Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Raivis Vilūns

Nerunāt jauno vietā

Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.

Maksātnespējas likums grozījumus varētu pieredzēt pavasarī(2)

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien uzklausīja dažādu pārlūkojošo un uzraugošo institūciju ziņojumus par labojumiem Kredītiestāžu likumā, kas ierobežotu banku likvidatoru vai administratoru peļņu - grozījumus ceturtdien skatīs un, visticamāk, pieņems Saeima. Tāpat koalīcijas deputāti pauda atzinību, ka process ir iekustējies, tomēr līdz grozījumiem maksātnespējas administatorus regulējošajā Maksātnespējas likumā būs jāgaida ilgāk.

Par spīti naudas atmazgāšanas pārmetumiem Latvijas un ASV attiecības stipras(17)

Lai gan tieši ASV finanšu uzrauga paziņojums par ABLV Bank iesaisti naudas atmazgāšanā bija viens no notikumiem, kas pēdējo pāris nedēļu laikā satricināja Latvijas finanšu vidi, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) un ASV valsts sekretāra vietnieks Džons Salivans trešdien pēc tikšanās Rīgā apstiprināja, ka attiecības abu valstu starpā ir ļoti labas un pilnā sparā tiek plānots Baltijas valstu prezidentu un ASV līdera Donalda Trampa samits.

Bitcoin drudža negaidītā blakne(12)

Kopš 2017. gada rudens, kad populārākā kriptovalūta Bitcoin sasniedza rekordaugstu vērtību, daudz spriests par ietekmi uz investīciju tirgu un makroekonomiku, taču digitālo valūtu "rakšanas" bums ietekmējis arī citas nozares, piemēram, videospēļu spēlētājus un viņu datorus. Virtuālo valūtu iegūt kārojošie cilvēki ir ievērojami sadārdzinājuši personālo datoru grafisko karšu cenas.

Tīkls padarīja slavenu(2)

Man patīk baidīties, un cilvēkiem vispār patīk domāt par pasaules galu, saka kādreizējā loģistikas speciāliste Jana Vagnere (44). Krīzes laikā viņa sāka rakstīt antiutopiju, ko pa nodaļām publicēja internetā, un nu viņai Krievijā iznākušas jau vairākas grāmatas. No tām pirmā – Vongezers – tulkota arī latviski.

Valodas drauga novērtējums kļuvis par elfu un troļļu digitālo kaujas lauku(16)

Valsts valodas centra (VVC) lietotnes novērtējums Android viedierīcēm paredzētajā lejupielādes lapā ir kļuvis par kaujas lauku starp bezkaislīgiem lietotnes kritizētājiem (tā dēvētajiem troļļiem), kas norāda, ka tā ir paredzēta, lai kontrolētu un pazemotu krievvalodīgos Latvijā, un kaismīgiem tās aizstāvjiem (elfiem), novēroja portāls Diena.lv

Troļļi organizējuši uzbrukumu Krievijas mediju kritizētajai Valsts valodas centra lietotnei(88)

Šonedēļ prezentētajai Valsts valodas centra (VVC) lietotnei Android viedierīču lejuplādes vietnē šķietami uzbrukuši tā dēvētie interneta troļļi, kas lietotnei masveidā salikuši zemāko iespējamo novērtējumu, novēroja Diena.lv. Faktu, ka tā ir organizēta darbība apliecina sociālajos tīklos un medijos izplatīta pamācība kā to izdarīt.

Katram sava politika(9)

Vietējās pašvaldības, apejot Ārlietu ministriju, cenšas dibināt attiecības ar NATO, atzīst Katalonijas neatkarību un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju.

ASV senatori apjomīgā dokumentā izklāsta Kremļa iejaukšanos Baltijas iekšpolitikā(128)

ASV Senāta Ārpolitikas komitejā esošie Demokrātu partijas pārstāvji trešdien publicēja apjomīgu 200 lappušu dokumentu, kurā detalizēti aprakstīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas centralizācija paša valstī, iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā un lielvalsts nemitīgie centieni ietekmēt Eiropas, tajā skaitā Baltijas valstu, demokrātijas procesus.

