Vairāk nekā pēc pusgadsimta dienasgaismu ierauga akadēmiskās estētikas aizsācējas Latvijā Mildas Palēvičas (1889–1972) galvenais darbs un viņas apjomīgās dienasgrāmatas.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš par cīņu ar "specvienību" delta, trim nevakcinēto grupām un par to, ko negribas darīt miera laikā.
Reakcija uz mākslinieka Kristiana Brektes darbiem, kuras augstākais lidojums ir viņa aizstāvības plakāta sadedzināšana pie Latvijas Mākslas akadēmijas, kuras asociētais profesors un glezniecības katedras vadītājs Brekte ir, un galerijas Alma nožēlojamā publiskā atvainošanās par Kristiana Brektes un grupas +K+M+B uzstāšanos projekta Tīrkultūra – Negaidīto avotu galerija ietvaros, kas galerijas komandai šķitusi "dziļi aizvainojoša, neapdomīga un tādēļ arī neprofesionāla. Mēs noliedzam naidu kurinošus pasākumus un simboliku, it sevišķi tos, kuri izraisa asociācijas ar konkrētām naida organizācijām, genocīdu un minoritāšu apspiešanu", – šī reakcija nav nekas jauns. Brektes darbi tādas ir piedzīvojuši no laika gala. Ja pašķirstām senās Dienas, pirms 14 gadiem 2007. gada 10. novembra Dienas 11. lapā atrodam repliku Vai atļauts viss?.
Lāčus Latvijā sastop arvien biežāk. Ja šī tendence
turpināsies, Latvijas populācija var izpildīt tos
kritērijus, kas ļautu sākt lāču medības. Taču
mednieku starpā netrūkst nepacietīgo, kuri baidās
līdz šim priekam nenodzīvot.