Ņemot vērā vakcinācijas pret Covid-19 gauso tempu, valdība līdztekus burkānam (priekšrocības vakcinētajiem, loterijas utt.) ir nolēmusi lietot arī pātagu – noteikt, ka būs nozares, kurās vakcinācija ir obligāta. Tas nozīmē, ka tajās strādājošajiem līdz 15. septembrim būs jāiegūst vakcinācijas sertifikāts.
Veselības aprūpe, sociālās aprūpes centri, izglītība, dažādi valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi klātienē – tās ir nozares, kurās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 tiks noteikta par obligātu, lai pildītu darba pienākumus (kādu laiku to varēs aizstāt pārslimošanas fakts).
Viedokļi par to, vai līdz rudenim izdosies sasniegt 80% pedagogu vakcinācijas aptveri, kas varētu būt priekšnoteikums, lai varētu atsākt mācības klātienē, ir atšķirīgi. Pašlaik vakcinēti ir 54% pedagogu – 42% pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo, 57% vispārējās izglītības iestāžu skolotāju un 74% augstskolu mācībspēku.
Ar 1. jūliju, neraugoties uz vērienīgiem uzņēmēju organizāciju un dažādu nozaru asociāciju protestiem, ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuru kopumu dēvē par nodokļu reformu. Galvenie iebildumi ir tieši pret minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pret ko asi iestājušies arī sociālās jomas eksperti.
Rīdzinieku aktuālais parāds par apkuri uzņēmumam Rīgas siltums (RS) ir četri miljoni eiro. Dažādām mājām tas ir dažāds, sākot no 127 līdz pat 13 000 eiro.
Pieaugusi ēnu ekonomika, nepilna darba laika strādājošo, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, atlaišana no darba, nepilna laika mazapmaksāta darba piedāvājumu sarukums darba tirgū – tās visas ir iespējamās negatīvās sekas lēmumam ar 1. jūliju ieviest minimālās sociālās iemaksas.
Par komunālo maksājumu parādiem, problēmām ar ēku renovāciju un ūdens "zudumiem" SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis intervijā Rūtai Kesnerei.
"Nešķirot! Dārgie mūsu draugi, vēlējāmies pateikt, ka nešķirosim savus apmeklētājus vakcinētajos un nevakcinētajos. Āra terasē turpināsim strādāt, ievērojot līdz šim noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Iekštelpās sāksim darboties, kad tas būs atļauts pilnīgi visiem – nešķirojot!"
Šā brīža elektrības cenu kāpums biržā, kas ir vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar pērno gadu, daudziem patērētājiem liek bažīties par strauju rēķinu kāpumu.
Septiņpadsmit bērni vienā istabā, nepietiekams labierīcību skaits, viena duša un tikai pēc pieraksta – tie nav Dikensa romānu apraksti par XIX gadsimta Anglijas internātskolām, bet gan realitāte XXI gadsimta Latvijā skolu internātos, kur mācās un dzīvo bērni ar īpašām vajadzībām.
Latvijā pagaidām ir viena no zemākajām vakcinācijas aptverēm Eiropas Savienībā (ES). Arī vakcinēto senioru, kas saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, īpatsvars mums ir neliels – 31%, tas ir trešais sliktākais rādītājs starp ES dalībvalstīm. Tas liek uzdot jautājumu – cik veiksmīga ir bijusi Vakcinācijas biroja (tagad Vakcinācijas projekta nodaļa) komunikācija ar sabiedrību? Vai tā ir atbildējusi uz cilvēku bažām un jautājumiem? Vai un cik lielā mērā tā ir bijusi vērsta uz senioriem?
Veselības ministrijas (VM) pieprasītais papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā ir 719,5 miljoni eiro. Šā gada veselības budžets ir viens miljards 500 miljonu eiro. Par to vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēja VM valsts sekretāre Indra Dreika un valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. Vieni no finansiālajā ziņā ietilpīgākajiem prioritārajiem pasākumiem ir saistīti ar atbalsta plānu onkoloģijai, psihiatrijas atbalsta pasākumiem, paliatīvās aprūpes attīstību un atbalstu retajām slimībām. Šiem mērķiem papildus tiek prasīti teju 427 miljoni eiro.
"Viņš vienkārši bija godīgs," tā, pa pusei jokodams, politologs Filips Rajevskis vērtē jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) tvītu nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kas radījis pamatīgu sašutumu politiskajā vidē, līdz pat Eglīša demisijas pieprasījumam. Proti, labklājības ministrs ieteica nesapriecāties tām pašvaldībām, kurās uzvarētāji ir no opozīcijas vai Saeimā nepārstāvētajām partijām – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) –, jo drīzumā Latvija saņems "lielo" Eiropas Savienības (ES) naudu, par kuras sadalījumu spriedīs četras varas partijas.
Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, kuras raksturo rekordzema vēlētāju aktivitāte, izceļas jaunveidotais Saulkrastu novads. Četros tā vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 42,6% vēlētāju, kas ir vairāk nekā vidēji novados un ir viens no augstākajiem aktivitātes rādītājiem Latvijā.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka valdība kļūs kompaktāka un saliedētāka un turpmāk piecu partiju vietā to veidos četras, jo KPV LV vairs valdības darbā nepiedalīsies.
Valdība ir apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto kārtību pasaules čempionāta hokejā apmeklēšanai klātienē. Vienlaikus ir apstiprināts Veselības ministrijas regulējums elektroniskajam sertifikātam. Kopējais skatītāju skaits ar personalizētām ieejas biļetēm daudzfunkcionālajā hallē Arēna Rīga nedrīkstēs pārsniegt 2660 personu, Olimpiskajā sporta centrā – 1058 personas.
Latvija senioru vakcinācijā krietni atpaliek no Eiropas Savienības (ES). Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem uz 25. maiju vismaz vienu vakcīnas devu mūsu valstī ir saņēmuši 27,7% senioru vecumā 80+, 34,4% senioru vecumā no 70 līdz 79 gadiem un 27,3% – vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Tas ir otrs sliktākais rezultāts ES aiz Bulgārijas (tiesa, par Rumāniju datu nav). Īrijā un Dānijā vecumā grupā 80+ ir savakcinēti 100% senioru, Igaunijā – 60,2%, bet Lietuvā – 50,2%.
Par Covid-19 radīto pārslodzi, vakcinācijas procesu, mediķu algām un latviešu attieksmi pret Kolumbu Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika intervijā Rūtai Kesnerei.