Vai diskusija par pieeju "teritorijas apmaiņā pret mieru" iezīmē lūzumu Rietumu attieksmē pret Krievijas sākto karu Ukrainā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Kārli Bukovski izjautā Agnese Margēviča.
Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) ģenerāldirektores Ievas
Jaunzemes aizbildināšanās, ka
vairāk nekā gadu pēc 29
Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai
traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā,
ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par
sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā
nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".
Kā partijas izmanto sabiedrības radikalizēšanos, par integrācijas politikas kļūdām un
iespējām tās labot politologu
Juri Rozenvaldu iztaujā Agnese Margēviča.
Saskaņas flirts ar ideju par jaunu,
savādāku pieeju sava elektorāta
mobilizēšanai apstākļos, kad
Krievijas agresija Ukrainā ir
izslēgusi iespēju laipot ap tēmu
par konstruktīvu sadarbību ar
Maskavu, ir izrādījies īss.
Par to, cik tuvu demisijai bija valdība un cik patiesas ir runas par A/P un NA aizkulišu spēlēm, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) intervē Agnese Margēviča
Jauns pavērsiens noticis krimināllietā, kurā par korupciju apsūdzēti bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs ietekmīgu politiķu draugs Māris Martinsons. Jaunas liecības par it kā saņemtiem draudiem un Rimšēviča prettiesisku rīcību sniedzis viens no lietas figurantiem, uzņēmējs Renārs Kokins, liecina Dienas rīcībā esoša informācija.
Kā realizēt Saeimas lēmumu,
kas noņēma juridiskus šķēršļus padomju laika piemiņas
vietu demontāžai, kuras līdz
šim aizsargāja vienošanās ar
Krieviju, uz kuriem objektiem
šis lēmums būtu jāattiecina,
un kurš par tiem lems, Agnese
Margēviča sarunā ar Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētāju Arni Āboltiņu.
Nepieciešamība sabiedrībai
nodemonstrēt, ka atšķirībā no
reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav
Sarkanajā grāmatā ierakstīta
suga, kuru nomaiņa teju
saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav
vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu
jādemisionē.
Par 9. maiju, Putina bezizeju
un stresu Krievijas varas elitē
ar Kremļa aizkulišu pārzinātāju, vēsturnieku un politikas
analītiķi Valeriju Soloveju sarunājas Agnese Margēviča.
Nojaucamā padomju armijas
pieminekļa Pārdaugavā un 9.
maija problēma, pateicoties
patiesības stundai, ko nesis
karš Ukrainā, no problēmas,
kas vērsta uz āru – "ko par
mums padomās", "ko mums darīt ar krievu
kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā
mēs vēlamies tālāk dzīvot".
Par iekšlietu struktūru kūtrumu, rosinot kriminālprocesus par uzbrukumiem Ukrainas bēgļiem, Agneses Margēvičas saruna ar zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku.
Vēsturiskais brīdis ar vārdos
neaprakstāmo varonību, ko ik
dienu mums rāda ukraiņi, ļoti
izceļ muļķības un gļēvuma
piemērus, kuri citādi uz mazāk
spilgta fona paslīdētu garām
vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās
dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo
izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini
deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis
klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules
pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi
metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.
Par mūsu sabiedrību, latviešiem, krieviem, mediju profesionalitāti uz Ukrainas kara fona Agneses Margēvičas saruna ar leģendārā žurnāla "Avots" galveno redaktoru, rakstnieku Aivaru Kļavi.
Sestdien notikušā Kustības Par! kongresa lēmums par spīti nelegālās finansēšanas, azartspēļu un citu aizkulišu saimniecisko interešu lobēšanas skandāliem palikt vienā politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA) nav ne pārsteidzošs, ne negaidīts, ne politiski tik ārkārtīgi nozīmīgs, lai tam pievērstu milzu uzmanību. Ja vien šis veidojums sevi neiedomātos par labas politiskās prakses un vērtību etalonu, ko nekautrēdamies joprojām tiražē.
Kas jāmaina Latvijas līdzšinējos aizsardzības plānos pēc Ukrainas kara mācības, intervijā Agnesei Margēvičai
skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.
Redzot entuziasmu, ar kādu tiek mēģināts aizklauvēties līdz līdzpilsoņu apziņai, aiznest visu patiesību par Krievijas agresiju pret Ukrainas tautu, nākas secināt, ka priekšstati par Krievijas propagandu ir pārāk vienkāršoti.
Saskaņa kopš kara Ukrainā izskatās izsista no sliedēm, tās līderi kādreizējo sadarbības partneri Krieviju sauc par agresoru, reitingi rāda, ka aug atbalsts radikālajai Latvijas Krievu savienībai, – par to visu Jānis Urbanovičs intervijā Agnesei Margēvičai.
Saeima 7. aprīlī ar reti lielu atbalstu – 76 deputātiem, tostarp pat teju pusei
Saskaņas frakcijas, balsojot par – šī gada 9. maiju pasludināja par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu, aizliedzot jebkādus pasākumus, kas nesakrīt ar šajā piemiņas dienā ietverto vēstījumu. Likums būs spēkā tikai līdz šā gada 11. maijam.
Tēma par sabiedrisko mediju
darba kvalitāti ir samilzusi,
komplicēta, un tās samešana
vienā katlā, paužot pielādētus
vispārinājumus, būtu labākais
pakalpojums tiem, kuri vēlas
nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par
šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl
pirms tā ir sākusies
Par Krievijas agresijas Ukrainā radītajiem izaicinājumiem Latvijas sabiedrībai, arī iespējamiem attīstības scenārijiem Kremlī Agneses Margēvičas intervija ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju, bijušo vēstnieku Maskavā Andri Teikmani.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu valsts humānu apsvērumu dēļ izsniegusi vairāk nekā pusotra simta vīzu, tostarp cilvēkiem, kuru vārdam un līdz ar to teiktajam Krievijā ir svars. Latvija varētu to izmantot, lai spēlētu ne tikai humanitāru lomu Ukrainas karā, bet arī lomu post-Putina Krievijas arhitektūrā, palīdzot veidot brīvu diskusiju telpu, kurā ietekmīgi krievu intelektuāļi no jautājuma "kā krievi tiktāl nonāca?" tiktu līdz atbildei "kā veidot Krieviju, kas nebūs bieds kaimiņiem un izstumtais pasaulei?".
Latvijas drošība un pat pastāvēšana ne vairs tikai ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai blakus esošā Krievija pēc neizbēgamās sakāves Ukrainā atteiksies no bīstamā lielkrievu šovinisma pret kaimiņu tautām. Tas attiecas arī uz vietējo, ar krievu kultūrtelpu sevi asociējošo sabiedrības daļu, tādēļ mums šīs Krievijas intelektuālajā elitē jau aizsākušās debates nebūtu jākušina kaut kāda realitāti ignorējoša politkorektuma vārdā.
Mūsu mediju uzrauga Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
(NEPLP) lēmums slēgt
piekļuvi 71 tīmekļa vietnei,
jo tajās izplatītais saturs
rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai
drošībai, neizceļas ne ar labu argumentāciju,
ne ar ilgtermiņa redzējumu, kā atrisināt
valstij patiesi bīstamo smadzeņu skalošanu.
Latvijas amatpersonu aktīvi uzturētais stāsts, kā Krievijas propagandas kanālu bloķēšana novedīs pie šīs informatīvās telpas saindēto prātu detoksa, ir nekas vairāk kā pašsuģestija. Jau kovids parādīja, ka pietiekoši liela sabiedrības daļa arī milzīgā pieejamās informācijas apjomā izknābās savam viedoklim ērtāko, bet diskomfortu raisoša informācija atlēks kā no teflona.
Par ko liecina Krievijas armijas neveiksmes Ukrainā, vai jau sākusies vainīgo meklēšana un cik liels ir kodolkara apdraudējums, NBS atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.
