Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Valsts budžets

RS ietekmi uz valsts budžetu plāno kompensēt ar rīdzinieku nodokļu maksājumiem

SIA Rīgas satiksme radīto negatīvo ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu valdība plāno kompensēt, par labu valstij vairāk pārdalot Rīgas domes iekasētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.

Strīdas par brīvo līdzekļu sadali

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ministriju prioritārajiem pasākumiem papildu bāzes finansējumam pieejamie līdzekļi ir ap 100 miljoniem eiro, un par to sadali dažādu jomu vajadzībām valdību veidojošo partiju sadarbības padomē turpinās grūtas diskusijas. Ministrijas saviem prioritārajiem pasākumiem prasījušas kopumā 953,5 miljonus eiro, atzinusi Finanšu ministrija. Lēmumi par līdzekļu konkrētu sadali vēl nav pieņemti vai arī netiek paziņoti publiski. Pašlaik gan ir skaidrs, ka solītais atalgojuma pieaugums par 20% veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, ko pērn lielā vienprātībā ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā atbalstīja 13. Saeimas deputāti, īstenots netiks, jo tam vajadzīgi 120,2 miljoni eiro, kas ir vairāk par šā gada valsts budžeta iespējām, atzinusi veselības ministre Ilze Viņķele (A/P).

Mediķi nākamgad solīto nesaņems

Mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Top budžets ar mazu rīcības brīvību

Nākamā gada valsts budžets būšot lielākais Latvijas vēsturē, pirmo reizi pārsniedzot 10 miljardus eiro. Ekonomikas izaugsmes prognoze gan piesardzīgi samazināta no 3% līdz 2,8%. Budžeta fiskālā telpa jeb tēriņu iespējas būs stipri ierobežotas iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanas dēļ. Būtisku robu iecirtīs arī Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) parādsaistību iekļaušana vispārējā valdības sektorā, kas būtu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem un kas izdevumu iespējas nākamajā gadā samazinās par 71,9 miljoniem eiro, bet 2021. gadā – par 14,2 miljoniem eiro, lēsusi Finanšu ministrija (FM). Tātad par neprasmīgu saimniekošanu uzņēmumā RS maksās ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotāji. Savukārt 2021. un 2022. gadā papildu izdevumiem valsts budžeta vajadzībām prognozēti attiecīgi 34 un 132,5 miljoni eiro.

Eksperts: Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295,4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35,9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un, iesilstot Eiropas Savienības fondu apgūšanai, briest nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības. Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide