Valdības deklarācijā ir ietverta sadaļa Labākā biznesa vide Baltijas valstīs, un rodas iespaids, ka valdība nolēmusi panākt, lai ārvalstu investori, kuri prāto, kur Baltijā attīstīt savu biznesu, izvēlētos tieši mūsu valsti, nevis Lietuvu vai Igauniju.
Nesen Rīgā topošā iepirkšanās centra Akropole pārstāvji uzsvēra, ka "vairums iedzīvotāju labprātāk iepērkas klātienē, nevis tiešsaistē". Savukārt e-komercijas zīmola NuKo.lv pārstāvis Rolands Dzenis pauda, ka "iepirkšanās interneta vidē kļūst arvien populārāka".
Līdz ar jaunu cilvēku ienākšanu politikā Latvijā šoziem intensīvi tiek apspriests tas, ka uz politiskās skatuves atrodas dažādas paaudzes. Spilgts piemērs tam ir 13. Saeima, jo, kā vēsta aģentūra LETA, ievēlēto deputātu vidējais vecums ir aptuveni 47 gadi, jaunākajam deputātam ievēlēšanas brīdī bija 26, bet vecākajam – 77 gadi.
Par to, ka Latvijas tautsaimniecības būtiska problēma ir ēnu ekonomika, un par to, ka biznesa pelēkais sektors jāsamazina, tika spriests jau tad, kad pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekšējo reizi vadīja Finanšu ministriju, tātad 2014.–2016. gadā. To, ka, samazinot ēnu ekonomiku, varētu palielināt naudas daudzumu valsts budžetā, vairāki politiķi uzsvēra savā priekšvēlēšanu retorikā pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Latvijas tēls – "ja runājam par biznesa vidi – ir nekāds. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis teic, ka Latvijas tēls viņam ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt." Tā Dienainesen sacīja uzņēmējs, a/s MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners. Tagad jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies: "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem."
Jaunās valdības deklarācijā ietverti visai optimistiski vārdi: "Panāksim, lai visi Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt". Turpat tālāk arī lasāms: "Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanā".
Patlaban pie varas esošo politiķu iecerēs ir pavīdējusi ideja, ka Latvijā būtiski jāpalielina eksportējošo uzņēmumu skaits. Savukārt uzņēmēju vidē tiek sacīts, ka patiesībā ne vienmēr un ne visur Latvijā jauni biznesa projekti tiek sagaidīti ar sajūsmas saucieniem un aplausiem. Tā, piemēram, par vietējo iedzīvotāju iebildumiem pret vēja enerģijas parka veidošanu Zemgalē nesen Dienai stāstīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš, norādot, ka viņam ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad vietējo iedzīvotāju protesti pārvilkuši svītru dažādu nozaru uzņēmumu veidošanai lauku apvidos.
Lai Latvijas reģionu pilsētās attīstītos darījumu tūrisms, nepieciešamas konferencēm, kongresiem, semināriem, biznesa sarunām, dažādām profesionālas ievirzes diskusijām un citiem lietišķa rakstura pasākumiem piemērotas telpas.
Uzņēmēju balsis par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, skan aizvien skaļāk, norādot, ka valstis, no kurām viesstrādnieki varētu ierasties, ir Ukraina un Baltkrievija. Taču izskan arī jautājums, kā Latvija no valsts, kuru darba vietu trūkuma dēļ atstāja daudzi iedzīvotāji, kļuvusi par valsti, kurā strādājošo trūkums ir tik akūts, ka jāaicina darbā cilvēki no citām zemēm?
Lai gan darījumu tūrisms mūsu valstī veiksmīgi attīstās, tomēr joprojām pastāv gadiem ilgi neatrisinātā problēma – Rīgā nav vērienīgām, starptautiskām konferencēm piemērotu telpu, turklāt šādu telpu nav arī citur Latvijā. To atzīst gan Ekonomikas ministrijas (EM), gan tūrisma nozares pārstāvji.
