Plānojot palielināt izdevumus aizsardzības jomā, paredzami grozījumi jau šā gada budžetā un arī nākamgad tā būs viena no valsts budžeta prioritātēm, otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība).
Krievijas agresija Ukrainā bruņošanās drudzi atnesusi arī līdz Latvijai. Liela daļa politiķu sociālajos tīklos un klātienē, Saeimā un valdībā, radio un televīzijas ziņu un diskusiju raidījumos, to vien dara, kā spriedelē par valsts aizsardzības spējām iebrukuma gadījumā. Cik stundu paies, līdz palīgā atnāks sabiedrotie, cik veci tanki mums ir un kādi būtu jāiepērk turpmāk (un varbūt arī lidmašīnas), vai ir jēga šādā situācijā atjaunot obligāto karadienestu utt.
Protams, nekad nekas nav absolūts. Katrreiz, kad sēžamies mašīnā vai lidmašīnā, jārēķinās, ka pastāv kāda negadījuma iespēja. Mēs dzīvē nevaram izslēgt neko un tāpēc adekvāti jārūpējas par drošību, piemēram, ziemas sezonā savlaicīgi nomainot atbilstošas riepas, kas negarantē mūsu izdzīvošanu, bet tomēr mazina riskus u.
Latvijai ir jāpalielina finansējums aizsardzībai, bet tas ir jādara gudri. Šos vārdus Dienai sacīja nevis kāds ar aizsardzības resoru saistīts politiķis, bet gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Finanšu ministrijas attieksmes maiņa gandarī gan aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), gan ministra partijas biedru Ainaru Latkovski, kurš vada Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.
Tēmā "ko Krievijas agresija pret Ukrainu nozīmē Lavijai?", šķiet, esam nedaudz iesprūduši. No vienas puses, retais noliegs problēmas nozīmi, bet, no otras puses, nekur tālāk par bažām vai nedaudz apokaliptiskām noskaņām arī netiekam.Līdz ar to, ja mēģinām uztaustīt kādus konkrētus jautājumus un atbildes, pirmais, pie kura nonākam, ir - kā mums veicas ar ekspertiem drošības jautājumos? Proti, šobrīd tēmu negribot ir monopolizējuši sociālo zinātņu un radošo profesiju pārstāvji.
Jau iepriekš Igaunija, kas velta aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nereti vērsusies pie Latvijas un Lietuvas, lai arī šīs divas NATO dalībvalstis neaizmirstu par savām saistībām. Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā igauņu aicinājumi palikuši spēcīgāki. "Es stingri vērsīšos pie Latvijas un Lietuvas draugiem.
Pašlaik tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet jebkura saspringta situācija kaimiņvalstīs rada satraukumu sabiedrībā, trešdien LNT raidījumā 900 sekundes atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Lai no 0,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad līdz 0,92% no IKP nākamgad palielinātu aizsardzībai atvēlētos līdzekļus papildu nepieciešami 10 miljoni eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Tirgotājus satraucis bruņotais uzbrukums veikalam Mego Rīgā. Par laimi, tas nav prasījis cilvēku upurus, taču pamatīgi satraucis veikala darbiniekus. Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) atzīst, ka tās ir sekas valsts pārvaldes attieksmei – lielāka uzmanība tiek pievērsta "nedzīvas" naudas aizsardzībai, savukārt mazāk tiek domāts par tirgotāju un pircēju drošību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmdien, 26.augustā, pēc Somijas ārlietu ministra Erki Tuomioja ielūguma apmeklēja Helsinkus, lai Somijas vēstnieku ikgadējā sanāksmē uzstātos ar uzrunu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību, portālu Diena.lv informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses dienests.
Iespēja izmantot Zviedrijas sauszemes teritoriju un gaisa telpu būtu izšķiroša, ja NATO nāktos no uzbrukuma aizsargāt Baltijas valstis, uzskata latviešu izcelsmes vadošais pētnieks Karaliskajā Zviedrijas Kara zinātņu akadēmijā Kārlis Neretnieks.