Pirmkārt, kārtējo reizi apstiprinās tas, ka ir iedzīvotāji, kuri likumu izmaiņās iedziļinās tikai tad, kad tās viņus skar tieši. Jau pērn gan Diena un citi mediji, gan ekonomikas eksperti uzsvēra – tas, kā nodokļu reforma ietekmēs iedzīvotāju finansiālo situāciju – nevis uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju, bet tieši iedzīvotāju, – būs redzams šā gada pavasarī, kad atklāsies, kādu rezultātu radījusi nodokļu sistēmā ieviestā progresivitāte.
Apgalvojums, ka par iespējamo nepieciešamību piemaksāt IIN nebija nekādas informācijas, nav pamatots.
Protams, ir cilvēki, kuriem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams būt informētiem par valstī notiekošo, taču daudzi izvairītos no šokējošiem pārsteigumiem, ja paši pacenstos paplašināt savu interešu loku, ietverot tajā arī aktualitātes likumdošanā, ekonomikā un sociālpolitikā.
Otrkārt, iedzīvotāju sašutums par nepieciešamību piemaksāt IIN kārtējo reizi norāda uz valsts sektora hronisko kaiti – tendenci vērienīgas reformas attēlot vienpusīgi pozitīvā gaismā. Nodokļu reformu dēvēja par dāvanu simtgadē, kas tiešām ir pārspīlēts patētisms. Taču nav arī taisnīgi pie visa vainot iepriekšējās valdības finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), jo nodokļu reforma netika sagatavota slepenībā ministres kabinetā, bet gan tika plaši apspriesta, turklāt arī ar valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Protams, valsts sektoram gan derētu ņemt vērā, ka tad, kad tiek īstenota kāda reforma, vajag sabiedrībai godīgi izskaidrot ieguvumus un riskus, nevis censties iebarot saukļus par dāvanām un labajiem darbiem.
Un treškārt, atkal kārtējo reizi jābrīnās par to, cik (ne)prasmīgi nodokļu maksātāju nauda Latvijā tiek tērēta valsts mēroga e-sistēmām – 1. martā VID EDS kapitulēja lietotāju lielās intereses priekšā, turklāt, neraugoties uz slavas dziesmām, ko daži politiķi dzied e-veselībai, nav nodrošināts tas, ka visi medicīniskie izdevumi parādās gada ienākumu deklarācijā bez speciāli veiktas norēķinu dokumentu pievienošanas.
Igaunijā nupat notikušajās parlamenta vēlēšanās varēja balsot internetā. Tātad valsts sektors var būt spēcīgs e-lietās. Ja grib.
Irlielāmērāticams
Prātotājs
Serjoznijs