakalpojumu pašizmaksa. Lai pakalpojumu sniedzējs varētu izmantot labas kvalitātes materiālus, drošu un sertificētu tehniku, kā arī ievērot ilgtspējas prasības un godprātīgi maksāt visus nodokļus, pakalpojumu cenai jābūt pietiekami augstai, taču rodas jautājums – vai Latvijas patērētājs varēs atļauties un iegādāsies šādus pakalpojumus?
Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā. Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.
Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju. Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.
2022. gadā divi galvenie apdrošinātāju izaicinājumi bija atlīdzību inflācijas lēciens un vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumi naudas cenas pieauguma dēļ, bet 2023. gadā atlīdzību inflācijai kā vienam no lielākajiem izaicinājumiem pievienojas nekontrolējams aspekts – dabas kaprīzes jeb vētras. Papildus pagājušā gada spēcīgākajai vētrai 7. augustā, saistībā ar kuru atlīdzību izmaksu summa sasniedz 4,4 miljonus eiro, piedzīvojām vēl trīs vētras, par kurām izmaksu apjoms veido pusmiljonu eiro vai pat vairāk.
Valstij pieder vairāk nekā 15 tūkstoši dažādu nekustamo īpašumu, par kuriem ikdienā rūpējas vismaz septiņi specializētie uzņēmumi. Nozare ir sadrumstalota. Darba efektivitāti mazina arī fakts, ka tajā strādājošie apsaimniekotāji neizmanto vienotus vai vismaz līdzīgus pakalpojumu sniegšanas standartus
Lai arī Covid-19 pandēmija šķietami ir pagājusi, tā aiz sevis ir atstājusi daudz mājasdarbu un mācību. Viena no tām – Latvija nevar paļauties, ka nestandarta situācijās ātri saņemsim pacientiem nepieciešamās zāles vajadzīgajos apjomos un termiņos. Tā kā mūsu valsts tirgū aptuveni 95% medikamentu tiek importēti un tajā pārliecinoši dominē ārvalstu ražotāji, šis jautājums iegūst pavisam citu līmeni un aktualitāti, ņemot vērā arvien pieaugošo saspīlējumu pasaulē. Piegādes ķēžu traucējumu dēļ jau pandēmijas laikā nebija pieejamas daudzas būtiskas un neaizvietojamas zāles. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu būt droši, ka medikamenti būs pieejami arī X stundā, ir pēdējais laiks risināt jautājumu par valsts zāļu rezerves fonda izveidi. Diemžēl tā vietā, lai radītu Latvijā medikamentu rezervju sistēmu un izstrādātu algoritmu to pieejamībai ārkārtas situācijās, politiskajā dienaskārtībā nonāk īstermiņa risinājumi, kas patiesībā rada papildu riskus mūsu valsts zāļu apgādes un pieejamības sistēmai.
