Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ierasti ticis ar lielu pārsvaru runāts par mūsu labo, lēto un gudro darbaspēku, bet krietni mazāk par mērķtiecīgu rīcību, lai sekmētu privātās uzņēmējdarbības tradīcijas. Protams, šobrīd politiķi aizvien vairāk runā par darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, lai strādātu gudrāk, radītu preces ar augstāku pievienoto vērtību un pelnītu lielākas algas, un attiecīgi atbrīvotos no lētā darbaspēka valsts zīmoga.
Cilvēcīga kļūda, un punkts. Būtībā tik vienkārši un, manuprāt, augstprātīgi veselības ministrs Daniels Pavļuts reaģē uz viņa pārziņā un atbildībā esošajā – cilvēku veselībai un dzīvībai vitāli svarīgajā – nozarē konstatēto situāciju, ka vairāk nekā 100 jauniešu saņēmuši poti pret Covid-19 ar vakcīnām, kuru izmantošana šajā vecuma grupā nav atļauta. "Jā, šādas situācijas, kad cilvēki ir saņēmuši savam vecumam pēc rekomendācijām neatbilstošas vakcīnas. Teikšu svarīgāko – nekas ļauns nav noticis. Mēs šai situācijai esam sekojuši līdzi," – tas ir viss, kas sakāms Pavļutam.
Rīgas satiksmes organizācijas nedienu iemesls ir neklausīšanās speciālistu viedoklī un pakļaušanās atsevišķas sabiedrības daļas vēlmēm, sarunā ar Guntaru Gūti atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.
Izglītības jomas problēmu nerisināšana šodien radīs smagas sekas nākotnē, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Vakar varējām lieliski pārliecināties, kā viens cilvēks var ļoti vienkārši destabilizēt vairāk nekā 100 cilvēku darbu. Protams, runa ir par nosacīti "otro parlamentāro negadījumu", kad Saeimas deputāts Aldis Gobzems, ierodoties uz parlamenta klātienes sēdi, atteicās uzrādīt derīgu Covid-19 negatīvu testēšanas rezultātu, kā dēļ parlamenta priekšsēdētājai nācās ilgi gaidīto Saeimas klātienes sēdi jau atkal pārcelt uz nu jau ierasto virtuālo pasauli.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais atklātais konkurss Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrāde radījis nopietnas aizdomas, ka ap pusmiljonu eiro vērtā darījuma konkursa nosacījumi izveidoti ar nolūku, lai tam varētu kvalificēties tikai viens vai divi, iepriekš izvēlēti pretendenti. Turklāt nozares dalībnieki uzsver, ka konkursa nolikums teju automātiski nedod iespēju tajā kvalificēties vietējiem profesionāļiem.
Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.
Savā ziņā "pateicoties" līdzšinējai akcīzes nodokļa politikai attiecībā uz tabakas produktiem, šobrīd ir notikusi tabakas tirgus pārdale par labu kaitīgākiem produktiem, uzskata tabakas nozares pārstāvji.
Par Rīgas attīstības plāniem nākamajos sešos gados, sagaidāmajām izmaiņām pilsētvidē, kā arī biznesa sekmēšanu galvaspilsētā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes Attīstības komitejas vadītāju Inesi Andersoni.
Pēdējie divi gadi Latvijā diemžēl ir raksturīgi ar asi izteiktu sabiedrības sašķeltību, kas sev līdzi nes ļoti negatīvu blakni – ārkārtīgi zemu diskusiju kultūru, kas galvenokārt izpaužas ar savam pretēja viedokļa paudēju maksimālu, pat brīžiem izteikti vulgāru noniecināšanu un apsaukāšanu.
Rīgā šajā būvniecības sezonā tiek veikti pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtības vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos, norāda Rīgas domes pārstāvji.
Ja nebaidāmies pārslimot Covid-19, kāpēc baidāmies vakcinēties pret to – sarunā ar Guntaru Gūti retoriski jautā ķīmijas zinātņu habilitētais doktors, profesors Ivars Kalviņš.
Vakar politiķi Sandis un Kaspars Ģirģeni paziņoja par savu plānu – Latvijā tiks dibināta jau atkal kārtējā politiskā partija. Protams, diskutabls ir jautājums, vai bijušajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un pašreizējam deputātam Kasparam Ģirģenam vispār izdosies savu plānu realizēt un, ja arī partiju nodibināt izdosies, vai viņi spēs iekļūt nākamajā Saeimā. Līdzīgi kā vēl dažiem jaunpienācējiem.
