Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties degvielu un citas preces, ļoti būtisks izvēles kritērijs ir pēc iespējas zemāka cena, taču aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts arī tam, lai prece būtu draudzīga videi, Dienai teic SIA Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.
Līdz ar LTV pagājušajā nedēļā organizētajām debatēm, kurās piedalījās pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kuri Latvijā iesnieguši sarakstus startam Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, aizsācies priekšvēlēšanu diskusiju laiks. Pagaidām gan izskatās, ka EP vēlēšanu kampaņas vēl nav iešūpojušās, politiķi vēl nav pievērsušies vēlētāju piesaistīšanai un arī konkurences cīņa par astoņiem EP deputāta mandātiem pagaidām ir dzinusi vien vārgus pavasara asnus.
Visaptveroša tendence, kas pēdējā laikā vērojama daudzās Eiropas valstīs, ir tāda, ka trūkst darbinieku, un informācija par brīvajām vakancēm ieraugāma ik uz soļa. It īpaši tas attiecas uz veikaliem, kafejnīcām un kopumā uz dažādu preču un pakalpojumu tirdzniecību – sākot no kafijas līdz finanšu pakalpojumu pārdošanai –, kā arī uz klientu informēšanu un konsultēšanu tipveida problēmgadījumos.
Debates par to, kāds administratīvi teritoriālais iedalījums būtu visizdevīgākais mūsu valstij, uzvirmo laiku pa laikam. Patlaban Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība savā deklarācijā sola: "Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās". Jāatgādina, ka 2021. gadā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.
Tuvojoties 25. maijam – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu dienai –, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsūtījusi vēstuli, kurā informē, uz kuru vēlēšanu iecirkni jādodas balsot un par dažādām ar vēlēšanām saistītām niansēm.
Septiņās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – Beļģijā, Īrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē un Ungārijā – vērojamas tā dēvētās nodokļu oāzes jeb zemu nodokļu teritorijas pazīmes, turklāt par finanšu nozares problēmām liecina tas, ka naudas atmazgāšanas skandālos iekļuvušas pat tādas starptautiski pazīstamas, pieredzējušas bankas kā Swedbank un Danske Bank.
Latvijā trūkst cilvēku, kas te strādātu, – šāds apgalvojums kļuvis par vadmotīvu daudzās diskusijās. Arī nesen notikušajās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās Uzņēmēju dienās Kurzemē tika uzsvērts, ka "izaicinājums ir nepietiekamais darbaspēks un cilvēku pieticīgās iespējas reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu".
Pēdējā laikā sabiedrībā vērojamas diskusijas par dažādu jomu un profesiju prestižu. Pedagogu protesta akcija aktualizēja debates par skolotāju darba prestižu, savukārt Turības Biznesa indeksa dati – pārspriedumus par to, kā veidojas uzņēmēju prestižs.
"Kultūras ministrija nav bijusi pietiekami atbildīga un pietiekami drosmīga, lai pieprasītu no valsts budžeta tik daudz naudas, cik nepieciešams, un tagad izmanto pat tādu argumentu, ka būvnieki tērē nodokļu maksātāju naudu, taču jāņem vērā, ka ne jau būvnieki izdomāja Nacionālās bibliotēkas projektu, un galu galā mēs, būvnieki, arī esam nodokļu maksātāji, mēs arī esam daļa no Latvijas sabiedrības," intervijā par tiesvedību starp Nacionālo būvkompāniju apvienību un Kultūras ministriju Magdai Riekstiņai stāsta apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.
Laiku pa laikam izskan pieļāvums, ka jau drīzumā Rīgā varētu ieviest tā dēvēto tūristu nodokli, kas būtu jāmaksā cilvēkiem, kuri uzturas Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs, piemēram, hosteļos. (Nesen par šo ieceri vēstīja sabiedriskā televīzija LTV.) Biežāk dzirdētā nodokļa likme ir viens eiro no ceļotāja par katru Rīgas tūristu mītnē pavadīto nakti.
"Būtu labi, ja influenceru vide tiktu sakārtota un īstenotu pašsakārtošanos. Es nedomāju, ka Latvijā ir vajadzīga influenceru sertifikācija, jo daudz būtiskāka ir pašregulācija," intervijā Magdai Riekstiņai pauž daudznozaru tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.
Latvija ekonomikā ir viena no Lietuvas lielākajām konkurentēm, tiekoties ar Lietuvas iedzīvotājiem, teicis šīs valsts premjerministrs Sauļus Skvernelis, vēsta LETA/ LRT.LT un norāda, ka mūsu dienvidu kaimiņzemes valdības vadītājs šopavasar gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz Lietuvas Valsts prezidenta amatu.
Krievija vairs nav uzskatāma par Eiropas Savienības (ES) stratēģisko partneri, un "ES jābūt gatavai noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības", teikts Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtajā rezolūcijā, ko sagatavoja EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete. EP apstiprinājis ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem un paudis bažas par Ķīnas informācijas tehnoloģiju klātbūtni ES.
Daudzi un dažādi ģeopolitiskie lēmumi pēdējā laikā tranzīta un transporta nozari ir ietekmējuši ļoti spēcīgi, daudz spēcīgāk nekā XXI gadsimta sākumā, uzskata Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš.
