Uzbrukuma gadījumā NATO ir jāspēj aizsargāt savu teritoriju no pirmās minūtes, šodien Latvijas parlamentā tiekoties ar Grieķijas prezidenti Katerinu Sakellaropulu, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Kas jāmaina Latvijas līdzšinējos aizsardzības plānos pēc Ukrainas kara mācības, intervijā Agnesei Margēvičai
skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.
Dānija ir apņēmusies uz Latviju nosūtīt apmēram 800 karavīrus, lai stiprinātu kopīgo NATO aizsardzību pret jebkādu potenciālu Krievijas agresiju šajā reģionā, ceturtdien pēc savstarpējas tikšanās paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.
Lietuva vēlas, lai NATO pārskata Baltijas valstu aizsardzības plānus un gan Polijai, gan Baltijas valstīm tiek nodrošināta "pilnīgas aizsardzības stratēģija", trešdien norādījis ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
NATO no atturēšanas soļiem jāpāriet uz pilna spektra aizsardzību austrumu flangā, ārkārtas NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas notika Briselē, piektdien uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Globālie izdevumi aizsardzībai 2020.gadā sasnieguši rekordaugstu 1,83 triljonu dolāru (1,50 triljonu eiro) atzīmi, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju un tai sekojušo pasaules ekonomikas sarukumu par 3,5%, konstatēts Lielbritānijas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta ziņojumā.
Par Latvijas vietu pasaules drošības kartē, Ziemeļatlantijas alianses iekšējām pretrunām un Krievijas militāro potenciālu – ar Leidenes Universitātes docentu Lūkasu Milevski sarunājas Andis Sedlenieks.
Latvijā ir nepieciešams pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu aizsardzība, teikts valdības šodien atbalstītajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzstāj, ka sabiedrotajiem ir jāsasniedz aizsardzības tēriņu mērķi, neraugoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajām ekonomiskajām problēmām.
Valstu izdevumi aizsardzībai 2019.gadā pasaulē pieauguši straujāk nekā jebkuru citu gadu pēdējā desmitgadē, liecina piektdien Drošības konferencē Minhenē prezentētais pētījums.