Iespēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem bez ierobežojumiem iepirkties ikvienas dalībvalsts interneta veikalos un piekļūt jebkuriem digitālajiem pakalpojumiem jebkurā valstī ar vienādiem nosacījumiem un vienādiem noteikumiem – tā ir ES vienotā digitālā tirgus būtība.
Līdz ar strauju e-komercijas pieaugumu, tostarp arī aktīvāku Latvijas iedzīvotāju iepirkšanos ārvalstu interneta veikalos, pasta komersantu pakalpojumu portfelī arvien lielāku īpatsvaru ieņem tieši pasta paku – gan iekšzemes, gan ārvalstu – piegāde.
Latvijas mazajām ostām, kurās notiek kravu pārkraušana, pērnais gads bijis veiksmīgs, ar pieaugumu, izņemot Salacgrīvas ostu, kurai veiksmīgāks bija 2015. gads, kad bija vērojams straujš pārkrauto kravu kāpums saistībā ar autoceļa VIA Baltica pilnveidošanu.
Viens no ātrākajiem, lai arī dārgākajiem, dažādu kravu un sūtījumu piegādes veidiem ir gaisa transports jeb lidmašīnas. Turklāt kravu pārvadājumus piedāvā arī virkne pasažieru aviokompāniju, tiesa gan, ne visas.
Slavenais teiciens Mans nams ir mana pils, kas rotā ēkas fasādi Rīgā, Čaka ielā 26, jau folklorizējies un labi raksturo to, cik personīgi cilvēki uztver savu nekustamo īpašumu, vai tā būtu liela savrupmāja vai mazs dzīvoklītis. Netiešā veidā par to aizdomāties liek arī fakts, ka saskaņā ar apdrošinātāju teikto privātpersonas daudz biežāk apdrošina savu nekustamo īpašumu nekā veselību. (Te gan jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma apdrošināšana daudziem var būt vienkāršāk un ērtāk pieejama nekā veselības apdrošināšana.)
Pašlaik Latvijā vairāk nekā 6000 tirdzniecības vietās pircējiem ir iespēja norēķināties ar bezkontakta norēķinu kartēm, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati.
2019. gada 1. janvārī piesārņojošo kravu – pārsvarā ogļu kravu – pārkraušana notiks tikai Krievu salā Pārdaugavā, tādējādi no šīm darbībām atbrīvojot Rīgas vēsturisko centru, Dienai apliecina Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR), uzsverot, ka nekādus būtiskus aizkavēšanās riskus projekta īstenošanā nesaskata. Jāuzsver gan, ka sākotnēji bija plānots, ka projekts tiks pabeigts jau 2015. gadā.
Reģionālo biznesa inkubatoru galvenais uzdevums ir sniegt uzņēmējdarbības uzsācējiem atbalstu, un svarīgākais ir nevis nauda, bet tieši intelektuālie pakalpojumi – apmācības, konsultācijas, semināri, palīdzība biznesa plāna izstrādē, Dienai teic aptaujātie eksperti.
Jaunā projekta – dzelzceļa Rail Baltica – ietekme uz tranzīta un loģistikas nozari, kā arī uz starptautisko pasažieru pārvadājumu nozari pagaidām vēl ir neskaidra, Dienai norāda aptaujātie uzņēmēji un eksperti.
Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – būtisks darbības virziens ir tieši kravu pārkraušana. Rīgas un Ventspils brīvostās dominē tranzīta kravas, kas pārvadā ogles un naftas produktus, savukārt Liepājas ostas portfelī vairāk nekā puse kravu ir vietējās izcelsmes.
Situācija kravu pārvadājumos pa dzelzceļu ir visai nestabila, to lielā mērā ietekmē ārējie apstākļi – gan dažādie valūtu kursi un to svārstības, gan energoresursu cenas, gan politiskā situācija, Dienai atzīst aptaujātie uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Latvijai, kļūstot par jaunā Ķīnas un Eiropas projekta Zīda ceļš dalībnieci, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par jauniem intermodāliem loģistikas centriem, kuros varētu pārkraut un arī komplektēt no Ķīnas nākušās kravas un tālāk tās nogādāt citās Eiropas valstīs. Pašlaik reālākie projekti ir Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Saulkalnē Salaspils novadā un Cargo centrs Jelgavā. Par pēdējo jau parakstīts nodomu protokols ar Ķīnas investoru, un centrs varētu sākt darboties 2020. gadā. Savukārt par Rail Baltica loģistikas centru vēl notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, tāpēc projekts varētu tikt īstenots un pabeigts tikai pēc 2020. gada.
Tirgus ir augošs un perspektīvs, bet, lai tajā noturētos un panāktu izrāvienu, uzņēmuma vadībai jābūt gatavai pārmaiņām, tā par tiesiskās aizsardzības procesā esošo kosmētikas ražotāju Dzintars teic Dienas aptaujātie eksperti.
