Bankas nevēlas nodarboties ar finanšu pakalpojumiem skaidrā naudā, lai gan daļai iedzīvotāju šādi pakalpojumi ir nepieciešami. Tādu viedokli ir paudusi Saeimas deputāte Evita Zālīte-Grosa, aicinot diskutēt par banku sociālo atbildību.
Mūsu valsts sadarbība ar Ķīnu ir tēma, par kuru pēdējā laikā runāts daudz. Patlaban šo tēmu aktualizējis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica (Latvija), kā arī mediju Verslo žinios (Lietuva) un Postimees (Igaunija) veiktais apjomīgais pētījums, kurā akcentēti riski, ko Baltijas valstīm var radīt Ķīnas ietekmes palielināšanās.
Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka aviolidojumi Eiropā izkonkurē visus citus pasažieru transporta veidus, piemēram, gan starptautiskos reisu autobusus, gan regulāri, pēc saraksta kursējošos prāmjus. Diena izvēlējās pārbaudīt variantus nokļūšanai no mūsu valsts galvaspilsētas Rīgas līdz nepilnu 400 kilometru attālumā esošajai Somijas galvaspilsētai Helsinkiem un secināja, ka ikvienam ceļošanas variantam ir savi plusi un mīnusi.
Nesen ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja, ka Ekonomikas ministrijas (EM) "šā gada darbības prioritāte numur viens ir obligātās iepirkumu komponentes atcelšana". Saistībā ar nākamā gada valsts budžetu EM definējusi vēl vairākas ar enerģētiku saistītas prioritātes, kā arī vērsusi uzmanību uz mājokļu pieejamību un kvalitāti. Nenoliedzami, jautājumi, ko EM atzinusi par svarīgiem, tādi tiešām arī ir. Tomēr ir kāds temats, kas šīs valdības laikā EM paziņojumos gandrīz neparādās, un tas ir saistīts ar jaunu uzņēmumu rašanās veicināšanu un atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mūsu valstī ir gatavi veidot savu biznesu.
Rīgā ir atvērtas jaunas, biznesa tūristiem piemērotas viesnīcas, bet plašām, starptautiskām konferencēm piemērota, moderna centra aizvien vēl nav – šāds secinājums izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) un tūrisma ekspertu nesen stāstītā Dienai.
Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu izskanējuši valdības solījumi neveikt tādas straujas nodokļu izmaiņas, kas ietekmētu nodokļu maksātāju dzīvi jau nākamajā, 2020. gadā. Taču no 2021. gada gan esot iespējamas nodokļu izmaiņas.
Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots kopumā 781,1 tūkstotis viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un arī informē, ka viesu vidū bija 548,1 tūkstotis ceļotāju no ārvalstīm, kas ir par 1,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī pērn. Diena vairākiem ekonomistiem jautāja, kā patlaban vērtējama tūrisma, un it īpaši darījumu tūrisma, loma Latvijas ekonomikā un kādas ir tūrisma attīstības perspektīvas.
Patlaban aktualizētā iecere Rīgā ieviest tā dēvēto tūrisma nodevu ir izpelnījusies kritiku, tomēr situācija nav viennozīmīga. Jāatgādina, ka Rīgas domes izstrādātie saistošie noteikumi paredz likt viesnīcām un citām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru viesi un katru uzturēšanās dienu. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA.
Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).
Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.
Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistīta ar PNB bankas (bijušās Norvik bankas) darbības apturēšanu.
Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.
Nepieciešamība atrast finansējumu tam, lai nodrošinātu laikrakstu un žurnālu piegādi reģionu iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Radio Ziņu dienesta saceltā trauksme par naudas trūkumu ir rosinājusi diskusiju par mediju vietu un lomu mūsu sabiedrībā. Uz šīs diskusijas fona uzmanības vērta ir Iekšlietu ministrijas pagājušajā nedēļā izplatītā informācija, kurā sacīts: "Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību sakarā ar raidījuma Bez tabu 2019. gada 5. augusta sižetā izskanējušo informāciju par vīrieša piekaušanu Krāslavā, kā rezultātā piekautais vīrietis mira."
Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru Latvijas nomaļo, mazapdzīvoto teritoriju iedzīvotājiem ir dārgs prieks un tāpēc, lai visiem, sākot no valsts budžeta un beidzot ar pašu laucinieku maciņiem, tēriņi būtu mazāki, tieši lauku iedzīvotājiem jābūt aktīviem interneta un moderno tehnoloģiju lietotājiem.
Vasara paliks mūsu valsts tautsaimniecības vēsturē ar 5G ēras sākumu. 5G ir starptautiski lietots jēdziens, ko attiecina uz piektās paaudzes mobilo tīklu tehnoloģiju (angļu valodā – fifth generation cellular network technology). Lai arī pagaidām 5G ienākšana Latvijā neietekmē mūsu ikdienu, tomēr pienāks brīdis, kad par šī gada vasaru tiks runāts kā par pagrieziena punktu mobilo tehnoloģiju jomā. Vismaz tā liek domāt vairāku ekspertu un telekomunikāciju jomas pārstāvju prognozes.
Nesen Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai jābūt tik lielai, lai ikviens tās saņēmējs pats saviem spēkiem no šīs algas varētu izdzīvot. (Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, un tiek diskutēts par tās paaugstināšanu līdz 500 eiro.)
Beidzot! Bija jau pēdējais laiks! Šādi ne viens vien cilvēks komentēja ziņu, ka uzņēmumi Pasažieru vilciens (PV) un Škoda Vagonka 30. jūlijā parakstīs līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi Latvijai.
Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.
Nesen notikušajā diskusijā No atbildības līdz aktīvismam, ko organizēja pensiju pārvaldītājs Indexo, izkristalizējās aicinājums uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties politikā.
Mūsu kaimiņvalsts Lietuva pēdējā laikā nonākusi starptautiska mēroga uzmanības lokā ar to, ka par tās valsts prezidentu kļuvis politikā iepriekš mazpazīstamais ekonomists Gitans Nausēda, nomainot šajā amatā Lietuvas ilggadējo politisko līderi Daļu Grībauskaiti. (Rīt, 23. jūlijā, plānota Nausēdas vizīte Latvijā.)
Saistībā ar to, ka mūsu valstī ēnu ekonomikas apjomi joprojām ir lieli, laiku pa laikam kāda tautsaimniecības nozare nonāk uzmanības centrā kā "vispelēkākā" un problemātiskākā. Bija laiks, kad daudz tika runāts par ēnu ekonomikas izpausmēm būvniecībā. Tad pienāca brīdis, kad ēnu ekonomikas apkarotāji kritizēja taksometru jomu, fiziskās apsardzes biznesu, autoservisu darbību, kā arī dažādus veselības aprūpes un skaistumkopšanas pakalpojumus.
Jūlija sākumā no Latvijas netālu esošā valsts Polija pozitīvā aspektā pārsteidza starptautisko sabiedrību, jo nonāca uzmanības centrā nevis ar izteikti konservatīviem lēmumiem vai uz demokrātijas robežas balansējošām idejām, kā šai valstij iepriekš bija gadījies, bet gan ar ieceri atbrīvot no ienākuma nodokļa, kura likme ir 18%, maksāšanas strādājošos jauniešus vecumā līdz 26 gadiem, ja viņu bruto ienākumi nepārsniedz 85 500 zlotu (aptuveni 20 000 eiro) gadā. (Par to 5. jūlijā vēstīja arī aģentūra LETA.)
Diskusijās, kas saistītas ar Latvijas Radio valdes un Ziņu dienesta konfliktu, pavīdējis jautājums – vai mūsu sabiedrība vispār vēlas investēt finanšu resursus izcila sabiedrisko mediju satura veidošanā? Līdzīgs jautājums – vai sabiedrība vispār grib par to maksāt – izskanējis arī par viedokļu krustugunīs nonākušo koncertzāles būvniecības ideju.
Sakāpinātās emocijas, kas sabiedrībā uzvirmoja saistībā ar Čeku loteriju uzreiz pēc tās sākuma 1. jūlijā, pamazām ir pierimušas. Ko patlaban ļauj secināt šī loterija?
"Bažas par digitālo norēķinu drošību un iespējamajiem kiberuzbrukumiem varētu paildzināt laiku, kas paies līdz brīdim, kad mēs dzīvosim bezskaidras naudas sabiedrībā. Turklāt ir vēl kāds aspekts – noteikti būs tādas nozares, kurās norēķini skaidrā naudā būs populāri tāpēc, lai saglabātu privātumu," intervijā Magdai Riekstiņai norāda starptautiskā mērogā strādājošās kredītu pārvaldības sabiedrības Intrum ģenerāldirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.
Jūlijs ir laiks, kad daudziem ir aktuāla turpmākā izglītošanās virziena izvēle, jo, piemēram, pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās ilgst vismaz līdz 9. jūlijam. Vairāki uzņēmēji pauduši aicinājumu jauniešiem izvēlēties ar eksaktajām zinātnēm saistītus izglītošanās virzienus, un šo uzņēmēju viedoklis ir uzmanības vērts.
Kopumā 751 deputāts no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un šo deputātu vidū – astoņi parlamentārieši no Latvijas. 190 dažādas politiskās partijas. Rekordaugsts no jauna ievēlētu, nevis pārvēlētu, deputātu īpatsvars – 61%. Lielāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%). Ļoti dažādas paaudzes – no jauniešiem līdz senioriem, jo jaunākajai deputātei – Kirai Marijai Peterai-Hansenai no Dānijas – ir 21 gads, bet vecākajam deputātam – Silvio Berluskoni no Itālijas – 82 gadi. Tā jauno Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumu, kas uz plenārsēdi Strasbūrā ir pulcējies šajā nedēļā, raksturo EP Preses dienests.