Kategorisks skatījums uz ekonomiskajiem procesiem un primitīvs vērtējums "Izcili!", "Briesmīgi!" kategorijās raksturīgs populistiem daudzās ES dalībvalstīs un arī aiz ES robežām. Latvijā kategoriskums diemžēl ir arī skumjš padomju totalitārā režīma mantojums, kas izpaužas visdažādākajās jomās, pat saistībā ar tādu no vēstures tālu esošu tēmu kā bezskaidras naudas norēķinu – gan maksājumu karšu, gan viedtālruņa lietotņu, gan vēl citu – aizvien plašāku ienākšanu apritē. Domājot rietumnieciski un racionāli, bezskaidras naudas norēķinus nevajadzētu idealizēt, bet nevajadzētu arī dēmonizēt.
Aizdomu ēnas, kas kritušas pār uzņēmumiem, kas saistīti ar Rīgas pašvaldību, un pār dažām Rīgas domes amatpersonām, izraisījušas to, ka histēriskie vaimanātāji, kuri kultivē pārliecību "viss ir slikti", atraduši jaunu mērķi negāciju izpausmēm, proti, mūsu galvaspilsētu. Vaimanātāji rada iespaidu, ka Rīgas ielas ir bedrainas, mājas – grausti, kriminogēnā situācija – briesmīga, turklāt pārvietoties pa pilsētu traucē sastrēgumi, pašvaldības uzņēmumos iekārtojušies pašlabuma meklētāji, bet domē notiek politiskais teātris.
Sabiedrībā uzvirmojušas vētrainas emocijas par nepieciešamību piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai par IIN pārmaksu – kā nu kuram cilvēkam. Šīs vētrainās emocijas, kas gluži kā pavasara palu straume plūst no sociālajiem tīkliem, ne tikai ietver sajūsmu par IIN pārmaksu vai sašutumu par nepieciešamību piemaksāt IIN, bet arī atklāj vairākas risināmas problēmas.
Vēl nesen temats par to, ka Latvijai jāveido vērienīga ekonomiskā sadarbība ar Āzijas lielvalsti Ķīnu, bieži figurēja gan ministriju – it īpaši Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas – gatavotajā informācijā, gan arī dažādu uzņēmumu preses relīzēs. Tika prognozēts – uz Rīgu brauks daudz tūristu no Ķīnas, šīs valsts kravas vilcieni regulāri ripos pa Latvijas dzelzceļa sliedēm, bet vilcienu atvestās tranzītkravas nodrošinās lielu darba apjomu Latvijas ostām, turklāt pārtikas ražošanas un citu nozaru uzņēmumi savu produkciju no mūsu valsts eksportēs tieši uz Ķīnu.
Eiropas Savienības (ES) mērogā aktualizēta starppilsētu autobusu tirgus atvēršana, un Eiropas Parlaments februāra vidū ir sagatavojis savu nostāju turpmākajām diskusijām par noteikumiem, kuri veicinātu konkurenci starppilsētu autobusu pārvadājumos. Jāpiebilst, ka iecerētā tirgus atvēršana attiecas uz iekšzemes maršrutiem katras ES dalībvalsts teritorijā. To, kāds būs normatīvais regulējums, kas definēs tirgus atvēršanu, rādīs laiks un līdz gala variantam vēl ejams tāls ceļš, taču pieļaujams, ka tiem uzņēmumiem, kuri veic pasažieru pārvadājumus ar maršrutu autobusiem, būs jārēķinās ar asāku konkurenci, bet arī pavērsies plašākas iespējas darboties visā ES.
Latvijas transporta nozarē gaisa satiksmei ir būtiska loma. It īpaši svarīgs ir pasažieru pārvadājumu segments, jo aviobiznesa attīstība gan ļauj paplašināt darījumu braucienu un atpūtas ceļojumu piedāvājumu, gan veicina mūsu valsts starptautisko atpazīstamību pasaulē.
Ja Latvijas iedzīvotāji tālu galamērķu sasniegšanai bieži izvēlas gaisa satiksmi, tad dažos simtos kilometru mērāms ceļš, piemēram, no Rīgas līdz Tallinai vai Viļņai, nereti tiek veikts, izmantojot autotransportu.
Nesen, raksturojot situāciju finanšu jomā, nodarbinātības eksperti Dienai izklāstīja, ka paralēli bankām aizvien būtiskāku lomu spēlē finanšu tehnoloģiju jeb FinTech uzņēmumi un citi inovatīvi projekti.
Eiropas Savienības dalībvalstīs moderno tehnoloģiju ienākšana finanšu sektorā norit visai atšķirīgos tempos. Piemēram, Skandināvijas valsts Zviedrija jau ir kļuvusi starptautiski slavena ar to, ka tur sistemātiski tiek īstenota pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, un gan valsts galvaspilsētā Stokholmā, gan citviet visai ierasta ir tāda situācija, ka samaksāt par pirkumu var ar maksājumu karti, bet maksāt skaidrā naudā ar zviedru kronu banknotēm un monētām vispār nav iespējams. Savukārt Dienvideiropā, piemēram, Portugālē, var gadīties piedzīvot pretēju situāciju – par pirkumu iespējams norēķināties vien skaidrā naudā ar eiro banknotēm un monētām, bet maksājumu kartes ne vienmēr un ne visur tiek pieņemtas.
Drīzumā – 25. maijā – gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas parādīs, vai mūsu sabiedrība pārslimojusi aizraušanos ar populismu, kas 13. Saeimas vēlēšanās izpaudās ar sen nepieredzētu intensitāti. (Eksperti norāda, ka tik vērienīga uzticēšanās utopiskiem solījumiem nebija pieredzēta kopš 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā.)
"Bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas gan pie atbildīgas kreditēšanas principiem, gan pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. Kopumā patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers.