Būtiska pēdējo divu gadu tendence, kas iezīmējas, aplūkojot Lursoft datus par ierosinātajiem maksātnespējas procesiem, ir maksātnespējīgo fizisko personu īpatsvara pieaugums, lai gan absolūtajos skaitļos salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn sarucis gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesu skaits.
Pēdējos gados pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par tīmekļsemināriem jeb tā dēvētajiem vebināriem, tas nozīmē, ka konferences dalībnieki komunicē virtuālajā realitātē jeb tiešsaistē, sēžot katrs pie sava datora un klātienē netiekoties. Tomēr jāpiebilst, ka šo iespēju pārsvarā izmanto biržā kotēti uzņēmumi, kā arī ārvalstu uzņēmumu filiāles.
Maizes tirgu Latvijā raksturo trīs galvenās tendences – asa konkurence, patēriņa kritums un ražotāju aizvien lielāka orientācija uz nišas produktiem ar lielāku pievienoto vērtību, Dienai teic aptaujātie maiznieki.
Šogad valsts varas pārstāvji Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem to ekonomiskajā dzīvē nekādus īpašus pārsteigumus – ne priecīgus, ne bēdīgus – nav sagatavojusi. Būtiskie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – paaugstināti netiek, taču darbaspēka nodokļu slogs paliek līdzšinējais, bez redzamas virzības uz tā samazināšanu.
Ārzemēs mirušā vectētiņa, kurš nav atstājis testamentu, bet kuram piederējuši vērtīgi meža īpašumi Latvijā, mazbērni, sākot interesēties par mantoto īpašumu, atklāj, ka vectētiņa mežs iereģistrēts zemesgrāmatā uz sveša vārda un pieder citam cilvēkam. Šis cilvēks mežu labticīgi iegādājies no pārdevēja, kurš darbojies ar it kā vectētiņa izdotu pilnvaru. Tā nav krāpšanas shēma no kāda Latvijas rakstnieka detektīvromāna, bet gan visai izplatīta prakse, par kuru trauksmi ceļ gan Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), gan Valsts policija (VP). Pēdējā gada laikā pieauguši darījumi ar nekustamo īpašumu, kur personas uzrāda ārpus Eiropas Savienības, parasti ASV, izdotas pilnvaras, kas izrādās viltotas.
No 2017. gada 3. aprīļa Latvijā tiek atvērts dabasgāzes tirgus un beidzas uzņēmuma Latvijas gāze monopola situācija. Patlaban Latvijas gāze ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs mūsu valsts iedzīvotājiem. Savukārt no nākamā gada 3. aprīļa gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības varēs izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, un šis energoresurss – dabasgāze – varēs tikt piegādāts no dažādiem avotiem.
Ziemassvētku un Jaunā gada laikam – līdz pat Zvaigznes dienai un pareizticīgo Ziemassvētkiem – uzņēmējdarbības vidē raksturīgi lielāki peļņas rādītāji un lielāks klientu skaits nekā vidēji gadā, Dienai teic aptaujātie viesmīlības un tūrisma nozaru pārstāvji.
2015. gadā Latvijas farmācijas tirgū vietējo zāļu ražotāju produkcijas apjoms bija aptuveni 4,7% no kopējā Latvijā pārdotā zāļu apjoma un veidoja 16 miljonus eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) sagatavotais pārskats par zāļu patēriņu. Kopējais zāļu apjoms pērnajā gadā bija 332 miljoni eiro.
Simtprocentīgs Latvijas uzņēmums, kurš darbojas metālapstrādes nozarē, neizjūt krīzi un lielāko daļu savas produkcijas eksportē, ir holdingā LNK Group ietilpstošā uzņēmuma LNK industries meitas uzņēmums TTS jeb transporta tehnoloģiju sistēmas.
Latvijā ir spēcīga farmācijas nozare, jo ir gan spēcīgas zinātniskās institūcijas, gan spēcīgi uzņēmumi. Tā sakot, ražotāji un zinātnieki viens bez otra nevar pastāvēt. Par to vienisprātis ir Dienas intervētie industrijas un zinātnes pārstāvji, taujāti par savstarpējo sadarbību. Ja viss veiksies labi, laika periodā no 2020. līdz 2025. gadam pacientiem būs pieejams spilgts šīs sadarbības apliecinājums – jaunas sirds un asinsvadu zāles, kas būs pirmais Latvijā jaunradītais medikaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Par to, cik nopietna problēma ir klimata pārmaiņas, kāpēc no tām vairāk cieš attīstības valstīs, kādas ir šo pārmaiņu izpausmes un kā mēs tās varam ierobežot, kā arī par to, kāpēc nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.
Pašreizējās strauji pieaugušās piena iepirkuma cenas (pēdējos trīs mēnešos par 40%) ir radījušas duālas izjūtas nozarē un zināmu pretim stāvēšanu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem.
Latvijā bezdarba līmenis šā gada 31. oktobrī bija 7,9%, kas ir mazāk par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (8,6%), turklāt bezdarba līmeni Latvijā stipri paaugstina Latgales reģions, kurā bezdarba rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Pierīgas reģionā.