Krīzes situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur diezgan intensīvi sāk palielināties nelikumīgo robežšķērsotāju skaits, nav radusies ne vakar un arī ne aizvadītajās brīvdienās. Turklāt skaidri saprotamas indikācijas par ārkārtējo situāciju valdībai, tostarp iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, bija zināmas jau tajā brīdī, kad ar masveida nelegālo robežšķērsotāju problēmu saskārās un sāka cīnīties Lietuva.
Par situāciju tautsaimniecībā un nākotnes prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Saldsērīgu ziņu par kārtējiem policistiem kukuļņēmējiem vakar izplatīja Iekšējās drošības birojs (IDB), kas šoreiz ir gan salda, gan vienlaikus rūgta. Proti, IDB Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret divām Valsts policijas amatpersonām, kuras no kāda transportlīdzekļa vadītāja apmaiņā pret administratīvā pārkāpuma neformēšanu par pieļautajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pieprasīja un pieņēma – kā raksta IDB – salīdzinoši netipisku kukuļa veidu – gandrīz 50 kilogramus medus.
Par a/s Olainfarm attīstības plāniem un farmācijas nozares perspektīvām kopumā ar jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Buku sarunājas Guntars Gūte.
Radušās kārtējās aizdomas par pašpasludinātās "pārmaiņu koalīcijas" saimniekošanas patiesajām metodēm Rīgas pašvaldībā. Proti, aizdomas par iespējamiem likumpārkāpumiem izraisījis Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta (PAD) savā ziņā dīvainais lēmums slēgt līgumu par telpu nomu PAD vajadzībām ar Krievijas un Dominikas Sadraudzības rezidentiem piederošiem uzņēmumiem, kuru piedāvājums, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, ir par 140 tūkstošiem eiro gadā dārgāks nekā vismaz vienam no atraidītajiem vietējiem Latvijas rezidentiem piederošajiem uzņēmumiem, kura piedāvājums pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ticis noraidīts jau sākotnējā atlasē.
Stabiņgeita Rīgā, nodokļu un reģionālo reformu haoss, vakcinācijas procesa nemitīgās problēmas, nebeidzamās domstarpības par akustiskās koncertzāles būvniecības vietas izvēli – šķiet, piemērus ar valsts pārvaldes neveiksmes stāstiem varētu turpināt un papildināt bezgalīgi. Protams, iepriekš uzskaitītie piemēri vairāk attiecas tieši uz pašreizējo valdošo koalīciju un valdību, kā arī Rīgas domes varas koalīciju, taču skaidrs, ka līdzīgas problēmas ir pieredzētas gadu desmitiem un visdažādāko politisko spēku kombināciju veidoto koalīciju varas laikos.
Pagājušajā nedēļā portāls Delfi ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits "no sudraba Lexus pārsēdies melnā BMW". Tas savā ziņā nav nekāds ārkārtējs notikums, ņemot vērā, ka līdzšinējais auto, ko izmantoja prezidenta pārvadāšanai, ticis lietots kopš 2016. gada, turklāt bija beidzies arī iepirkuma līguma termiņš par iepriekš izmantotā Lexus automobiļa pilna servisa ilgtermiņa nomu, un ir tikai loģiski, ka tika rīkots konkurss par jauna auto nomu.
Par azartspēļu atbildīgu spēlēšanu un klientu risku kontroli ar SIA Alfor Korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāju Līvu Bisenieci sarunājas Guntars Gūte.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aktivitātes pēdējos pāris gados raisījušas plašu diskusiju par tiesiskuma aspektiem Latvijā un to, cik aizsargāts – patiesībā neaizsargāts – ir ikviens uzņēmējs. Aizvien daudziem juristiem un uzņēmējiem nav saprotams, kā var būt situācija, kad, balstoties uz ārkārtīgi slidenu un vispārīgu vārdu – visticamāk –, cilvēkam vai uzņēmējam var atņemt naudu, dažāda līmeņa tiesībsargiem izdarot pieņēmumu, ka naudas izcelsme ir neskaidra un, "visticamāk", noziedzīgā ceļā iegūta, tajā pašā laikā pret pašu personu neierosina kriminālprocesu, neapsūdz noziedzīgos nodarījumos un beigu beigās nenotiesā par šādu likumpārkāpumu.