Pētījums: Latvijas pašvaldības mēdz veidot savu ārpolitiku, izceļas Rīga(4)

Pašvaldību ārējās attiecības jeb - paradiplomātija - ir kļuvusi par aktuālu praksi lielā daļā pasaules valstu, tāpēc nav arī pārsteigums, ka Latvijas reģionālās struktūras veido attiecības ar tuvākām un tālākam kaimiņzemēm, secina Latvijas Austrumeiropas politikas pētījumu centra (LAPPC) pētnieki, norādot, ka starp pašvaldībām izteikti izceļas Rīga, kura, sevišķi attiecībās ar Krievijas pašvaldībām, mēdz veidot paralēlo diplomātiju.

Pētniece: Latvijas politikā populisms nav izplatīts un veiksmīgs(18)

Par spīti sabiedrībā valdošajam uzskatam, Latvijas politikā populisms nav bijis pārlieku izplatīts un veiksmīgs, piektdien grāmatas The Rise of Populism: Lessons for the European Union and the United States of America prezentācijā norādīja LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Ilze Balcere, kamēr grāmatas līdzautors eiroparlamentārietis Artis Pabriks (Vienotība) skaidroja, ka politika bez nelielas populisma devas nevar eksistēt.

Ievest Baltiju kosmosā(14)

ASV dzimusī un augusī latviešu izcelsmes kosmosa pētniece Amara Grapa pirms pieciem gadiem ieradās uz dzīvi Latvijā, lai šeit audzinātu savu meitu un palīdzētu Latvijas un Baltijas kosmosa pētniekiem atrast savu vietu starp pasaules zinātniekiem.

Krievijā aizliedz opozīcijas mītiņu Rietumu "apvērsumu pīles" dēļ(2)

Krievijas pilsētā Iževskā septembrī aizliegts Alekseja Navaļņija rīkots pretkorupcijas mītiņš, jo dalībnieki vēlējušies tajā izmantot dzeltenās plastmasas pīlītes, kas, kā liecina varas iestāžu skaidrojums, ir "pretvalstisku, nelikumīgu apvērsumu simbols no Rietumiem", raksta Eiropas Savienības (ES) viltus ziņu apkarošanas portāls EU vs Disinfo.

Iemest zemūdeni Titāna ezeros

"Cassini bija superīgs projekts!" portālam Diena.lv, stāstot par kosmosa pētniecības projektu, kas augļus nesīs vēl gadiem, saka ASV Reaktīvās kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) zinātnieks Skots Edžingtons, kurš nule kā piedalījās 20 gadu ilgušā kosmosa izpētes projekta noslēgumā, kas, kā pats atzina, bija emocionāls brīdis "pēc kuras liekas, ka nekas vairs nebūs".

Ja pietiks naudas, valsti aizsargās viedi(23)

Ceturtdien RTU zinātnieki, IT jaunuzņēmumi un Aizsardzības ministrija (AM) kopīgā preses konferencē prezentēja jauno tehnoloģiju prototipus, kas, ja AM un valdība spēs tam rast finansējumu, varētu tikt izmantoti, lai palīdzētu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) aizsargāt valsti, vai arī radīt iespēju Latvijai uz pasaules militārās tehnikas tirgu eksportēt pašmāju risinājumus.

Zinātnieki: Cassini misija sniedza milzīgu ieguldījumu kosmosa izpētē

Kosmosa zondeCassini, kas pagājušā nedēļā beidza savu misiju, sadegot Saturna atmosfērā, savas pēdējās sekundēs sniegusi lielu daudzumu nenovērtējamas informācijas par tālās planētas atmosfēru, ceturtdien Rīgā pastāstīja zinātnieki, kas pulcējušies uz Eiropas Planetārās zinātnes kongresu 2017 (EPSC 2017).

Zinātnieks: Pirmais komerciālais guvums no asteroīdiem būs ūdens ieguve(1)

Kosmosa izpēte pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi faktisku renesansi un, pateicoties modernajām tehnoloģijām, cilvēces plāni kosmosa iekarošanai ir kļuvuši arvien drosmīgāki. Pašlaik, piemēram, tiek nopietni apsvērta derīgo izrakteņu un citu noderīgu vielu iegūšana no asteroīdiem. Par šo ideju un zinātni aiz tās otrdien Rīgā runāja pētnieki, kuri pulcējušies uz Eiropas planetārās zinātnes kongresu.

