Veikalos kā pavasara vēstneši parādās gan vāzēs liekami ziedi, gan puķpodiņos augoši dēsti, kas par silta laika iestāšanos vieni no pirmajiem signalizē arī dārzos – tikai līdz plaukstošām dobītēm pāris mēnešu jāpagaida, kamēr mājas apstākļos ziedu svaigumu varam baudīt jau tūlīt.
Atslēgas ir lietas, kas visātrāk un biežāk tiek pazaudētas. Un ne tikai izslīdot no kabatas kādā sabiedriskā vietā, bet arī mājās – neatceries, kur noliki, un cauri!
Aptuveni 2000 cilvēkiem Latvijā ir konstatēta diagnoze – multiplā jeb izkaisītā skleroze (MS). Lielākoties pacienti ir jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem, sievietes saslimst biežāk nekā vīrieši. Ne vienmēr slimības simptomi ir slimniekam uzreiz atpazīstami. Daļai cilvēku nav pierasts nelielu veselības traucējumu gadījumā uzreiz vērsties pie ārsta, tāpēc bieži vien pirmos simptomus atstāj bez ievērības. Problēma tiek piedēvēta nogurumam, stresam, saaukstēšanās slimībām. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers stāsta, ka bieži vien, kad pacients nonāk pie neirologa, viņam tiek konstatētas smadzeņu izmaiņas, kas liecina, ka saslimšana jau ilgst vairākus gadus.
Lielveikalu plauktos safasēti ir atrodami daudzkrāsainu burkānu saišķīši – līdzās ierasti oranžajiem ir arī dzelteni, balti, sarkanīgi, tumši violeti burkāni. Atšķirīga ir ne tikai to krāsa, bet nedaudz arī garšas nianses un uzturvielu, piemēram, karotīna, sastāvs.
Ziemā, kad ārā auksti, bet telpās – centrālapkures sausināts gaiss, par sevi liek manīt ādas problēmas: uz sejas mēdz parādīties sarkani, sausi plankumi, plaisāt un lobīties āda uz lūpām. Ja negribas pirkt rūpnieciski ražotu lūpu balzamu, kas palīdzēs risināt nepatīkamo problēmu, itin viegli iespējams veselīgu un smaržīgu balzamu izgatavot pašiem.
Pamazām pa dažām minūtēm dienas kļūst arvien garākas, taču līdz sajūtai, ka gaišā diennakts daļa tik tiešām ir ilgāka par tumšo, vēl pāris mēnešu jāpagaida. Nemitīgo puskrēslu, kas mijas ar pilnīgu tumsu, grūti ir pārdzīvot ne tikai cilvēkiem emocionāli, bet arī telpaugiem – pavisam praktiski.
Kā vēsta United States Environmental Protection Agency jeb Amerikas Vides aizsardzības aģentūra (US EPA), ASV ik gadu laikā no Pateicības dienas līdz Jaungada svinību noslēgumam mājsaimniecību radīto atkritumu daudzums, salīdzinot ar ikdienu, ievērojami pieaug – par 25% jeb vienu miljonu tonnu. Iesaiņojums, dekori, kas nepiedzīvos nākamos Ziemassvētkus, nederīgas dāvanas, pārtikas un sadzīves preču iepakojums un, protams, pārtikas atkritumi.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, savu mājokli dekorējam ne tikai ar eglīti – svētku tematikai raksturīgi arī dažādi augi. Daļa no tiem ienākuši no pagānu tradīcijām, kuru izcelsme meklējama Eiropas valstīs, daļa no kristietības. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā iespējams apskatīt augus – Bībeles leģendu varoņus – un uzzināt to simbolisko nozīmi.
Ir virkne infekcijas slimību, pret kurām vienīgā efektīvā profilakse ir vakcīna. Tāda saslimšana ir, piemēram, ērču encefalīts. Arī pret B hepatītu daļa sabiedrības nav vakcinēta. Svarīgi izvēlēties vakcinācijai piemērotu laiku, it sevišķi sievietēm, kuras plāno kļūt par māmiņām. Ja sieviete potējas pret ērču encefalītu un B hepatītu, pēc cik ilga laika ir droši plānot grūtniecību? Atbildes meklējam kopā ar ārsti Inetu Vasaraudzi, SIA I. Vasaraudzes privātklīnika vadītāju.
Kaut arī Latvijā ir pieejami vairāki jaunās paaudzes medikamenti onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai, kas reģistrēti Eiropas Savienībā, tikai divus no tiem mūsu pacientiem kompensē valsts. Taču pacienti, zinot šo medikamentu augsto efektivitāti, aizvien vairāk cenšas izmantot iespēju pagarināt mūža ilgumu un kvalitāti un nereti mēģina tos iegādāties par saviem līdzekļiem. Tā kā zāļu cena ir augsta – tie var būt vairāki desmiti tūkstoši eiro gadā –, tikai retais var atļauties šādu summu samaksāt, neņemot kredītus vai nepārdodot īpašumus.
