Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Mārtiņš Apinis

Eksports strauji nobremzē(2)

Aizveroties valstu robežām un iedzīvotājiem pazūdot no ielām un uzturoties savās dzīvesvietās, radušās problēmas ar operatīvu preču piegādi. Turklāt arī patērētāji kļuvuši ievērojami kūtrāki iepērkoties, un tādējādi mazinājies pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām precēm. Tas attiecas gan uz Latviju, gan citām valstīm, to vidū arī uz mūsu svarīgākajām eksporta partnerēm. Nav brīnums, ka šādā situācijā no valsts izvesto preču apjoms ir piedzīvojis straujāko kritumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Ceļā uz zemāku punktu(4)

Pandēmijas izraisītā ekonomikas aktivitātes samazināšanās un ar to saistītā iedzīvotāju finansiālā piesardzība visai kardināli ietekmējusi patēriņa cenu izmaiņas. Patlaban patēriņa cenu indekss strauji traucas lejup, un maijā gada inflācijas vietā esam piedzīvojuši cenu samazinājumu salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, proti, ekonomika ir ieslīgusi deflācijā, turklāt visai pamatīgā, kurai ilgstoši turpinoties var būt visai neprognozējamas sekas.

Iesaka ieguldīt, taču pakāpeniski(2)

Iedzīvotāju labklājību raksturo ne tikai ienākumi, kas radušies, saņemot darba algas, bet arī veiksmīgs brīvo līdzekļu izvietojums. Ar pēdējo Latvijā mums ir diezgan paknapi, jo pat mājsaimniecībām ar diviem strādājošajiem nereti ir grūtības segt visus ikdienā nepieciešamos izdevumus. Tomēr situācija ienākumu jomā pamazām mainās, un, pat neraugoties uz to, ka šobrīd ekonomikā ir krīze, ir samērā liels iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir brīvie līdzekļi, ko ieguldīt.

Mānīgie attīstības iespaidi(6)

Esam pieraduši dzirdēt, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes mūsu ekonomika ir nokļuvusi uz daudz ilgtspējīgākas attīstības ceļa. Šos apgalvojumus diezin vai būtu vērts apšaubīt, jo progress ir manāms gan ievērojami sabalansētākā ārējā tirdzniecībā, gan mājsaimniecību aizdevumu un uzkrājumu attiecībā. Arī budžeta deficīta un valsts parāda ziņā mums nav iemesla kaunēties.

Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē(6)

Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.

Nobremzēto konveijeru laiks(1)

Aprīlis bija pirmais mēnesis, kad mūsu valsts ekonomika jau pilnībā atradās ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu ietekmē. Nesen tika apkopotas sulu mēneša norises mazumtirdzniecības sektorā, un bija redzami likumsakarīgi slikti dati, kuri vēstīja, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tirgotājiem ir izdevies realizēt par 9% mazāk preču.

Ar cerībām, ka kļūs labāk

Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.

Divi attīstības ātrumi un lielākas atšķirības(4)

Pavisam droši varam teikt, ka koronavīrusa uzliesmojums veicinās ekonomikas struktūras izmaiņas ne vien kādas konkrētas valsts ietvaros, tas veicinās noslāņošanos pat veselu reģionu vai ekonomisko savienību ietvaros. Domājams, ka šajā ziņā ļoti uzskatāms piemērs būs eirozona, kurai jau izveidošanas sākumā bija ievērojamas valstu ekonomiskās un finanšu disciplīnas atšķirības.

Gads bezdarba kāpuma ēnā

Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.

Grib obligācijas un zeltu(4)

Pēdējie mēneši pasaules finanšu tirgos ir nesuši kardinālas noskaņojuma pārmaiņas. Var teikt, ka pēdējos mēnešos investoru noskaņojums ir mētājies kā pa viļņiem, interesēm svārstoties gan par labu finanšu aktīviem, kuriem būtībā ir naudas saglabāšanas raksturs krīzes laikā, gan arī par labu tādiem aktīviem, kas ir saistīti ar paaugstinātu ieguldījuma risku. Daudz kas ir bijis atkarīgs gan no tā, kādas bijušas finanšu instrumentu cenu izmaiņas konkrētā laika sprīdī, gan no paziņojumiem par to, cik labi vai slikti sokas ar Covid-19 apkarošanu, gan arī no valsts amatpersonu un centrālo banku paziņojumiem par to, kas tiks darīts, lai stimulētu ekonomikas atdzīvošanos.

Mazāki ieguves apjomi nedaudz piestutējuši melnā zelta cenu(1)

Pretēji aprīlim, kad naftas cena strauji samazinājās un īstermiņa kontrakti vienubrīd tika tirgoti pat par negatīvu cenu, pārdevējiem piemaksājot, lai no tiem atbrīvotos, maijs naftiniekiem un šo ogļūdeņražu resursa kontraktu turētājiem izvērties krietni labvēlīgāks.

