Kokļu skaņu maģijas varā(1)
Komponista Valda Zilvera radošajā dažādībā koklēm ir īpaša vieta.
Inese Lūsiņa
No roka arēnas līdz koncertzālei. Sinfonietta Rīga spēlē Frenku Zapu un Kītu Emersonu
Ielūkoties XX gadsimta rokmūzikas aizkulisēs, uz skatuves no jauna pārradot amerikāņu ģitārista un komponista Frenka Zapas un britu taustiņinstrumentālista un komponista Kīta Emersona daiļrades spilgtākos paraugus, koncertos piektdien, 29. novembrī, Lielajā ģildē un ceturtdien, 19. decembrī, Ventspils koncertzālē Latvija piedāvā diriģents Normunds Šnē un kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Gādāt biļeti koncertam Rīgā jau ir par vēlu, taču šī varētu būt īstā reize beidzot aizbraukt uz Ventspils jauno koncertzāli.
Citu tik enerģētisku cilvēku līdz šim neesmu saticis
Ar vienīgo koncertu Latvijā Rīgas Lielajā ģildē svētdien, 1. decembrī, plkst. 18 uzstāsies leģendārā pianiste Eliso Virsaladze, interpretējot Pētera Čaikovska, Roberta Šūmaņa un Sergeja Prokofjeva skaņdarbus. Tam sekos bezmaksas meistarklases 2. un 3. decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Spēlēju, sapņoju. Skaņrades pasaule
Komponistes Ilonas Breģes autorkoncertā būs arī nezināmais.
Stāsts par mirkļa baudīšanu. Pēc Remarka populārā romāna tapis jauns oriģinālbalets Trīs draugi(1)
Kopš Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis uzzināja, ka Krievijas režisors un kādreizējais dejas mākslinieks Sergejs Zemļanskis veido plastiskās drāmas teātra izrādes bez vārdiem, viņš prātojis, kā būtu, ja viņš tās iestudētu ar dejotājiem. Pirms diviem gadiem satiekoties izrādījies, ka šāda ideja bijusi arī Sergejam Zemļanskim un viņa pastāvīgajai radošajai komandai. Tā dzima doma par jauna oriģinālbaleta Trīs draugi radīšanu. Tas tapis pēc Ēriha Marijas Remarka populārā romāna motīviem un piedzīvos pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā un baletā 29. novembrī.
Par mīlestību, kas nebeidzas. Operas Suitu sāga recenzija(1)
Liepājā pirmatskaņotā komponista Riharda Dubras Suitu sāga ir liriski episks vēstījums, Kurzemes leģenda operas žanrā.
Baltijas valstu simfoniķu satikšanās. Rīgā koncertē gan Baltijas mūziķu, gan Lietuvas orķestris(1)
Vienā un tajā pašā dienā, 22. novembrī, Rīgā uzstāsies Baltijas valstu simfoniskā festivāla apvienotais orķestris, kurš muzicēs Lielajā ģildē ar Gunti Kuzmu pie diriģenta pults un solisti, Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoli Trīnu Rūbeli, savukārt tikai pārsimt metru tālāk, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lielajā zālē, koncertēs Lietuvas studentu simfoniskais orķestris diriģenta Martīna Staškus vadībā. Var pat paspēt uz abiem, jo koncerts Mūzikas akadēmijā sākas plkst. 17, bet Lielajā ģildē – plkst. 19.
Kā ābeļdārzs ir Latvijas brīvība(1)
Noslēdzot Latvijas valsts simtgades varonības un veidošanās gadu, 23. novembrī pasaules pirmizrādi piedzīvos dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma Kā ābeļdārzs ir brīvība. Tā notiks Jelgavā, kur pirms simts gadiem tika uzveikts Bermonta karaspēks un nosargāts tautas sapnis par brīvu Latviju.
Par to, kas var notikt, ja gars satiekas ar garu(1)
Ieva Jurjāne zīmē ilustrācijas Kārļa Ķezbera pasakai, vizualizē Raiņa un Aspazijas pasauli un Rīgas gredzena tēlus.
Tautas atspulgs pretmetu skaistumā. Svētkos – filmas Katra diena simtgadē. Gadalaiki pirmizrāde
Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā, 18. novembrī, kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Dzintras Gekas veidotās unikālās dokumentālās filmas Katra diena simtgadē. Gadalaiki pirmizrāde.
Rīgas dziesminieki vienā gredzenā
"Stāsts par Latviju nekad nebūtu pilnīgs un noapaļots, ja mēs nerunātu par pašu Latvijas sirdi – par Rīgu," uzsver diriģents, četriem Latvijas novadiem veltītā koncertuzvedumu cikla Latvijas gredzens idejas autors Sigvards Kļava. Tāpēc viņš nolēmis divos gados īstenoto un Latvijas simtgadei veltīto ciklu papildināt ar Rīgas gredzenu. Šis tātad būs piektais un noslēdzošais uzvedums Sigvarda Kļavas, Latvijas Radio kora un viņu domubiedru veidotajā Latvijas gredzenā. Pirmizrādes notiks 29. un 30. novembrī VEF Kultūras pilī. Pēc tam Rīgas gredzens tiks izrādīts 6. decembrī Latgales vēstniecībā Gors, 22. februārī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars un 28. februārī Vidzemes koncertzālē Cēsis.
