Raugoties uz pasaules valstu valdību un centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Covid-19 krīzes laikā, nav nekādu šaubu, ka triljoniem eiro vai dolāru vērtas injekcijas patiešām bija nepieciešamas.
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pasaules valdību un centrālo banku ar finanšu injekcijām atbalstītie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir palīdzējuši globālajai tautsaimniecībai atgūties. Tomēr šo pasākumu ēnas puse ir strauji augošās resursu cenas un inflācijas lēciens, kas galu galā var radīt jautājumus par ekonomikas pārkaršanu.
Pēdējās nedēļas pasaules akciju tirgos ir bijušas trauksmes pilnas, tomēr, neraugoties uz signāliem par iespējamo negatīvo akciju cenu korekciju, vismaz atsevišķi lielie pasaules biržas indeksi spēja sasniegt jaunus vēsturiskos maksimumus.
Raugoties uz galvu reibinošo akciju cenu kāpumu iepriekš rietumvalstu tirgos, der atcerēties, ka labas peļņas iespējas var piedāvāt arī Baltijas valstu akciju tirgi. Nereti tirgus likviditāte šeit ir zemāka, tomēr daudzi uzņēmumi ir atpazīstamāki un priekšstats par to darbību var veidoties no vietējā informatīvajā telpā cirkulējošajām ziņām. Vēl būtisks faktors par labu ieguldījumiem Baltijas vērtspapīru tirgos ir saistīts ar faktu, ka Covid-19 krīzē šā reģiona ekonomikas cieta ievērojami mazāk nekā Rietumeiropā vai ASV. Līdz ar to var teikt, ka ieguldījumi tiek veikti uz veselīgāka finansiālā pamata.
Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.
Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".
Globālās ekonomikas attīstība XXI gadsimtā tiek pakļauta aizvien jauniem pārbaudījumiem. Gadsimta sākums sevi pieteica ar krīzi tehnoloģiskajā sektorā, kam sekoja pārkreditēšanās izraisīts finanšu tirgus sabrukums 2007.–2008. gadā, ar kura sekām pasaule nav tikusi galā vēl tagad. Šobrīd pasaules finanšu tirgi arī piedzīvo dažāda rakstura cenu burbuļus, kuri sevi īpaši piesaka izejvielu sektorā. Turklāt tirgus pārkaršana notiek brīdī, kad globālajai tautsaimniecībai nav izdevies atgūties no Covid-19 ekonomiskā šoka, kas radījis jaunu fenomenu – burbuļu veidošanos bez ekonomiskās izaugsmes.
Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.