Pirms gadsimta pieņemtais likums, kas nošķir valsti no baznīcas un aizsargā laïcité jeb franču sekulārisma principu, daudziem šķiet nepiemērots mūsdienu multikulturālajai Francijas sabiedrībai, kurā aizvien pamanāmāks kļūst islāms
Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien ierodas Briselē, lai tiktos ar Eiropas Savienības (ES) vadītājiem un apspriestu plašu jautājumu loku, tajā skaitā ukraiņu paveikto korupcijas apkarošanā un bezvīzu režīma ieviešanu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Divi bijušie Francijas premjerministri 27. novembrī sacentīsies par iespēju pārstāvēt centriski labējo Republikāņu partiju prezidenta vēlēšanās 2017. gada pavasarī. Partijas priekšvēlēšanu pirmajā kārtā svētdien negaidīti pārliecinoši uzvarēja Fransuā Fijons, bet otrajā vietā ierindojās Alēns Žipē. Tādējādi no turpmākās cīņas izslēgts Nikolā Sarkozī, kurš no 2007. līdz 2012. gadam jau pildīja Francijas prezidenta pienākumus.
ASV prezidenta vēlēšanu pārsteidzošais iznākums būs dopings Eiropā uzplaukušajām populistu partijām, kuras var nopietni apdraudēt pie varas esošos liberāli demokrātiskos politiķus.
Krievijas ekonomiskās attīstības ministram Aleksejam Uļjukajevam izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanā. Varasiestādes apgalvo, ka politiķis prasījis nelikumīgu maksājumu no valstij piederošā naftas uzņēmuma Rosņeft, lai atļautu darījumu, kura rezultātā Rosņeft īpašumā nonāktu citas valstij piederošas naftas kompānijas – Bašņeft – akciju kontrolpakete. Tik augstas amatpersonas apsūdzēšana korupcijā pārsteigusi daudzus Krievijas politiskajās un biznesa aprindās.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pagājusī nedēļa bija īpaši veiksmīga. Tās sākumā par ASV prezidentu ievēlēja Kremļa saimniekam simpatizējošo Donaldu Trampu, bet svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās Bulgārijā un Moldovā uzvarēja promaskaviski kandidāti. Par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts Bulgārijas prezidentu kļuvis Rumens Radevs, kurš vēlas Krievijai noteikto sankciju atcelšanu, bet Moldovas iedzīvotāji izvēlējušies Igoru Dodanu, kurš grib mainīt valsts prorietumniecisko kursu un veidot tuvākas attiecības ar Krieviju.
Florences Doma laukums, kas ir viens no iecienītākajiem tūristu galamērķiem Eiropā, ierauts strīdā starp ātrās ēdināšanas uzņēmumu McDonald’s un Itālijas senās pilsētas vadītājiem. Amerikāņu kompānija iesūdzējusi tiesā Florences mēriju par tās lēmumu neatļaut jaunas McDonald’s ēstuves atvēršanu Doma laukuma tuvumā.
Odiozais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili šonedēļ ar skaļu troksni atkāpās no Ukrainas dienvidu apgabala Odesas gubernatora amata, kurā viņu pērn iecēla valsts prezidents Petro Porošenko.
ASV prezidenta amata kandidāti – republikānis Donalds Tramps un demokrāte Hilarija Klintone – pirmdien noslēdza mēnešiem ilgušo priekšvēlēšanu kampaņu, apceļojot vairākus tā dēvētos svārstīgos štatus, kuros, visticamāk, izšķirsies otrdien notiekošo vēlēšanu iznākums.
Buldozeri šonedēļ aizvākuši pēdējās būdiņas un teltis no pagājušajā mēnesī slēgtās bēdīgi slavenās migrantu nometnes, dēvētas par Džungļiem, Francijas ziemeļu pilsētā Kalē, tikmēr daudzi tās bijušie iemītnieki devušies uz Parīzi. Tur viņi pievienojušies tūkstošiem migrantu, kuri jau ilgstoši mitinās metropoles ielās un parkos, piektdien lasāms avīzē Diena.