Uzņēmējdarbības vidē tas, ka cilvēki sāk darboties jaunos biznesa virzienos, tiek vērtēts atzinīgi. Protams, ne vienmēr visas inovatīvās ieceres nes panākumus, taču pat tad, ja kādam uzņēmējam nepaveicās, viņu vērtē kā drosmīgu cilvēku, kurš nebaidās no izaicinājumiem. Arī, lai sāktu savu biznesu, ir jābūt gatavam doties pa nepazīstamiem ceļiem, jo neviena augstskola nesagatavo tam darbam, kas jāveic, veidojot savu uzņēmumu. Mūsu sabiedrība jau ir sapratusi, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, un ka uzņēmēja finansiālās neveiksmes un idejas, kuras nav izdevies īstenot, nedod iemeslu šo uzņēmēju nozākāt.
Pagājušas vairākas nedēļas, kopš Latvijas Nacionālais arhīvs vietnē Kgb.arhivi.lv publicēja VDK aģentūras kartotēku, tautā dēvētu par "čekas maisu" saturu, un sabiedrībā uzbangojušās emocijas pamazām pierimst.
Bieži par Latvijas ekonomiku tiek sacīts, ka tā ir maza un atvērta. Šādi mūsu valsts tautsaimniecību mēdz raksturot gan Māra Kučinska valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan ekonomikas pētnieki un analītiķi.
Mazliet ātrāk vai vēlāk jauna valdība Latvijā būs, un tiks sagatavota valdības deklarācija. Patlaban ļoti būtiski ir, lai nopietna uzmanība tiktu pievērsta mūsu valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, pretējā gadījumā aizbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm turpināsies, un uz reemigrācijas kampaņu rīkošanas rēķina varēs nopelnīt dažādi konsultanti, bet reālu masveida reemigrāciju Latvijā mēs neredzēsim.
"Latvijas tēls, ja runājam par biznesa vidi, ir nekāds, tas ir neesošs. Ja cilvēkiem citās Eiropas valstīs jautā, ar ko viņiem asociējas Latvijas uzņēmējdarbības vide, tad tipisks eiropietis neko konkrētu nevar nosaukt un teic, ka Latvijas tēls vispār ne ar ko neasociējas. Mūsu valsts politiķiem jādomā, kā to mainīt," uzskata kosmētikas ražošanas uzņēmuma a/s Madara Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.
Politiskās kaislības, kas virmoja pagājušajā gadā, būs jūtamas arī šogad, jo, pat ja nenotiks Saeimas vai kādas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, mēs 25. maijā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Latvijai EP ir astoņas deputātu vietas, un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka politiskajiem spēkiem kandidātu saraksti jāiesniedz no 6. līdz 21. martam.
Vērtējot vien statistikas datus, Latvijas ekonomikā aizejošais, 2018. gads izskatās mierīgs un ar pozitīvu ievirzi – piemēram, vidējā alga kāpusi, iekšzemes kopprodukts audzis, bezdarbs kopumā valstī nav būtiski palielinājies, eksporta tirgos uzņēmumiem veicies relatīvi labi. Taču, lai arī statistika ir būtisks, turklāt ticams, objektīvs un bezkaislīgs informācijas avots, tomēr pilnībā neatklāj tautsaimniecībā jūtamos transformācijas procesus. Un te jāteic, ka nenoliedzami šis gads ir arī pārmaiņu laiks, kas liek atteikties no iepriekš par neapstrīdamām patiesībām uzskatītiem stereotipiem.
Ekonomiku raksturojošā statistika liecina, ka Latvijā vērojama izaugsme, un arī par starptautiska mēroga finanšu krīzi ekonomisti pagaidām runā tikai pieļāvumu formā, norādot, ka reiz nākamā krīze pienāks, taču kad, cik spēcīga un tieši kurā pasaules reģionā – par to vēl pagaidām ir pāragri spriest.
Itāļu žurnālists Antonio Megalici, kuram vēl nebija pat 30 gadu, nomira pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika smagi ievainots 11. decembrī Strasbūrā notikušajā apšaudē – terora aktā, apstiprina ārzemju mediji. (Par terora aktu lasāms arī 13. un 17. decembra Dienā un portālā Diena.lv).