Trīs zvaigznes – veltījums Latvijai. Orķestra Rīga veltījums Latvijas simtgadei tuvojas finišam(2)
Ar trim latviešu mūzikas koncertiem no 10. līdz 18. novembrim orķestris Rīga noslēgs Latvijas valsts simtgadei
veltīto festivālu Trīs zvaigznes, kas noritējis trīs gadus, daudzveidīgi un saistoši interpretējot latviešu komponistu mūziku un Latvijai aktuālas tēmas.
Ambīcijas ir lielas. Klasiskās mūzikas festivāls Rīga Jūrmala izziņojis 2020. gada vasaras sezonas programmu
Četri izcili orķestri, spožas zvaigznes un spilgtākie jaunie talanti divdesmit koncertos – šāds ir nākamā gada vasarā gaidāmā mūzikas festivāla Rīga Jūrmala programmas apsolījums, kurš izsludināts šīs nedēļas sākumā. Ir īstais laiks iepazīties ar festivāla programmu, jo biļešu tirdzniecība uz koncertiem sāksies jau 20. novembrī.
Īsts Alpu kalnu puisis. Intervija ar šveiciešu mūziķi Kristiānu Cēnderu
Katrs koncerts man ir svētki – saka Pasaules mūzikas festivāla Porta viesis šveiciešu komponists un dziedāšanas meistars Kristiāns Cēnders.
Spoži, pārsteidzoši, eleganti un smalki. Festivālu Winterfest atklās Dāvida Gazarova džeza trio
"Šis būs zvaigžņu festivāls. Tas būs ļoti daudzveidīgs žanru ziņā, piedāvās daudzus ļoti atšķirīgus koncertus un pirmoreiz aptvers sešas koncertzāles Rīgā. Viss ir ļoti smalks. Elegantas, izsmalcinātas programmas no džeza līdz garīgajai mūzikai," 22. mūzikas festivālu Winterfest raksturo tā rīkotāja, Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova. Festivāls sāksies ar spožā džeza pianista, talantīgā improvizētāja Dāvida Gazarova džeza trio vieskoncertu Lielajā ģildē 9. novembrī plkst. 19.00 un turpināsies līdz 2020. gada februārim.
Tā vienkārši notika. Intervija ar komponistu Rihardu Dubru
Manas operas stāsts nav ne par politiku, ne vēsturi, mans stāsts ir par mīlestību, uzsver komponists Rihards Dubra (55). Jau pavisam drīz viņš klausītāju vērtējumam nodos savu Suitu sāgu, taču sarunā ar SestDienu dalās pārdomās arī par politiku, tās attiecībām ar baznīcu un sistēmu, kas nereti visvairāk traucē tieši vistalantīgākajiem.
LNSO un pianista Andreja Osokina koncerta recenzija. Saruna bez izlikšanās
Jura Karlsona 2. simfonijas pirmatskaņojums un Romualda Grīnblata mūzikas atgriešanās LNSO koncertā 25. oktobrī Lielajā ģildē.
Brets Valiants, ērģeles un Nosferatu(1)
Amerikāņu ērģelnieks Brets Valiants solo koncertā Ventspils koncertzālē Latvija 31. oktobrī plkst. 20 veidos oriģinālu skaņu celiņu XX gadsimta sākuma šausmu kino klasikai – Frīdriha Vilhelma Mūrnava mēmajai filmai Nosferatu.
Mūsu nepieradinātās un dziļās saknes
Diriģente Laura Leontjeva, komponists Uģis Prauliņš un Saulkrastu koris Anima kopā ar domubiedriem radījuši koncertprogrammu Līvu sasaukšanās, kuru noklausīties varēs koncertzālē Cēsis trešdien, 30. oktobrī, plkst. 20. Programmas vadmotīvs ir nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un popularizēšana un tā mūsdienīga interpretācija, atzīmējot UNESCO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu gadu un aicinot apzināties savas dziļās un nepieradinātās saknes.
Ir jādod iespēja! Ļaudis grib ne tikai rakt zemi(3)
Kā dalība korī, deju kolektīvā, amatierkolektīvā, folkloras kopā, rokdarbu vai līnijdeju pulciņā attīsta paša dalībnieka prasmes un personību, un vai tā spēj būtiski ietekmēt sabiedrības kvalitāti? Vai radošā darbošanās palīdz cilvēkiem kļūt labākiem? Varbūt pat glābj viņus, pasargājot no truluma un maldu ceļiem sociāli nelabvēlīgā vidē, iedrošinot un parādot, ka ir arī cita – radoši un sociāli piepildīta dzīve? Un vai galvenais vērtību mērs ir sacensība tiecībā uz izcilību un iekļaušanās Dziesmu un Deju svētkos, kas ir vistiešākajā veidā atkarīga no izvērtējuma skatē?