Itālija tiecas apvienot Eiropu(3)

Par Itālijas vēlmi pēc Brexit iegūt Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Savienības trauslo vienotību ar Itālijas ārlietu ministra vietnieku Vinčenco Amendolu sarunājas Raivis Vilūns.

Nekad neko neesam nokavējuši

Par telekomunikācijām mūsdienās un tuvākajā nākotnē ar Bite tehnisko direktoru Gintu Butenu sarunājas Raivis Vilūns.

Galvenais uzņēmēja ienaidnieks – neskaidrība

Ar Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes locekli Oliveru Bramvelu, valdes priekšsēdētāju Kameronu Grīvsu un viņa vietnieku Robertu Kirkupu par Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām, kā arī to, kas traucē ārzemju uzņēmējiem Latvijā, sarunājās Raivis Vilūns.

Būdiņa uz Mēness(32)

Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme, uzsver projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.

Aprit 70 gadi, kopš Rozvelā nokrita lidojošais šķīvītis(2)

Šovasar aprit 70 gadi, kopš ASV Ņūmeksikas štatā netālu no nelielas pilsētas Rozvelas, kā apgalvo daudzi, nogāzās lidojošais šķīvītis. Šis ir viens no populārākajiem pagājušā gadsimta pilsētu mītiem. Kopš Rozvelas incidenta mazie zaļie vai pelēkie vīriņi ir kļuvuši par neatņemamu popkultūras sastāvdaļu - stāsts par avarējušu citplanētiešu kuģi un valdības sazvērestību, lai to visu noslēptu, ir iedvesmojis neskaitāmas kinolentes, grāmatas, TV seriālus un videospēles. Portāls Diena.lv ieskatās incidenta vēsturē.

Fotogrāfija, ne kristāla bumba(5)

Demokrātijās iestrādātajiem vēlēšanu un referendumu iznākumiem ir ilglaicīgas, plaša mēroga sekas, tāpēc nav brīnums, ka daudzi nevar nociesties un jau mēnešiem pirms balsojumiem grib iegūt priekšstatu par to, "kā nu būs". Modernajā pasaulē nākotni neparedz, piemēram, vērojot putna lidojumu, bet gan ņemot talkā datu analīzi, un prognozes balsta uz socioloģisko aptauju rezultātiem. Tomēr pēdējos gados pēc vairākiem šķietami pārsteidzošiem balsojumu rezultātiem gan visā Rietumu pasaulē, gan Latvijā aizvien biežāk rodas jautājums – vai aptaujas sākušas vairāk kļūdīties? SestDiena šo jautājumu uzdeva tiem, kas Latvijā veido šīs aptaujas.

Neuzskata vairs par ķertu(27)

Mākslīgais intelekts mācās no piemēriem, drīz uztvers arī metaforas un zemtekstus un spēs darīt radošu darbu, stāsta pētnieks Guntis Bārzdiņš. Viņaprāt, tehnoloģijas atvieglo ikdienu, bet no pārspīlētas pielīmēšanās ekrāniem gan jau ar laiku cilvēki atradināsies.

Mobilās lietotnes veicina banku klientu aktivitāti(10)

Tehnoloģiju eksperti min, ka drīzumā ikdienas operācijas tiks vadītas ar tālruņiem un planšetēm. Retais pakalpojumu sniedzējs var atļauties nepielāgot savu produktu viedierīču lietotājiem, arī banku sektors aktīvi meklē ceļu pie modernā klienta.

Roboti darbarokas neaizstāj(17)

Automatizācija nav jauns process, bet mūsdienās, pateicoties informācijas tehnoloģiju straujajai attīstībai, automatizācija rūpniecībā tuvojas brīdim, kad cilvēki veiks tikai vadības un pārvaldes funkcijas, atstājot pilnīgi visu vienkāršo ražošanas un salikšanas darbu robotu ziņā. Līdzīgi ir citās sfērās, jo arvien vairāk tā sauktos mehāniskos darbus veic iekārtas.