Bankas karte pret monētām(9)
Nesen viena no Latvijā labi zināmajām bankām – Luminor – medijiem nosūtīja viedokli, kam bija visai kategorisks virsraksts – Bezskaidras naudas uzvaras gājiens: nākotnē skaidra nauda būs relikvija.
Magda Riekstiņa
Likvidēs, bet ko liks vietā?(4)
Diskusija par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) atkal riņķo kārtējo apli, un argumenti, ko izsaka gan kritiķi, gan aizstāvji, ir dzirdēti jau vismaz divas reizes. MUN režīma pazīstamākais kritiķis ir finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), un viņa uzskati ir tie paši senie – MUN kropļo konkurenci, jo tiek izmantots shēmošanai, turklāt MUN režīmā strādājošajiem ir niecīgas sociālās garantijas.
Varētu piešķirt vēl vairāk aizdevumu uzņēmējdarbībai(5)
Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš intervijā Magdai Riekstiņai.
Igaunijā un Lietuvā – labāk(5)
Statistikas birojs Eurostat publiskojis datus par to, cik daudzām mājsaimniecībām bijušas finansiālas grūtības noteiktajā termiņā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (par elektrību, ūdens patēriņu un citiem komunālajiem pakalpojumiem).
Šķērslis jauniešu karjerai?(21)
Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.
Pretī zinātnes sasniegumu komercializācijai
Eiropa allaž ir bijusi un arī tagad ir slavena ar zinātnes sasniegumiem, taču, ja ar panākumu gūšanu zinātnē Eiropai veicas kopumā labi, tad daudz bēdīgāk iet ar zinātnes sasniegumu komercializāciju. Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), kurš darbojas EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.
Kā gudri dalīt naudu?(5)
Tieši tā, kā jau tika prognozēts, diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā atklājušas, ka pastāv dažādas intereses, bet tā arī nav precīzi definēts, kāds būs reālais ieguvums no iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šo problēmu – neprasmi definēt mērķi un reālo ieguvumu – ne tikai saistībā ar nodokļu evolūciju, bet arī kopumā ar valsts budžetā esošās naudas dalīšanu – ir akcentējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš paudis: "Mums valstī nav stratēģiska skatījuma, ko gribam no katras nozares un cik esam gatavi par to maksāt. Ir divi veidi, kā mūsu valstī sadala naudu. Ārējie faktori, piemēram, NATO prasības aizsardzībai, un otrs – pēc lielākā bļāvēja principa." (Žurnāls Domuzīme/portāls Delfi.lv.)
Cenas var ietekmēt notikumi ārvalstīs
Vidējais patēriņa cenu līmenis aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 2,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un skaidro: "Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, veselības aprūpes, restorānu un viesnīcu pakalpojumu, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu kāpumam."
Viltus ziņas un politiķi(11)
Pirms neilga laika Latvijā un arī citās valstīs pavīdēja ziņa, ka Somijā paredzēts pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Šo vēsti, izmantojot interneta nodrošinātās iespējas, un it īpaši sociālos tīklus, popularizēja gan tie cilvēki, kuru attieksme pret ziņas saturu bija atzinīga, gan arī tie, kuriem šāda ideja izraisīja skepsi un neizpratni.
Patlaban ir nepieciešama prasme gudri vienoties. Intervija ar Aigaru Rostovski(16)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis intervijā Magdai Riekstiņai.
Racionāli vai populistiski?(8)
Neilgi pēc tam, kad mūsu sabiedrība bija sašķēlusies gadumijas salūta aizstāvjos un pretiniekos un izcīnīja vārdisku karu par šo tēmu, par jaunu diskusijas tematu kļuva Tērbatas ielas slēgšana autotransportam un atvēlēšana vien gājējiem un velobraucējiem, kas eksperimentālā kārtā tika veikta 4. janvārī.
Prom no patēriņa kulta pretī jēgpilnuma filozofijai(24)
"Pamazām mēs nonākam pie tā, ka augstāk tiek vērtēts nevis tas uzņēmums, kura īpašnieks brauc ar dārgāku automašīnu, bet gan tas uzņēmums, kurš koncentrējas uz to, ko var dot apkārtējai pasaulei un cilvēkiem. Uzņēmuma filozofija "Mēs gribam nopelnīt vairāk un ātrāk" ir novecojusi," uzskata pieredzes bagātās aģentūras P.R.A.E. sabiedriskās attiecības īpašnieks un valdes loceklis Ainārs Ērglis.
