Gan rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, gan mūsu valsts simtgade sabiedrībā pastiprina izvērtējošu noskaņojumu un raisa diskusijas par to, kas sasniegts un kas vēl jāpaveic.
Ēnu ekonomika ikdienā var izpausties kā, piemēram, taksometrā, frizētavā vai autoservisā neiedots kases čeks vai kvīts, taču šādas sadzīviskas situācijas nevajadzētu uzskatīt par vienīgajām tautsaimniecības pelēkā sektora izpausmēm. To daudzkārt uzsvēruši ekonomikas eksperti, norādot arī, ka uz ēnu ekonomiku un tās apkarošanu nedrīkstētu raudzīties šauri – tikai čeku un kvīšu neiedošanas, tikai vienas nozares vai tikai vienas valsts mērogā.
Savulaik kādam politiķim un vienlaikus toreizējam satiksmes ministram iecienīts temats bija stāstīt par to, ka visā Latvijā nepieciešams saskaņot pasažieru transporta kursēšanas maršrutus un grafikus tā, lai, piemēram, vilciena pasažierus pēc izkāpšanas stacijā jau pieturā gaidītu autobuss, lai stacija un autoosta atrastos vienuviet un tā tālāk. Tomēr no vārdiem līdz visu valsti aptverošai idejas realizācijai tā arī neizdevās tikt.
Taksometru nozare diskusiju krustugunīs nokļūst visai regulāri. Pārskatot mediju un sociālo tīklu vēstījumus par taksometru biznesu, rodas iespaids, ka tas ir pārblīvēts ar dažādām problēmām. Tā, piemēram, iepriekš ir norādīts, ka taksometru nozarē jāpilnveido nodokļu iekasēšana. Ir arī spriests par taksometru pakalpojumu kvalitāti, par šī biznesa pārstāvju aso savstarpējo konkurenci un arī par nekorekto attieksmi pret klientiem gan pieprasot neizprotami augstu maksu par braucienu, gan arī uz brauciena galamērķi vedot pa garāko ceļu nevis tāpēc, lai apbrauktu sastrēgumus, bet tāpēc, lai iekasētu no klienta pēc iespējas lielāku naudas summu.
Influenceru esamību un popularitāti ignorēt nav gudri, taču jāapzinās arī tas, ka influenceru profesija Latvijā ir jaunums, tāpēc pagaidām vērojami daudzi meklējumi un eksperimenti, kā arī pagaidām vēl nav definēti influenceru profesionālās ētikas kritēriji. Šādas atziņas par sociālo tīklu slavenībām jeb influenceriem dzirdamas bieži.
Sociālo tīklu, piemēram, Facebook.com, Twitter un citu, lomu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo sociālie tīkli kļuvuši par būtisku platformu, kuru gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan politiskie spēki izmanto savas popularitātes spodrināšanai. Šādu atziņu pēdējā laikā aizvien biežāk pauž sabiedrisko attiecību speciālisti un citi eksperti, norādot arī, ka būtu nopietni jāizvērtē tā dēvētie influenceri – sociālo tīklu vides viedokļu līderi. Jau tiek atzīts, ka būt par influenceru – tā ir profesija, kam nepieciešami savi ētikas standarti, un svarīgi, lai tiktu norādīts, kad influenceri nevis brīvprātīgi pauž savu privāto redzējumu, bet centīgi "atstrādā" gūto finansiālo labumu.
Nenoliedzami Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri, domājot par to, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi 6. oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, izvērtē, ko paveikusi pašreizējā Saeima un kā strādājuši pie varas esošie politiķi.
Lai Latvijas tautsaimniecībā būtu vērojama izaugsme, jāattīstās jau esošajiem uzņēmumiem, kā arī jārodas un jāaug jauniem biznesa vides spēlētājiem. Šāda atziņa ekonomikas ekspertu diskusijās izskan regulāri.
Pagājis jau mēnesis, kopš Latvijā ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, dēvēta gan par GDPR (General Data Protection Regulation – angļu val.), gan par Regulu.
Pēdējā laikā Latvijā bieži tiek diskutēts par situāciju nodarbinātības jomā un par to – vajadzētu vai nevajadzētu plašāk atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Šīs diskusijas mudinājušas pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kāda noskaņa valda darba vidē mūsu valstī.