Parādzīmes aizvien pievilcīgas(3)

Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.

Eiropu apdraud Japānas ekonomiskais scenārijs(7)

Slikta demogrāfija, augoši parādi – tāda ir Eiropas, sevišķi tās rietumu daļas mūsdienu realitāte, kas sevi īpaši pieteikusi tieši aizejošajā desmitgadē. Ekonomiskais pieaugums uz lētiem kredītiem stutētā nekustamā īpašuma tirgū un augošiem valdību tēriņiem, kā arī finanšu sektora peļņas stutēšana ar apšaubāmiem vērtspapīru atvasinājumiem pagājušās desmitgades izskaņā pasauli noveda pie iespaidīgākās finanšu krīzes kopš Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Liek cerības uz būvniekiem. Ieguldījumi dažādos būvniecības pasākumos amortizētu krīzes efektus(4)

Meklējot veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti Covid-19 pandēmijas laikā, tiek norādīts būvniecības virzienā, proti, ar publiskā un privātā sektora finansētu objektu celtniecību varētu saglabāt naudas apriti tautsaimniecībā, tādējādi amortizējot krīzes radītos triecienus. Jāpiebilst, ka gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., pirmajā ceturksnī, kura ekonomiskos rādītājus Covid-19 ietekmēja galvenokārt tikai ceturkšņa beigās, tieši būvniecība ar savu gandrīz 15% vērto kāpumu gada izteiksmē bija Latvijas tautsaimniecības straujāk augošāko nozaru spicē.

Atgriezties pie izaugsmes. Atgūsimies ar naudas injekcijām un brīvu cilvēku pārvietošanos(13)

Jautājums par to, kādā veidā ekonomiskās izaugsmes gadus varētu nomainīt krīze, vairs nav aktuāls. Šobrīd daudz aktuālāka tēma ir, kādā veidā un kad tautsaimniecība varētu atjaunoties pēc pašreizējās, ar Covid-19 saistītās, krīzes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2009. gada, finanšu krīzi šoreiz ekonomiskās nepatikšanas ir strukturētas citādi.

Naudas netērēšana posta ekonomiku(29)

Ekonomikas dati nebija iepriecinoši, jau pirms Covid-19 bija pārņēmis mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pirmā ceturkšņa ekonomikas ātrais novērtējums, saskaņā ar kuru valsts iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn krities par 1,4%. Tiek paredzēts, ka sniegums otrajā ceturksnī būs vēl krietni vājāks. Galvenais iemesls ir naudas aprites samazināšanās, un viens no ātrākajiem, statistikas datos redzamajiem indikatoriem situācijas vērtējumam ir mazumtirdzniecības apgrozījums.

Ir visai labas atgūšanās iespējas(4)

Analizējot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus pasaules ekonomikai, ir dzirdēta prognoze, ka šī krīze globālo tautsaimniecību varētu izpostīt daudz graujošāk nekā iepriekšējā krīze, ko piedzīvojām pagājušās desmitgades izskaņā. Tomēr šī prognoze nenozīmē, ka visas valstis tiks skartas vienādi smagi. Turklāt Latvija varētu būt to valstu vidū, kurās šo krīzi varētu pārdzīvot vieglāk nekā iepriekšējo, 2009. gada krīzi, jo pēdējās desmitgades laikā mūsu valsts tautsaimniecība kļuvusi sabalansētāka, vairāk dzīvojot saskaņā ar materiālajām iespējām, proti, ar mazāku parādu slogu un vienlaikus eksportspējīgāku preču un pakalpojumu klāstu.

Vilinošas, bet ļoti bīstamas

Pasaules ļoti bēdīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, kas noveduši pat pie tāda fenomena kā negatīvas naftas cenas, norāda uz to, ka globālās tautsaimniecības situācija ir ne tikai kritiska, bet var draudēt ar ilgstošu depresiju.

Krīze ved jaunās galējībās(14)

Globālajos finanšu tirgos šī desmitgade izcēlusies ar visai plašu jauninājumu klāstu, cita starpā ar to, ka finanšu aktīvu cenas vai ienesīgums kļūst negatīvs. Laikā, kad centrālās bankas stutēja pasaules ekonomiku, pēc iepriekšējās finanšu krīzes ieguldot triljonus eiro un dolāru, par jaunu normu kļuva pat ilgtermiņa aizdevuma vērtspapīru tirdzniecība ar negatīvu ienesīgumu.