Latvija un Ziemeļvalstis(8)
Saistībā ar to, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gadumijas runā uzsvēra, ka Latvijas attīstības virziens ir vērsts "uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni", Ziemeļvalstis ir kļuvušas par aktuālu tematu mūsu sabiedrības diskusijās.
Paraugs atrasts. Ko tālāk?(4)
Mūsu sabiedrībai piemīt tendence aiz Latvijas robežām meklēt paraugus, kam līdzināties, un ideālus, kam sekot. Vēsturiskā pieredze ir saistīta ar raudzīšanos gan rietumu, gan austrumu virzienā. Taču šajā, 2020. gadā par aktualitāti pasludināta lūkošanās uz ziemeļiem. To savā gadumijas runā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš sacīja: "Mūsu turpmākais ceļš ir jāvirza uz to, lai mēs sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par "ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni"."
Ko nesīs Zaļais kurss?(34)
Situāciju Latvijas un arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikā jaunajā 2020. gadā varētu ietekmēt tas, ka patlaban ES līmenī ir pasludināts Eiropas Zaļais kurss – vērienīgs plāns, kas vērsts uz to, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus vides un klimata politikā, un attiecas uz laika periodu līdz 2050. gadam.
Protekcionisms svarīgāks par zaļo domāšanu?(29)
Gan Eiropas Parlamentā (EP), gan citās Eiropas Savienības (ES) līmeņa institūcijās tiem jautājumiem, kas saistīti ar transporta jomu, pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība. Latvijai svarīgo aktualitāšu vidū ir tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kas attiecas uz regulējumu autokravu pārvadājumiem ES dalībvalstīs, un dzelzceļa Rail Baltica projekts, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus.
Viss nav tik vienkārši!(2)
Mūsu sabiedrībā aizvien spēcīgāka kļūst tendence vienkāršoti raudzīties uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem Latvijā un arī citās valstīs, vērtējot notiekošo vien divās kategorijās – "labie" un "sliktie", turklāt par labiem procesiem tiek pasludināti tādi, kas dod viegli saskatāmus finansiālos ieguvumus, bet par sliktiem – visi pārējie. Tomēr tik vienkāršots skatījums ir atrauts no realitātes, un uz to diplomātiskā veidā ir norādījis Eiropas Parlaments (EP).
Pircēju un tirgotāju laiks(1)
Atskatoties uz aizejošo, 2019. gadu Latvijas ekonomikā, redzams, ka visai simboliska bijusi gan ilggadīgā parfimērijas ražotāja Dzintars pasludināšana par maksātnespējīgu, gan vērienīgā tirdzniecības centra Akropole atvēršana.
Banku kreditēšanas politika nav draudzīga mēbeļu nozarei(5)
"Banku kreditēšanas politika Latvijā vispār nav labvēlīga mēbeļu nozarei, respektīvi, banka parasti klientam finansē mājokļa iegādi, bet nefinansē mēbeļu iegādi. Klients, kurš iegādājas mājokli, varbūt pat neapzinās, cik lielas būs izmaksas, kas nepieciešamas, lai jauno mājokli ne tikai nopirktu, bet arī sāktu tajā reāli dzīvot – jau ar visām mēbelēm un citu nepieciešamo iekārtojumu," intervijā uzsver MINT Furniture mēbeļu kolekcijas idejas autors un galvenais dizainers Jānis Rauza.
Aizmirstie biznesa sācēji(8)
Vārdos mūsu politiķi bieži uzsver to, ka Latvijai vajadzīgi spēcīgi vietējie uzņēmumi, taču, raugoties uz darbiem, aina ir gluži cita, un pēdējā laikā ir vērojami politizēti centieni vērsties pret mikrouzņēmumiem (MU). Tas gan nav nekas jauns un ir noticis jau vairakkārt. Arī MU apkarotāju argumentācija nemainās – visi MU ir slikti, jo paredz niecīgas sociālās garantijas un tiek izmantoti nodokļu shēmās.
Pa kuru ceļu ies politiķi?(6)
Uzņēmēju mudinājumi Latvijas darba tirgu plašāk atvērt darbiniekiem no ārvalstīm un sabiedrībā jaušamā skepse pret viesstrādnieku ierašanos, ko savā politiskajā retorikā ietvērusi Nacionālā apvienība. Šāda pretēju viedokļu sadursme pēdējā laikā ir jūtama ļoti izteikti.
