Patlaban tūrisma industrijā kopumā "vērojamas vairākas tendences, kas ietekmē arī darījuma tūrisma attīstību, – attīstās ilgtspējīgs tūrisms, pieaug tehnoloģiju pieejamība, palielinās ceļotāju mobilitāte. Darījumu tūrisms kļūst arvien globālāks un vienlaikus – lokālāks.
Latvijā ēnu ekonomika ir būtiska problēma – to gadu no gada parāda Rīgas Ekonomikas augstskolas SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktora Arņa Saukas un viņa kolēģu veiktie pētījumi par tautsaimniecības pelēko sektoru Baltijā. Par ēnu ekonomikas izpausmēm bažas pauduši arī uzņēmēji, norādot, ka pelēkais sektors kropļo godīgu konkurenci.
Uzņemošais tūrisms, respektīvi, ārvalstu viesu ierašanās, ne vienai vien Eiropas valstij ekonomiski sarežģītos apstākļos palīdzējusi stiprināt tautsaimniecību, un šāda tendence daudzviet Eiropā bija vērojama arī, valstīm pārvarot 2008.-2009. gada globālo finanšu krīzi. Tūrisms, no vienas puses, ir viegli attīstāma joma, jo tajā ar prasmīgi veidotu visas valsts, kādas konkrētas pilsētas vai reģiona mārketinga stratēģiju var panākt ļoti daudz, taču, no otras puses, tas prasa arī ļoti sistemātisku valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbību, jo, piemēram, var jau popularizēt Latviju Ķīnā kā ieteicamu ceļojuma galamērķi tūristiem no šīs valsts, taču par popularizēšanas kampaņu ne mazāk svarīga ir ērta aviosatiksme, kas savienotu mūsu valsti un Ķīnu, un šīs Āzijas valsts iedzīvotāju gaumei atbilstošs viesnīcu un apskates objektu piedāvājums.
Apgalvojumi, ka aizvien akūtāk trūkst nepieciešamo darbinieku, vairs nav tikai dažu darba devēju subjektīvās vaimanas, bet gan visaptveroša tendence daudzās nozarēs.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien biežāk tiek spriests par to, kādi lēmumi būs jāpieņem un ar kādiem izaicinājumiem būs jāsastopas jaunievēlētajiem deputātiem, kā arī nākamajai valdībai.
Vecrīgā un citviet, kur tūrisma sezonas laikā uzturas liels skaits cilvēku, šogad vēl spēcīgāk nekā pērnvasar jūtams strādājošo trūkums. Kafejnīcās bieži sastopams laipns, centīgs, bet nepieredzējis personāls, turklāt nepietiekamā skaitā. Veikalos manāmas garas pircēju rindas. Ēdināšanas nozares un mazumtirdzniecības uzņēmumi meklē darbiniekus, kā vien var un prot, un šo nozaru pārstāvji atzīst, ka strādājošo trūkuma problēma patiešām kļuvusi ļoti nopietna. (Jāteic gan, ka Latvija nav izņēmums, līdzīga situācija vērojama arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.)
"Kopumā vērtējot, esam nonākuši pie tā, ka mākslīgais intelekts ir kļuvis ievērojami gudrāks nekā bija iepriekš un visumā veiksmīgi var tikt izmantots tur, kur jāveic vienkāršs rutīnas darbs," uzskata valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Viens no šā gada jaunumiem nodokļu jomā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāte jeb trīs dažādas IIN likmes. Valsts ieņēmumu dienests likmes formulē šādi: "Ienākumam līdz 20 004 eiro gadā – 20%; ienākumam no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro gadā – 23%; ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro – 31,4%."
"Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir brīvi finanšu līdzekļi un kuriem ir vēlēšanās savu naudu investēt un tā nopelnīt, un pasaulē ir arī daudz cilvēku, kuriem nauda ir nepieciešama dažādu jēgpilnu ideju īstenošanai, taču vajadzīgie līdzekļi nav viegli pieejami. Mēs vēlamies būt par tiltu, kas savieno dažādu valstu un pat dažādu kontinentu investorus un kredītu ņēmējus," intervijā uzsver Mintos valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.