2018. gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei – papildu 199 miljoni eiro, un būtiska daļa tiks novirzīta tieši onkoloģijas jomai. Veselības ministrija vēsta – plānots, ka finansējums onkoloģijai 2018. gadā palielināsies par 15,3 miljoniem eiro. Taču svarīgi, kā tiks noteiktas prioritātes un kādi būs ieguvumi pacientiem gan nākamgad, gan raugoties ilgtermiņā.
Pasaulē pēdējos 10–20 gados onkoloģisko slimību ārstēšana ir būtiski uzlabojusies, pateicoties efektīvākiem jaunas paaudzes medikamentiem – mērķterapijai. Ir izstrādātas un pieejamas ļoti efektīvas zāles, kas ne tikai palielina izdzīvošanas rādītājus, bet tām ir arī ievērojami mazākas blakusparādības; tas vēža slimniekiem ārstēšanās laikā ļauj saglabāt labu dzīves kvalitāti. Turklāt daudzas jaunās zāles var lietot orāli, tas samazina laiku, kas pacientiem jāpavada slimnīcā, tādējādi tiek samazinātas arī hospitālās izmaksas.
Adventes laiks ir pienācis nemanot, un daudzi šajā Ziemassvētku gaidīšanas periodā mājokli rotā ar Adventes vainadziņu – kāds tajā saliek sveces, cits dekoru kar pie sienas vai mājokļa durvīm.
Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) pirmā sesija Valkā ir ļoti būtisks Latvijas valsts tapšanas notikums. Diemžēl maz zināms un vēl mazāk novērtēts. Tēlaini izsakoties, Latgales kongresā Rēzeknē ielika vienu Latvijas valsts pamatu stūrakmeni, pamatus uzbūvēja LPNP pirmajā sesijā Valkā, tos uzlaboja otrajā sesijā Pēterburgā, bet fasādi radīja 1918. gada 18. novembrī Rīgā. Taču fasāde bez pamatiem nav iespējama, tāpēc LPNP simtgade ir nozīmīgs notikums valsts mērogā.
Latvijā atšķirībā no lielākās daļas Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas, metastātiskas melanomas ārstēšanai jaunākās paaudzes medikamentus valsts nekompensē. To izmaksas ir vairāki tūkstoši mēnesī, ko pacientiem nākas segt pašiem, pārdodot īpašumus, ņemot milzīgus kredītus vai nostājoties lūdzēju lomā un aicinot sabiedrību ziedot naudu ārstēšanai.
TIešI rudens un ziemas sezonā, kad dabā zaļums iesnaudies uz vairākiem mēnešiem, visvairāk kārojas ko eksotisku – siltumu, zaļumu, smaržas un garšas. Lai nedaudz palutinātu sevi ar eksotiskām vēsmām, varat papildināt mājokli ar dienvidzemju augiem. Nopērciet kādu palmiņu, gumijkoku vai citrusaugu. Vai arī mēģiniet pašu spēkiem izaudzēt, piemēram, ananasu.
Kad raža novākta, lai to iespējami ilgāk saglabātu, ir jāzina, kādi apstākļi vispiemērotākie, un jāparūpējas gan par atbilstošu temperatūru, gan gaisa mitrumu un ventilāciju, stāsta Dārzkopības institūta speciāliste Karīna Juhņēviča-Radenkova. Āboli ir vieni no jutīgākajiem gan pret vides apstākļiem, gan kaimiņiem, ar ko līdzās ziemo.
Aptieku plauktos rindojas neskaitāmas kastītes, burciņas un pudelītes ar dažādiem preparātiem, un aukstajā sezonā, kad piemeklē dažādi vīrusi un elpceļu saslimšanas, nākas kādu līdzekli iegādāties. Tomēr profilaktiski un pirmo saslimšanas pazīmju gadījumos palīdz arī dabas veltes. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā šoruden notiek lekciju cikls Daba dziedē: ārstniecības augi.
Vai jūs lasāt? Ko jūs lasāt? Cik bieži un kāpēc? Kā izlasītais ietekmē jūsu dzīvi? Jūsu ikdienas izvēles? Vai ietekmē? Vai tās mainās? Vai jūs to piefiksējat? Vai jūsu dzīve kļūst labāka? Vai, uzlabojot savu dzīvi, jūs uzlabojat arī dzīvi citiem? Vai uzlabojat apkārtējo vidi? Vai varat kalpot par iedvesmu citiem?
Kurš gan bērnībā nav mēģinājis citronā vai apelsīnā atrastu sēkliņu ierušināt kādā puķpodā un izdiedzēt pats savu citruskociņu? Lielākoties šīs sēklas dīgst labi, taču ne vienmēr zaļie dzinumiņi izaug un pārtop augļu kokā. Protams, kādam jau izdodas, taču nevar zināt, kāds būs šis augs un vai pie ražas vai vismaz ziediem tiksim…