Paņēma ar atšķirīgo. Saruna ar Valdi Muktupāvelu
Mūsdienās brīžiem arī hokejs un Eirovīzija izceļ identitāti un liek priecāties, uzsver etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, runājot arī par to, cik atvērti ir Dziesmu svētki un kāpēc arī ekonomikā radošums ir svarīgs.
Arvien jauni brīnumi un nokrāsas džezā
Jau piekto rudeni mājīgajā, ar īpašu akustiku apveltītajā Latvijas Radio 1. studijā un greznajā kinoteātra Splendid Palace zālē notiks koncertu un meistarklašu sērija Art of Riga Jazz. Tā domāta tiem, kuri gatavi jaunatklāsmei, tiekoties ar izciliem pasaules līmeņa māksliniekiem, kuri Latvijā līdz šim nav dzirdēti un iet mūzikā savu atšķirīgu ceļu, veidojot džeza nākotni.
Kad dziedājām, uzreiz arī dzeguzes sāka kūkot kā trakas(2)
Tradicionālās dziedāšanas grupu Saucējas starptautiskā žūrija izraudzījusies dalībai koncertā, pārstāvot Latviju pasaules mūzikas forumā WOMEX.
Durvis ir atvērtas. Intervija ar čellistu Žanu Gijēnu Keirasu
Esmu laimīgs, ka mans darbs ir mans sapnis. Saruna ar izcilo franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu, kurš svētdien, 20. oktobrī, uzstāsies Rīgā.
Neparasti mūzikas maršruti
"Jaunās mūzikas festivāls Arēna aicina uz astoņiem koncertiem, kuru galvenais fokuss ir kolorīta kamermūzika. Laikmetīgās mūzikas skaņas tiks izvilinātas no gan no klavesīna, gan stīgu kvarteta, arfas, blokflautas, rakstāmmašīnas, runātā vārda, elektronikas un pat no dārzeņiem," stāsta šī festivāla direktore Antra Dreģe, kura arī ar pašas vadīto vokālo grupu Putni ir viena no aktīvākajām jaunās mūzikas interpretēm.
Ar balsu enerģiju pret ziemas miegu
Klāt ikgadējais, nu jau septītais Rīgas A Cappella festivāls, kurš mums rāda a cappella dziedāšanas tradīciju kā mūsdienīgu un ļoti interesantu mākslas veidu, veidojot jaunu identitāti vokālās mūzikas kustībai Latvijā. Festivāls no 17. līdz 20. oktobrim piedāvās gan pasaules meistaru, gan mūsu jauno talantu sniegumu.
Baltijas Asamblejas balva piešķirta Normundam Šnē
Baltijas Asamblejas 2019. gada balva mākslā piešķirta diriģentam Normundam Šnē par sniegumu koncertā par godu Baltijas valstu simtgadei, kuru kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga un Tallinas kamerorķestri viņš sniedza pagājušā gada 23. augustā Baltijas jūras festivālā Stokholmā, atskaņojot Bēlas Bartoka, Bohuslava Martinū, Erki Svena Tīra un Pētera Vaska darbus.
Saulrieti un rītausmas. LNSO pirmo sezonas koncertu recenzija
LNSO pirmie sezonas koncerti apliecina orķestra labo māksliniecisko formu un pārsteidz ar atklājumiem sadarbībā ar vijolnieku Franku Pēteru Cimmermani un diriģentu Tadeušu Voicehovski.
Kamermūzikas gars cauri laikmetiem
Rudens kamermūzikas festivālā, ko ik gadu organizē VSIA Latvijas koncerti un kura patrons ir komponists Pēteris Vasks, skanēs izcila kamermūzika pasaulslavenu mūziķu izpildījumā. No 9. līdz 20. oktobrim Rīgā, Talsos, Daugavpilī un Jūrmalā klausītājus gaida tikšanās ar pasaulslavenajiem kamermūzikas ansambļiem Quatuor Modigliani un Ensemble Raro, ar spožiem solistiem – franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu un britu vijolnieku Tomasu Gūldu, kā arī ar jauno Latvijas pianisma zvaigzni Daumantu Liepiņu un kamerorķestri Sinfonietta Rīga.
Rūmenes muiža tagad elpo arī mūzikas skaņās(2)
Rūmenes muiža Kandavā, atzīmējot tās kompleksa atjaunošanas desmit gadu jubileju, ir atklājusi jaunu kultūras un svinību telpu Kūts. Muižas 3000 kvadrātmetru lielā laukakmeņu kūts, kas celta 1913. gadā, tagad piedzīvo otro elpu, un nule aizvadītajā sestdienā tajā jau notika pirmais koncerts. Tiem, kuri šaubās, vai kultūra un kūts ir jēdzieni, kas sader kopā, arhitekte Zaiga Gaile atgādina, ka kūtī ir dzīvība, no tās nāk auglība un arī Jēzus Kristus ir dzimis kūtiņā, nevis pilī.