Ilgu laiku Latvijas sabiedrībā nav bijuši vērojami centieni asi pretstatīt vecos un jaunos – politiskos spēkus, uzņēmumus, paaudžu pārstāvjus. Uzņēmējdarbībā gan laiku pa laikam pavīdējušas veco un jauno pretrunas, bet tās galvenokārt bijušas saistītas ar atšķirīgo attieksmi pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, jo ir biznesa vides pārstāvji, kuri akcentē to, ka aizvien plašāka tehnoloģiju lietošana ir vajadzīga un produktīva, un ir arī tādi uzņēmēji, kurus raksturo konservatīvas bailes no jebkādām tehnoloģijām.
Ekonomikā vēl vērojama izaugsme, taču nebūtu gudri ignorēt to, ka izaugsmei seko lejupslīde, reizēm pat krīze. Šādu atziņu pirms vairākiem mēnešiem vadītāju konferencē EBIT 2018 izteica ekonomikas eksperts Mārtiņš Kazāks – tobrīd Swedbank galvenais ekonomists, kurš tagad ir iecelts Latvijas Bankas padomē.
Atverot e-pastu, ieraugāma vēstule, kas ietver klasisku manipulācijas mēģinājumu – ir gan iežēlināšana, gan centieni iebiedēt, gan glaimi. Cilvēki, kas jau iepriekš ar savu rīcību daudzkārt pierādījuši, ka ir savtīgi, negodīgi un pat ļauni, cenšas iegūt e-vēstules adresāta laiku un uzmanību, pretī nedodot neko pozitīvu, tieši pretēji – tikai negatīvas emocijas.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par to, ka Latvijā ir pārmaiņu brīdis. Galvenokārt gan tiek akcentētas pārmaiņas politiskajā dienaskārtībā saistībā ar 6. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Taču pārmaiņas vīd arī uzņēmējdarbības vidē. To apliecina gan ekspertu viedokļi, kas nesen tika pausti Citadele Index diskusijā, gan uzņēmēju stāstītais, gan arī aptauju rezultāti.
Nesen pasākumā, kurā tika sumināti centīgi un veiksmīgi uzņēmumi – Ilgtspējas indeksa ceremonijā – gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) uzsvēra to, ka nepilnos 30 gados, kas pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, mūsu valsts veikusi vērā ņemamu, cienījamu attīstības ceļu. Tie pasākumā klātesošie cilvēki, kas pārstāv filmas Paradīze 89 varoņu paaudzi, respektīvi, bērnībā piedzīvoja 1989. gada akciju Baltijas ceļš un Latvijas neatkarības atjaunošanu un pieauga XX gadsimta 90. gados, piekrītoši māja, jo, lai kāda būtu politiskā pārliecība un attieksme pret Saeimas priekšsēdētājas un ekonomikas ministra darbību, apgalvojums, ka mūsu valstī relatīvi īsā laikā paveikts daudz, šai paaudzei šķiet neapstrīdams un atbilst pašu pieredzei.
Par Igaunijas galvaspilsētu un Somijas galvaspilsētu mēdz teikt – dvīņu pilsētas, un aizvien intensīvāk tiek spriests par to, ka nākotnē Tallinu un Helsinkus varētu savienot dzelzceļa zemūdens tunelis, kas ļautu Somu līci šķērsot, braucot vilcienā. Vīzijai par šādu tuneli uzmanība veltīta arī Igaunijas Arhitektūras muzejā, kas atrodas Tallinā.
Tendence, ka bijušie dažādu valdību ministri gatavojas atgriezties uz politiskās dzīves skatuves vai pat startēt šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, kopumā nenāk par sliktu. Protams, politiķus nevajag idealizēt un pasludināt par nekļūdīgiem gaismas nesējiem, jo politiķu vidū ir tikpat dažādas personības kā ikvienā jomā – uzņēmējdarbībā, zinātnē, kultūrā un citur –, taču politiķu zākāšana ir tikpat nepamatota kā nekritiska apjūsmošana. Ministra amats ir sarežģīts, intensīvs darbs, un pieredze, kas šādā darbā gūta, var izrādīties ļoti noderīga arī turpmāk, pat ja tā ir saistīta ar pieļautajām kļūdām, jo tautā zināmais teiciens, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, attiecas arī uz ministriem.
"Diemžēl Latvijā apsargu profesijas prestižs ir nonivelēts, un netiek novērtēts tas, ka apsargam nepieciešamas ļoti plašas zināšanas gan juridiskajā jomā, gan moderno tehnoloģiju jomā, turklāt apsargam ir jābūt arī labam psihologam, jo apsardzes darbinieka uzvara ir tajā gadījumā, kad konflikta situācija tiek atrisināta mierīgi," intervijā norāda Ilgtspējas līdera balvu ieguvušā drošības nozares uzņēmuma Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju – 42,3% – uzkrājumus veido skaidrā naudā, un tikai 17,4% cilvēku uzkrājumus glabā bankas kontā, vēsta Ferratum Bank, atsaucoties uz aptauju par naudas krāšanu. Šajā aptaujā arī konstatēts, ka vien 7,7% aptaujāto naudu iegulda kādā pensiju fondā un pavisam niecīgs aptaujāto procents – 1,4% – pērk akcijas.