Preču un pakalpojumu iegāde internetā ir ērta, taču jāapzinās riski digitālajā vidē(2)
Iepirkšanās internetā kļūst aizvien populārāka, taču līdz ar to pieaug arī nepieciešamība ievērot saprātīgu piesardzību un apzināties gan e-komercijas priekšrocības, gan arī riskus.
Latvijas divas realitātes(7)
Sabiedrisko mediju pievēršanās veselības aprūpes sistēmas izpētei ir atklājusi tik baisu ainu, ka rodas iespaids, ka dzīvošana mūsu valstī ir nevērīga rīcība pašam pret sevi, jo tiek stāstīts, ka veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami, ilgi jāgaida, lai tiktu uz konsultāciju pie ārsta un nepieciešamajām pārbaudēm, un tad, kad izdodas uz konsultāciju un pārbaudēm tikt, tad mediķu attieksme ir briesmīga un diagnoze var tikt noteikta nepareizi.
Bīstamais naivuma triumfs(6)
Laiku pa laikam gadās dzirdēt par cilvēkiem, kuri cietuši finansiālus zaudējumus, uzticoties viltīgiem shēmotājiem. Piemēram, nesen plaši tika apspriests gadījums ar finanšu sektora uzņēmumu, kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi pat piemēroja sodu 50 000 eiro apmērā.
Laiks svinēt nelielu izaugsmi(4)
Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. "Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".
Globālās bažas par klimatu(19)
Eiropas Parlaments (EP) pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, un "ārkārtas stāvoklis" ir jēdziens, kas liek domāt – situācija jāuztver nopietni. Tiesa gan, EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (NA) sociālajā tīklā Facebook.com norādījis, ka atbilstošāks jēdziens būtu "neatliekams" (angļu valodā – urgent), nevis "ārkārtas" (angļu valodā – emergency), un uzsvēris, ka "jārīkojas mērķēti, nevis jāceļ haoss".
Rīga cīnās par Baltijas līderes godu(9)
Šā gada pirmajā pusgadā Rīga pārspējusi Viļņu un Tallinu uzņemto ārvalstu tūristu skaita ziņā, rāda statistikas dati. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Rīgas izvirzīšanās pirmajā vietā attiecas tikai uz viesnīcās un citās oficiālajās tūristu mītnēs nakšņojošo ārvalstu viesu skaitu. Ja ņem vērā arī tos tūristus, kuri pilsētā uzturas tikai no rīta līdz vakaram, bet nenakšņo, triju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū uzvarētājas slavas lauri pienāktos Tallinai, kuru apmeklē liels skaits t. s. vienas dienas tūristu, kas ierodas ar prāmjiem no dažādām valstīm, galvenokārt no Somijas, kā arī ar kruīza kuģiem, jo Tallina nenoliedzami var lepoties ar vērienīgāko pasažieru ostu Baltijā. Turklāt Somijas galvaspilsētā Helsinkos un citur šajā ziemeļvalstī plaši tiek popularizēts vienas dienas ceļojums, lai apskatītu Tallinas senatnīgo vecpilsētu, kādas Helsinkos nav.
Pārprastais elitārisms(15)
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šoruden izteica pieļāvumu, ka augstskolās par valsts budžeta līdzekļiem vajadzētu studēt vien tiem jauniešiem, kuru vidējā atzīme iepriekšējā izglītošanās posmā bijusi vismaz septiņas balles, kā arī nav bijis neviena nesekmīga vērtējuma.
Autobusi iztur konkurenci(1)
Aptuveni četras stundas – tik ilgs ir ceļš ar autobusu maršrutā Rīga–Viļņa. Regulārus pasažieru pārvadājumus starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām nodrošina vairākas autobusu kompānijas, bet tieši ar Igauniju saistītā uzņēmuma Lux Express pārstāvji sistemātiski popularizē autobusu priekšrocības, norādot, ka starp Baltijas valstu galvaspilsētām visērtāk ir pārvietoties tieši ar maršruta autobusu, nevis ar citu transportu
Ir laiks politiski pieaugt(13)
Patlaban mūsu valstī par aktualitāti kļuvušas dažādas diskusijas, kas saistītas ar tēmu "atlaist Saeimu". Šajās diskusijās nereti tiek pieminēti XX gadsimta deviņdesmitie gadi, kuros rodams aizsākums daudziem procesiem, kas veidojuši mūsdienu politisko vidi, kā arī politisko spēku un vēlētāju savstarpējās attiecības.