Šodien koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīti budžeta prioritātei - drošībai.
Ārlietu ministrijai ir nepieciešami 237 489 eiro dažādiem remontdarbiem un iekārtu iegādei, un šos līdzekļus tā lūdz no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Veidojot šī gada budžetu tika "netīši ieplānots" deficīts, jo šobrīd ieņēmuma daļa nepildās kā tas
paredzēts, LTV intervijā pirmdien no rīta atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Pārskatot valsts budžeta programmas, būtu iespējams atrast miljoniem eiro jaunajām politikas iniciatīvām. trešdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma uzsvēra Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pagājušajā nedēļā gan lēmējvaras, gan izpildvaras atzaros varēja novērot interesantu priekšstatu, kā funkcionē valsts budžets. Pat vairāk – kā funkcionē valsts pārvalde un ekonomika vispār.
Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.
Papildu līdzekļi valsts budžetā tiks meklēti tur, kur nodokļi netiek maksāti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdzekļus nemeklēs pie godīgajiem nodokļu maksātājiem, piektdien Rīta Panorāmā norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, norāda lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
Valdošās koalīcijas partneri pagaidām nav atrisinājuši visas domstarpības saistībā ar nākamā gada budžeta veidošanu, lai gan pieļauj iespēju par atsevišķiem jautājumiem vienoties arī tad, kad valsts budžeta projekts tiks vērtēts Saeimā.
Neskatoties uz iepriekš publiski pausto, ka papildu pieprasījumus nozarēm ministri nav gatavi samazināt, sestdien tiekoties, lai spriestu par valsts budžetu, vairāki kompromisi jau esot panākti, un no sākotnēji prasītā pusmiljarda jaunām iniciatīvām, pieprasījumu summa krietni samazināta. To pirmdien intervijā Latvijas Radio uzsvēra jaunais finanšu ministrs Jānis Reirs.
Nevaru garantēt, ka jaunā valdība strādās visus četrus gadus, taču es to gāzt negatavojos, tā īsi pirms savas otrās valdības apstiprināšanas atkārtoti uzsver Laimdota Straujuma (Vienotība).