Tūrisma operatoru kopējais noskaņojums ir neziņas un pesimisma pilns. Atšķirībā no tiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas orientējas uz iekšējo tirgu, ienākošā un izejošā tūrisma perspektīvas ir visai neskaidras.
Atbildības neiestāšanās par ekonomiskiem un finanšu pārkāpumiem ir plaši izplatīta mūsu valstī. Tā nedrīkst būt, intervijā Rūtai Kesnerei uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Nozaru ministriju nākamā gada budžeta pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem (neskaitot bāzes finansējumu) ir nedaudz vairāk kā divi miljardi eiro. Finanšu ministrija norāda, ka pašlaik vēl nav zināms, cik daudz naudas budžetā varēs šiem mērķiem atvēlēt. Tomēr jau pašlaik ir skaidrs – visas vajadzības apmierināt neizdosies.
Latvija no 2021. līdz 2027. gadam no Eiropas Savienības (ES) budžeta grantos saņems 10,5 miljardus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā plānošanas periodā. To paredz vakar no rīta noslēgušās ES līderu sarunas, kas ilga 90 stundas, un tas bija viens no garākajiem ES samitiem vēsturē.
Līdz ar jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos 2022. gadā, tās tuvinot tirgus vērtībai, to pieaugums atsevišķos gadījumos būs pat 300%. Tas nozīmē, ka tikpat būtiski pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ja netiks veiktas kādas izmaiņas nodokļa aprēķināšanas kārtībā.
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.
Absolventiem vidējā kredīta atmaksas summa mēnesī ir 25 eiro, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.
Covid-19 krīzes skartie tūrisma uzņēmumi saņems valsts atbalstu strādājošo algu subsīdijām, vakar lēma valdība, apstiprinot Ekonomikas ministrijas izstrādātos atbalsta noteikumus. Tūrisma nozares uzņēmēji apgalvo, ka ir pateicīgi par jebkādu valsts palīdzību, vienlaikus norādot, ka ar to var nepietikt.
Tā ir slikta, ļoti dārga un nevienlīdzību vairojoša ideja – par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) uzstādījumu palielināt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējo robežu līdz 500 eiro teic Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka tas valstij izmaksās aptuveni 170 miljonus eiro un par 1% palielinās budžeta deficītu, kurš pēc sākotnējā novērtējuma gada beigās varētu sasniegt pat 9% no IKP.
Satversmes tiesas (ST) spriedums par garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēra neatbilstību Satversmei ir vēstījums, ka Latvijā arī sociāli visneaizsargātākie cilvēki var saņemt aizsardzību, ka konstitucionālā tiesa iestājas arī par viņu interesēm. Tā par ST lēmumu saka konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.
Pašlaik pašvaldību centieni pašām būvēt īres mājas atspoguļo, es teiktu, izmisumu. Tā ir apziņa, ka, neko nedarot, būs tikai sliktāk, komentējot situāciju mājokļu tirgū, intervijā Rūtai Kesnerei norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) būtu daudz vairāk jāstrādā, lai cilvēkiem dotu iespējas pašiem nopelnīt iztiku, – tā vakarrīt intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes izteicās Valsts prezidents Egils Levits. Jāatgādina, ka pašlaik NVA reģistrēti 70 000 bezdarbnieku.
Namu apsaimniekotāji aizvien skaļāk sāk runāt par tā dēvētā būvniecības buma laikā (2007. un 2008. gadā) nodoto daudzdzīvokļu ēku jeb ''jauno projektu'' slikto kvalitāti. Līdztekus problēmām ar sliktu hidroizolāciju un pilošām terasēm apsaimniekotāji vērš uzmanību, ka daudzas ēkas neatbilst ugunsdrošības standartiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir nācis klajā ar priekšlikumu ieviest veselības apdrošināšanas nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo nodokļu slogu. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiktu samazināts par 2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas par diviem procentiem pieaugtu – no 35,% uz 37,5%. Vienlaikus tiktu arī noteiktas minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā strādājošais darbojas.
Absolūti neloģisks veidojums, kas tapis, pateicoties viena politiskā spēka – Nacionālās apvienības (NA) – lobijam. Tā par jaunizveidoto Saulkrastu novadu teic gan Skultē, gan Limbažos dzīvojošie.
Drukātās preses abonenti var būt mierīgi, ka nākamgad preses piegāžu izmaksu dēļ abonēšanas cenas nepieaugs. Tāpat preses izdevējiem ir iedota drošības un stabilitātes izjūta par nākamo un turpmākajiem gadiem. Tā par vakardienas valdības lēmumu, kas nosaka abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas kārtību, teic Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Par nākamajā gadā plānoto minimālās algas celšanu no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 priecājas mazo algu saņēmēji, arī ekonomisti ir atbalstoši, taču tas dara bažīgus reģionu, īpaši Latgales, uzņēmējus. Saskaņā ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) medijiem pausto Covid-19 krīzes dēļ 2021. gadā valdības atbalstītā minimālās algas paaugstināšana netiks atlikta, taču diskutējams ir pieauguma apmērs.
"Satversmes tiesas (ST) lēmums man nav pārsteigums," tā Dienai norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot ST spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīta norma, kas nosaka garantētā minimālā apmēra (GMI) līmeni. Norma savu spēku zaudē ar 2021. gada 1. janvāri.
Lai gan 30. jūnijā beidzas dīkstāves pabalstu piešķiršana, tomēr pagaidām vēl nav skaidrs, kāds atbalsts stāsies vietā. Finanšu ministrijā gan uzsver, ka jau maijā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka pēc dīkstāves pabalsta beigām tiktu izmaksātas algu subsīdijas uzņēmumiem, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās.
Turpmāk pašvaldībās būs jāizveido atsevišķs bērnu tiesību aizsardzības speciālista amats, kas būtu neatkarīga pašvaldības institūcija. Līdztekus bāriņtiesu darbinieki vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Mājokļu pieejamības ziņā Latvijas lielākā problēma ir nevis pārlieku lielas izmaksas par mājokli, bet gan to sliktā kvalitāte. Tāds ir būtiskākais secinājums OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā.
Nabadzība ir XXI gadsimta Latvijas realitāte. Turklāt mūsdienās ar nabadzību saprot ne tikai nepietiekamus resursus pārtikas, mājokļa un apģērba nodrošināšanai, bet arī ierobežotu piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, kultūras pasākumiem un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai. Šāds bija galvenais vēstījums Rīgas domes Labklājības departamenta rīkotajam semināram Ēnas cilvēki. Nabadzība XXI gadsimta Latvijā.
Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.
Gan Rīgas brīvostai, gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ostai no publiskām atvasinātām personām jāpārtop par valsts kapitālsabiedrībām, tāpat kā tas jau noticis ar Ventspils brīvostu, kas pašlaik ir VAS Ventas osta. Tāds ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) uzstādījums. Tiesa, tam nav pilnīga atbalsta koalīcijā.
''Tā nav privilēģija vai dāvana, bet vietējā tirgus aizsardzība,'' tā par grāmatniecības nozares prasību pēc samazinātās – 5% – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes saka Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Jāņa Rozes grāmatu apgāda direktore Renāte Punka.
No šodienas ieceļotājiem, kas Latvijā ierodas no vairuma Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, vairs nebūs 14 dienas jāpavada pašizolācijā, nolēma valdība. Taču pagaidām Latvijas radus apciemot bez divu nedēļu karantīnas vēl nevarēs Lielbritānijā strādājošie. Atbraucējiem no šīs valsts, kā arī Zviedrijas, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, iebraucot Latvijā, vēl joprojām būs jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija.