Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Mārtiņš Apinis

Vēlēšanās atdot balsi pēc maka biezuma

Saeimas darbs līdz nākamajām vēlēšanām vēl ir pusceļā, bet Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas nule kā notikušas, līdz ar to attiecībā uz balsojumiem galvenajos varas "smagsvaros" vēl nedaudz jāpagaida. Četri gadi no vienām vēlēšanām līdz otrām ir visai garš periods, un, ja vien kāds savos solījumos nav paziņojis kaut ko šokējošu, tad lielākoties līdz nākamajai balss nodošanai solītais jau varētu būt piemirsies. Nereti trūkst mērauklas, pēc kā tad viņus īsti novērtēt. Viens no indikatoriem varētu būt konkrētas partijas darbība vai bezdarbība attiecībā uz faktoriem, kuri rezultējas sabiedrības maka biezumā, sevišķi, ja ir runa par tiem, kuriem ienākumi ir vismazākie.

Izklaides jomai ir iespējas atgūt zaudēto

Atpūtas un izklaides industrija ir viena no Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm, un šobrīd pat nav nekādu diskusiju par to, ka tās pienesums gan naudas izteiksmē, gan arī pēc īpatsvara citu nozaru vidū šogad samazināsies. Iepriekšējos gados šīs tautsaimniecības sfēras, kas ekonomikas statistikā tiek klasificēta kā Māksla, izklaide un atpūta, pievienotās vērtības īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā diezgan stabili turējās ap 2% līmenī.

Latvijā noguldījumi palielinās

Runājot par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katra valsts var pārvarēt ekonomisko krīzi, ekspertu sarunās nereti tiek uzsvērta tieši uzkrājumu nozīme gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī. Labajos laikos izveidotais uzkrājums var palīdzēt iedzīvotājiem amortizēt krīzes triecienus, turklāt uzkrājumu tērēšana var balstīt arī visu valsts ekonomiku.

Izsludinot ierobežojumus, var iegūt arī finansiāli

Adekvāta valdības pieeja cīņai ar koronavīrusa potenciālo izplatību varētu dot augļus arī valsts un iedzīvotāju maciņiem. Tieši uz efektīvu valdības rīcību pandēmijas ierobežošanā norāda Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings jeb S&P, apstiprinot mūsu valsts kredītreitingu A+ līmenī.

Ar plānākiem maciņiem

Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.

Spēj pielāgoties vīrusam

Covid-19 pandēmija tā vai citādi ietekmējusi ikvienu tautsaimniecības sfēru. Izņēmums nav arī finanšu nozare, kurā, sākoties Covid-19 izplatībai Latvijā, klientu aktivitāte ievērojami kritās, taču tagad uzrāda atgūšanos. Arī paši tirgus dalībnieki, konkrētajā gadījumā bankas, ziņo par gatavību strādāt un finansēt ekonomiku.

Zelts tiecas uz jauniem rekordiem

Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.

Īslaicīga laika nopirkšana vai grūdiens attīstībai?

Triljonu dolāru un eiro ieplūde valstu tautsaimniecībās, ko patlaban veic valdības un centrālās bankas, šķietami sāk nest augļus. Vismaz, ja paraugāmies uz Latvijas ekonomikas rādītājiem, kur redzama visai straujā izlīšana no mīnusiem, pie kuriem tikām aprīlī, kad Covid-19 epidēmijas uzliesmojums līdz šim bija atstājis visgraujošākās sekas.

Eksports rāda vēlmi atgūties

Aizvien vairāk šķiet, ka "padsmit" procentu liels eksporta kritums, ko salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija piedzīvoja pavasarī, ir palicis pagātnē. Jūnijā eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi ir kritusies par 1,4% līdz 978,6 miljoniem eiro. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā eksporta vērtība sasniedza 6,05 miljardus eiro, gada laikā samazinoties par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vasaras inflācijas krustceles

Vērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā no makroekonomiskā skatpunkta, tiek fiksēts pārsteidzoši daudz pozitīvu nianšu.

Augošs tirgus pie krītošas peļņas

Kopš Covid-19 izraisītā pirmā šoka zemākajiem punktiem šā gada martā atsevišķiem rietumvalstu biržas indeksiem ir izdevies pieaugt vairāk nekā par 50%. Tomēr kāpums lielā mērā balstījies uz ziņām par to, ka gan dažādu pasaules valstu valdības, gan centrālās bankas ir gatavas plaši atvērt makus, lai izvairītos no vispārēja tautsaimniecības sabrukuma, kas apjomu ziņā var izrādīties lielāks nekā postošā finanšu krīze pagājušās desmitgades otrajā pusē.

Latvijas ekonomiskās atgūšanās signāli

Neraugoties uz to, ka Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par pasaules ekonomisko sniegumu jūnijā bija krietni sliktākas nekā aprīlī, atsevišķas pašmāju norises vedina domāt, ka vismaz mūsu tautsaimniecībai ir kaut nelielas cerības jau tuvākajā laikā "ieiet vismaz kaut kādās sliedēs".

Ekonomikā krietni cerīgāks skats

Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.

Cer uz bezdarba samazināšanos

Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.

Ūdens nonākšanai biržā trūkst pragmatisma

Finanšu tirgus evolūcija, tajā parādoties aizvien jauniem ieguldījumu instrumentiem, planētas iedzīvotāju skaita pieaugums un līdz ar to aizvien lielāks ūdens resursu patēriņš, globālās klimata pārmaiņas un pārtuksnešošanās, kā arī vienkārša alkatība jau kādu laiku raisa viedokli par ūdens kontraktu tirdzniecību biržā, līdzīgi kā tas ir ar citiem izejvielu resursiem – naftu, industriālajiem metāliem vai lauksaimniecības kultūrām. Tiesa, līdzās iespējai kādam nopelnīt nedrīkst aizmirst par potenciālajiem konfliktiem, bēgļu plūsmām un pieaugošu inflāciju.

Eksportā viss nav apstājies

Ekonomikas ''nolikšana'' uz pauzes dažādu pārvietošanās ierobežojumu dēļ saistībā ar koronavīrusa izplatību nav metusi līkumu arī Latvijas ārējai tirdzniecībai, strauji rūkot gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču vērtībai. Vairāk gan tas skāris importu, kurš šāgada maijā ir bijis par 29,6% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt eksports, par laimi, krities ievērojami mazāk, gada laikā sarūkot par 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ieguldījumiem jauni izaicinājumi

Globālās ekonomikas izaicinājumi saistībā ar Covid-19 izplatību nemet līkumu arī to iedzīvotāju makiem, kuri pēc ikdienišķo vajadzību segšanas var atlicināt kādus līdzekļus arī nākotnes uzkrājumiem. Latvijā vēl aizvien populārākais ieguldījuma veids ir tradicionālais banku depozīts, taču zemo procenta likmju dēl tas savu ienesīgumu faktiski ir zaudējis, un attīstītajās Rietumeiropas valstīs, izmantojot šo uzkrājumu veidu, ir jārēķinās, ka par naudas turēšanu bankā var nākties pat piemaksāt.

Māstrihtas finanšu kritēriju ātrās beigas

Iestājoties eirozonā, dalībvalstīm savulaik tika piemēroti visai stingri nosacījumi jeb tā dēvētie Māstrihtas kritēriji, kas norādīja uz valsts finanšu stabilitāti, lai tā, iestājoties vienotajā valūtas zonā, nesagādātu galvassāpes citiem. Ar atbildīgas finanšu politikas ievērošanu eirozonā vienmēr gājis grūti, tomēr situācija uz slikto pusi kardināli mainījās, kad atklājās, ka tā dēvētais finanšu sektors ir savārījis ziepes, kuru novēršanai valstīm bija jāiegulda tik ievērojami līdzekļi, ka tās pašas finansiālā ziņā kļuva apdraudētas.

Bažas par patērētāju aktivitāti

Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu

Deflācija varētu apstāties

Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.

Vērtē potenciālos scenārijus

Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.

Neprognozējamā situācija ekonomikā liek sarosīties zelta pircējiem

Covid-19 uzliesmojums šā gada pirmajos sešos mēnešos investoru dzīvi padarījis trauksmes pilnu, un tas izpaudies ne tikai akciju, bet arī izejvielu tirgos. Arī atlikušais pusgads varētu būt svārstību pilns, noskaņojumam mijoties starp cerībām par ekonomikas atveseļošanos un bažām par Covid-19 otrā viļņa atnākšanu un tādā gadījumā iespējamiem bankrotiem.

Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne

Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.

Latvijas ekonomikas ļoti dažādās sejas

Jaunās Covid-19 ekonomikas realitātes ir visai pretrunīgas un, domājams, arī rūdītiem ekonomistiem apgrūtina tautsaimniecības attīstības nākotnes perspektīvu prognozēšanu. Tas, ko šodien redzam, no vienas puses, ir aizvien slēgti sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi, savukārt, no otras puses, rindas un piekrautie grozi lielveikalos neraisa nekādas asociācijas par krīzes atnākšanu. Ir pat uzskati, ka nekādas krīzes, vismaz pagaidām, nav, ir tikai nelieli īstermiņa sarežģījumi un sliktākais jau esot aiz muguras.

Biržas piedzīvo lejupslīdi

Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.

Deflācijas bremzēšanās ražošanā ir pozitīvs signāls ekonomikai

Realizācijas cenu kritums apstrādes rūpniecībā sākās jau krietnu laikus pirms Covid-19 izplatības un uzskatāmi liecināja par to, ka pasaules rūpniecība draud ieslīgt krīzē. Tas, ka ražotāju cenas krīt, norāda uz to, ka tirgus pieprasījums vairs nav spējīgs absorbēt piedāvājumu, konkurence starp uzņēmumiem pieaug, bet uzņēmumi pārdošanas apjomu veicināšanai sāk meklēt ceļus, kā samazināt cenas, kas, protams, var nest līdzi arī ieņēmumu samazināšanos.

Bankas sola arī turpmāk būt dāsnas finansētājas tautsaimniecībai

Iepriekšējā – 2009. gada – finanšu krīze bija postoša neapdomīgi dotu un ņemtu aizdevumu dēļ, un tieši strauja kredītu kvalitātes pasliktināšanās bija iemesls, kāpēc bankas krīzes ietekmē kļuva par visai kūtrām aizdevumu izsniedzējām.

Žvadzošie ieroči un ūdens tirgošana biržā

Aizvien lielākas bēgļu plūsmas un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē pēdējā laikā ir saistīts ne vien ar cīņām par naftas un citu preču biržas kotēto stratēģiski nozīmīgo izejvielu ieguves laukiem, bet arī ar pārtikas un ūdens trūkumu. Tieši pēdējais var kļūt par "jauno naftu", jo, pieaugot planētas iedzīvotāju skaitam, konkurence par katru saldūdens litru kļūst lielāka.

Eiropa dzīvo jaunu ekonomikas kontrastu gaidās

Dažādas tautsaimniecības krīzes ir neizbēgamas, tāpēc, lai tās vieglāk pārdzīvotu, visai nozīmīgs ir ekonomiskais kurss tā dēvētajos labajos laikos. Šādi labie laiki ir piemēroti konkurētspējīgas ekonomikas būvēšanai un uzkrājumu veidošanai, radot iespēju valsti padarīt turīgāku un finansiāli varenāku līdz ar katru ekonomikas augšupejas fāzi un vienlaikus ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzes brīžus un tajos piesaistīt kapitālu, kas bēg no citām, finansiālā ziņā mazāk veiksmīgām valstīm.