"Šķiet, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija tā politiķe, kura teica – šodien notikt var jebkas, respektīvi, patlaban politikā nevar izslēgt nevienu, pat visneticamāko notikumu attīstības scenāriju. Arī Lielbritānijas un ES šķiršanās procesā iespējami ļoti daudzi, dažādi varianti," intervijā Magdai Riekstiņai pauž ekonomists, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība, kā arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
Svarīgi ir, lai bizness un valsts dodas vienā virzienā – to nesen norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Šī uzņēmēju organizācija akcentējusi, ka jārisina darbaspēka trūkuma problēma un ka nepieciešams veikt reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, kā arī administratīvi teritoriālajā jomā. To, ka uzņēmējiem ir svarīgs dialogs ar valsts varu, Rīga TV24 raidījumā Preses klubs nesen uzsvēra arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Diskusijās pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairāki politiķi uzsvēra, ka naudas apjomu valsts budžetā varētu palielināt, apkarojot ēnu ekonomiku. Pēc būtības ideja mazināt ēnu ekonomiku un tā iegūt naudu, piemēram, pedagogu algu kāpumam, ir visai pamatota. Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas un viņa kolēģu veiktajam pētījumam, ēnu ekonomika Latvijā pērn bija ap 22% no iekšzemes kopprodukta, un, kā mēdz sacīt eksperti, ar ēnu ekonomikas apjomu ir tāpat kā ar bezdarbu – tas nekad nebūs 0%, bet līmenis, uz ko vērts tiekties, ir 3–5%.
"Latvijā tradicionāli ir spēcīga zinātniskā pētniecība mākslīgā intelekta jomā. Izmantosim to! Parādīsim, ko esam sasnieguši un kā varam pozitīvā aspektā izcelties uz citu valstu fona," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver globālās informācijas tehnoloģiju kompānijas Microsoft vadītāja Baltijas valstīs Renāte Strazdiņa.
Lai gan joprojām pastāv stereotips, ka strādājošo Latvijā trūkst tikai zemu atalgotiem, monotoniem darbiem skaudros apstākļos, tomēr ekonomikas ekspertu atziņas šādu redzējumu neapstiprina.
Aizvadītajā svētdienā, 2. decembrī, Latvijā tika izkārti valsts karogi sēru noformējumā, jo bija pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Neilgi pirms šī datuma mikroblogošanas vietnē Twitter noritēja diskusija par to, kādēļ Eiropas Savienībā (ES) vērojama iecietība pret komunistisko simboliku, un kritika tika veltīta Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. (Jāatceras, ka maijā neizpratni izpelnījās Junkera piedalīšanās komunistisko ideju autora Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas pasākumos. Par to rakstīja, piemēram, politologs Ivars Ījabs medijā Rīgas Laiks.) Konkrētā Twitter diskusija gan aizvirzījās "ķēķa lamāšanās" līmenī, bet tas nemazina problēmas nopietnību.
"Lai produktu marķētu ar ekomarķējumu, tam ir jāatbilst ļoti stingriem kritērijiem, taču diemžēl sabiedrība to neizprot. Jāsecina, ka daudzi cilvēki ir pieraduši, ka viņus regulāri māna, tāpēc netic ekomarķējuma pamatotībai," saka akciju sabiedrības Tukuma piens direktors Ints Poškus.
Bija laiks, kad uzņēmēji intervijās medijiem un dažādās diskusijās daudz un plaši runāja par to, cik absurdi ir valsts iestāžu lēmumi, cik daudz kļūdu pieļauj kontrolējošie dienesti, un tolaik dominēja viedoklis, ka uzņēmēji un valsts sektorā strādājošie ir divas karojošos armijas.
Nesen notikušo Latvijas simtgades svinību atblāzma mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir aktualizējusi diskusiju par to, kādas gan patlaban ir Baltijas valstu savstarpējās attiecības.
