Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Lai būtu nauda, ko sadalīt

Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.

Sagaidāms, ka šogad viss notiks kā parasti un būs garš saraksts ar tām jomām, kam no valsts budžeta vajag vairāk naudas nekā līdz šim, un tad nāksies atcerēties to, ko pauduši gan uzņēmēji, gan ekonomisti, ka valsts sektoram jākoncentrējas ne tikai uz to, kā taisnīgāk naudu sadalīt, bet arī uz to, lai būtu pēc iespējas vairāk naudas, ko dalīt.

Nesen apritēja 200 dienas, kopš strādā pašreizējā valdība, un Latvijas politiskajam kalendāram tas ir pietiekami ilgs laiks, lai sāktu vērtēt, kas ir izdarīts uzņēmējdarbības veicināšanā. Vērojot Ekonomikas ministrijas aktivitātes, redzama koncentrēšanās uz elektroenerģijas tēmu – uz Latvenergo, obligātā iepirkuma komponenti un tā tālāk. Elektrības cenas faktors, protams, uzņēmējiem ir būtisks, it īpaši energoietilpīgajās nozarēs, tomēr tas nav vienīgais biznesa vidē aktuālais jautājums.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) intervijā laikrakstam Neatkarīgā (13.08.2019.) arī atgādina: "Nākot amatā, kā galveno prioritāti minēju eksporta veicināšanu." Ministra politiskie oponenti gan varētu ironizēt, ka savdabīgi sanācis, – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, preču eksporta vērtība jūnijā bijusi par 8,2% mazāka nekā jūnijā pērn. Taču, protams, preču eksporta kritums saistīts ar dažādiem globālajiem procesiem, un ne jau ministrs vienpersoniski ir atbildīgs par bēdīgajiem statistikas datiem. 

Tomēr pie varas esošajiem politiķiem būtu vērts pievērst uzmanību ekonomistu atziņām. "Iespējamie scenāriji preču eksportam kļuvuši negatīvi," norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un uzsver, ka "cerības saistās ar pakalpojuma eksportu". Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka "preču eksportā un rūpniecībā nekas labs nav gaidāms. Lielākās cerības ir uz IT un biznesa pakalpojumiem, kā arī uz tūrismu." Informācijas un komunikācijas pakalpojumu eksporta pozitīvo ietekmi akcentē arī Swedbank galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece. 

Rezumējot jāteic, ka ekonomisti ir ieskicējuši nozares, kuru izaugsme valstiskā mērogā jāsekmē, lai ieguvēji būtu visi tie, kas cer uz pēc iespējas lielāku finansējumu no valsts budžeta.

Top komentāri

Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Gribat vairāk naudas? Beidziet "regulēt" biznesu!
Margarēta
M
Gribat vairāk naudas, lielākus eksporta apjomus? Sāciet ar elementārāko! Sakārtojiet un paplašiniet LV-RU robežu, tur eksports apstājas pie remontā esošām robežām, kuras fūres ar eksportu diennaktīm stāv rindā un gaida, kad varēs eksportēt. Piemēram, ātri bojājošos pārtikas produktus tādos apstākļos vispār nevar eksportēt. Paplašiniet robežu, lai caurlaidība ir 120 fūres ar eksportpreci uz RU, UE un BY, nevis 12, kā pašlaik.
P
P
Būs aiznākamajos 30 gados.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē