Taču 24. februārī aģentūra LETA pavēstīja, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzskata: Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu." Turklāt LETA citē arī šādus ministra vārdus: "Latvijai ir laba sadarbība ar Ķīnu, ārējā tirdzniecībā ir vērojams pieaugums, bet ar to nepietiek, lai varētu apgalvot, ka šis tirgus ir pareizais virziens."
Te gan jāteic, ka saistībā ar Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību ir divi uzmanības vērti aspekti. Pirmkārt, jāatceras, ka Latvijas interese par eksportu uz Ķīnu, kā arī par kopīgiem transporta un citu nozaru projektiem jūtami pastiprinājās ap 2014. gadu. Tas bija laiks, kad Krievija Ukrainai atņēma Krimu un tā rezultātā saasinājās Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Latvijas demonstrētā vēlme aizstāt Krievijas kravas ar Ķīnas kravām un mūsu kaimiņvalsts eksporta tirgu – ar tālās Āzijas zemes tirgu bija signāls Maskavai, ka Latvijai sadarbība ar Krieviju nav svarīgāka par visu citu pasaulē. Savukārt doma, ka ir lietderīgi norādīt Krievijai, ka Maskava nav pasaules centrs, jau gadiem ir jaušama starpvalstu attiecību analītiķu retorikā.
Taču, otrkārt, vērtējot Latvijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, mūsu valsts sektora pārstāvjiem būtu jāatbild uz jautājumu, vai šīs sadarbības veidošanas gaitā nav palaista garām kāda iespēja, vai konkurencē par Ķīnas kravām un loģistikas projektiem Latvija nezaudē, piemēram, Lietuvai un Baltkrievijai, bet konkurencē par Ķīnas tūristu piesaisti – Somijai?
Tas, ka viesi no Ķīnas, lielā mērā pateicoties lidsabiedrības Finnair tiešajiem avioreisiem, kas Somiju savieno ar Ķīnu, nodrošina ceļojumu industrijas uzplaukumu šīs Ziemeļvalsts nomaļajā reģionā Lapzemē un veicina tūrisma biznesa izaugsmi Helsinkos, ne tikai izlasāms ekspertu secinājumos un statistikā, bet arī ir redzams ikvienam vērīgam ceļotājam, kurš apmeklē Somiju.
Ir vērts atgādināt, ka Latvijā tūrisma nozares attīstība ir tieši Ekonomikas ministrijas atbildība.
Gregs Millers
Geografičeskijs
Peksis