Ceļā uz deflācijas atgriešanu(1)

Piezemēšanās, ko patlaban jau piedzīvo un nākotnē vēl spēcīgāk piedzīvos pasaules tautsaimniecība, neizbēgami radīs pārmaiņas preču un pakalpojumu cenās. Ekonomikai saraujoties un pieprasījumam mazinoties, ir paredzama tāda situācija, kurā piedāvājums būs ievērojami lielāks nekā pieprasījums. Tas gan neattiecas uz dezinfekcijas līdzekļiem un aizsargmaskām, kā arī uz tām precēm, kuru savlaicīga piegāde ir apgrūtināta Covid-19 izplatības un ar to saistīto karantīnas ierobežojumu dēļ. Taču tikai maza patērētāju daļa šobrīd var cerēt uz krītošās inflācijas radītajiem ieguvumiem, jo cenu samazināšanās būs saistīta arī ar jaunu ekonomikas lejupslīdes vilni, kas nesīs zemākus kopējos ienākumus un pirktspēju.

Krīzes otro fāzi gaidot(13)

Pasaules ekonomikas nedienas, kas saistītas ar Covid-19 izplatību, izrādījušās plašākas, nekā vēl nesen tika prognozēts. Darba pārtraukšana vai ierobežošana dažādās nozarēs uz dažiem mēnešiem izraisa ne tikai īslaicīgu ienākumu kritumu darbiniekiem un uzņēmumiem, bet arī rada virkni tālejošu problēmu, kas saistītas ar spēju segt kredītsaistības, piesaistīt jaunus līdzekļus investīciju projektiem un pozitīvā virzienā mainīt ekonomikas kopējo struktūru.

Lētā melnā zelta ieguvumi

Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.

Baiļu mēnesis arī Baltijas biržās(1)

Straujā Covid-19 izplatība pasaulē daudziem finanšu tirgus segmentiem liek brukt pat ar lielāku ātrumu nekā iepriekšējās – 2009. gada – finanšu krīzes laikā. Tas sevišķi attiecas uz pasaules akciju tirgiem. Tā kā esam sasaistīti ar pasaules norisēm, tad arī Baltijas akciju biržas ir piedzīvojušās vērā ņemamu kritumu, pastāvot visai nelielām izredzēm uz strauju atkopšanos.

Iesaka turpināt ieguldīt(4)

Sākoties finanšu satricinājumiem, kuri izvēršas arī ekonomiskajā lejupslīdē, tradicionāli samazinās ienākumi un bezdarbs pieaug, līdz ar to mājsaimniecības kļūst ekonomiski mazāk aktīvas. Tomēr samērā liela daļa sabiedrības savus ienākumus saglabā arī krīzes laikā vai arī pamanījusies samērā daudz uzkrāt laikos, kad ekonomikai klājies labi. Tiem, kuri krīzes situācijā vēl var atļauties ieguldīt, piemēram, pensiju trešajā līmenī, var rasties jautājums, vai šīs investīcijas turpināt vai gaidīt, kad ekonomiskā situācija stabilizējas. Jāuzsver, ka šis jautājums ir attiecināms ne tikai uz trešo pensiju līmeni, bet arī ieguldījumiem uzkrājošajā apdrošināšanā un investīcijām vispār.

Melnā zelta nedienas(9)

Satraukuma vilnis, kurš vēlies pāri finanšu tirgiem, sevišķi būtiski ietekmējis naftas cenas. Pagājušās nedēļas ceturtdienas pievakarē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent barels maksāja nedaudz vairāk par 26 ASV dolāriem ( 23,84 eiro). Tas ir apmēram par 60% mazāk nekā šī gada sākumā. Cenas kritums ir iespaidīgs un savu apogeju sasniedza tieši pēdējā mēneša laikā. Salīdzinājumā ar februāra beigām melnais zelts kļuvis apmēram uz pusi lētāks.

Tic iespējai atgūties(6)

Droši vien šobrīd nebūtu sevišķi populāri runāt par pasaules ekonomiskās situācijas stabilizēšanās iespējām, tomēr atsevišķas norises finanšu tirgos vedina domāt, ka vismaz vārga gaisma tuneļa galā šur tur sāk parādīties. Arī attiecībā uz Eiropu, kura kā reģions uz globālā fona piedzīvo vienu no straujākajiem Covid-19 uzliesmojumiem. Cilvēku nonākšana karantīnā ir ievērojami nobremzējusi naudas apriti ekonomikā, un situācija lielā mērā sāk atgādināt 2008. gada rudeni, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā vai Itālijā, izskatās pat vēl sliktāk. Turklāt situāciju vēl biedējošāku padara fakts, ka šajā krīzē negatīvie procesi finanšu tirgū notikuši daudz straujāk nekā iepriekšējā.