Gan rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, gan mūsu valsts simtgade sabiedrībā pastiprina izvērtējošu noskaņojumu un raisa diskusijas par to, kas sasniegts un kas vēl jāpaveic.
Ēnu ekonomika ikdienā var izpausties kā, piemēram, taksometrā, frizētavā vai autoservisā neiedots kases čeks vai kvīts, taču šādas sadzīviskas situācijas nevajadzētu uzskatīt par vienīgajām tautsaimniecības pelēkā sektora izpausmēm. To daudzkārt uzsvēruši ekonomikas eksperti, norādot arī, ka uz ēnu ekonomiku un tās apkarošanu nedrīkstētu raudzīties šauri – tikai čeku un kvīšu neiedošanas, tikai vienas nozares vai tikai vienas valsts mērogā.
Savulaik kādam politiķim un vienlaikus toreizējam satiksmes ministram iecienīts temats bija stāstīt par to, ka visā Latvijā nepieciešams saskaņot pasažieru transporta kursēšanas maršrutus un grafikus tā, lai, piemēram, vilciena pasažierus pēc izkāpšanas stacijā jau pieturā gaidītu autobuss, lai stacija un autoosta atrastos vienuviet un tā tālāk. Tomēr no vārdiem līdz visu valsti aptverošai idejas realizācijai tā arī neizdevās tikt.
Taksometru nozare diskusiju krustugunīs nokļūst visai regulāri. Pārskatot mediju un sociālo tīklu vēstījumus par taksometru biznesu, rodas iespaids, ka tas ir pārblīvēts ar dažādām problēmām. Tā, piemēram, iepriekš ir norādīts, ka taksometru nozarē jāpilnveido nodokļu iekasēšana. Ir arī spriests par taksometru pakalpojumu kvalitāti, par šī biznesa pārstāvju aso savstarpējo konkurenci un arī par nekorekto attieksmi pret klientiem gan pieprasot neizprotami augstu maksu par braucienu, gan arī uz brauciena galamērķi vedot pa garāko ceļu nevis tāpēc, lai apbrauktu sastrēgumus, bet tāpēc, lai iekasētu no klienta pēc iespējas lielāku naudas summu.
Influenceru esamību un popularitāti ignorēt nav gudri, taču jāapzinās arī tas, ka influenceru profesija Latvijā ir jaunums, tāpēc pagaidām vērojami daudzi meklējumi un eksperimenti, kā arī pagaidām vēl nav definēti influenceru profesionālās ētikas kritēriji. Šādas atziņas par sociālo tīklu slavenībām jeb influenceriem dzirdamas bieži.
Sociālo tīklu, piemēram, Facebook.com, Twitter un citu, lomu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo sociālie tīkli kļuvuši par būtisku platformu, kuru gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan politiskie spēki izmanto savas popularitātes spodrināšanai. Šādu atziņu pēdējā laikā aizvien biežāk pauž sabiedrisko attiecību speciālisti un citi eksperti, norādot arī, ka būtu nopietni jāizvērtē tā dēvētie influenceri – sociālo tīklu vides viedokļu līderi. Jau tiek atzīts, ka būt par influenceru – tā ir profesija, kam nepieciešami savi ētikas standarti, un svarīgi, lai tiktu norādīts, kad influenceri nevis brīvprātīgi pauž savu privāto redzējumu, bet centīgi "atstrādā" gūto finansiālo labumu.
Nenoliedzami Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri, domājot par to, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi 6. oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, izvērtē, ko paveikusi pašreizējā Saeima un kā strādājuši pie varas esošie politiķi.
Lai Latvijas tautsaimniecībā būtu vērojama izaugsme, jāattīstās jau esošajiem uzņēmumiem, kā arī jārodas un jāaug jauniem biznesa vides spēlētājiem. Šāda atziņa ekonomikas ekspertu diskusijās izskan regulāri.
Pagājis jau mēnesis, kopš Latvijā ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, dēvēta gan par GDPR (General Data Protection Regulation – angļu val.), gan par Regulu.
Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.