Itālijas vidienes pilsētās un ciematos šonedēļ turpina apzināt postījumus, ko nodarījusi pagājušajā svētdienā piedzīvotā 6,6 magnitūdas stiprā zemestrīce, kāda Itālijā pēdējo reizi bija reģistrēta pirms vairāk nekā 30 gadiem. Brīnumainā kārtā ārkārtas dienesti līdz otrdienas pēcpusdienai nebija ziņojuši par bojāgājušajiem un nopietni ievainotajiem, bet daudzus aizkustinājusi ziņa par sabrukušas ēkas drupās iesprostota suņa atbrīvošanu. Itālijas valdība solījusi palīdzēt tūkstošiem iedzīvotāju, kuri palikuši bez mājām.
Nedēļu pirms 8. novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām pieaug intriga, kurš no kandidātiem – republikānis Donalds Tramps vai demokrāte Hilarija Klintone – Baltajā namā nomainīs tur gandrīz astoņus gadus valdījušo Baraku Obamu. Pēc trim aizvadītajām televīzijas debatēm šķita, ka Trampa izredzes uzvarēt ir izplēnējušas, tomēr pēdējās dienās situācija mainījusies viņam par labu, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Sīriešiem, kas, bēgot no kara dzimtenē, ieradušies Vācijā, nepatīkamu pārsteigumu sagādājušas vairākas mošejas, kurās sprediķi notiek arābu valodā. Izrādās, tajās imami dievlūdzējiem pasniedz daudz konservatīvāku islāma interpretāciju nekā Sīrijā. Drošības iestādes apgalvo, ka mošejām Vācijā ir nozīmīga loma musulmaņu radikalizēšanā un džihāda kaujinieku vervēšanā, pirmdien lasāms avīzē Diena.
Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja šonedēļ centās pārliecināt Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas politiskos līderus sadarboties ar viņas valdību, lai nonāktu pie kopīgas Lielbritānijas pozīcijas sarunās ar Briseli par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit. Tomēr reģionu vadītāji vēlas lielāku teikšanu pār gaidāmo sarunu procesu, kas noteiks Apvienotās Karalistes un ES turpmākās attiecības. Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena kārtējo reizi piedraudējusi sarīkot jaunu neatkarības referendumu,
Baltais nams apsūdz Krievijas valdību kiberuzbrukumos Demokrātu partijai, kuru mērķis ir iejaukties ASV prezidenta vēlēšanu procesā. kremlis apsūdzības dēvē par izdomājumiem, savukārt kiberdrošības eksperti uzskata, ka krievija jau labu laiku izmanto kibertelpu, lai spiegotu un veiktu sabotāžas.
Cerības uz mieru un demokrātiskas valsts izveidi Lībijā nav piepildījušās piecus gadus pēc diktatora Muammara Kadāfi nāves. Ziemeļāfrikas valstī faktiski valda anarhija, jo par varu cīnās vairāki grupējumi, tostarp teroristiskā organizācija Islāma valsts (IV), ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Nelielajā Srebrenicas pilsētiņā Bosnijā un Hercegovinā dzīvojošie musulmaņi, no kuriem daudzi zaudēja tuviniekus pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Bosnijas serbu pastrādātajā slaktiņā, atkal baidās par savu drošību.
Kopš referenduma, kurā briti lēma par labu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, aizritējuši jau gandrīz četri mēneši, tomēr šajā laikā tikai pieaugusi neziņa par to, kāds būs Lielbritānijas izstāšanās process un turpmākās attiecības ar bloku. Britu salās izvērsušās debates par "smago" un "vieglo" izstāšanās scenāriju, tomēr nevienā gadījumā premjerministres Terēzas Mejas valdība nespētu pildīt vēlētājiem doto galveno solījumu – atgūt it kā zaudēto suverenitāti.
Kolumbijas iedzīvotāji noraidīja valdības un nemiernieku grupējuma FARC parakstīto miera līgumu, bet Valsts prezidents Huans Manvels Santoss par to tomēr apbalvots ar Nobela Miera prēmiju. Dienvidamerikas valstij tagad priekšā smags darbs, lai uz visiem laikiem izbeigtu vairāk nekā pusgadsimtu ilgušo asiņaino pilsoņkaru.
Pasaules nabadzīgāko valstu iedzīvotāji bijuši lielākie cietēji dabas katastrofās, kas notikušas pēdējo divdesmit gadu laikā, noskaidrojies Apvienoto Nāciju Organizācijas šonedēļ publicētajā pētījumā. Laikā no 1996. līdz 2015. gadam visvairāk upuru prasījušas zemestrīces, tomēr pārliecinošs vairākums šajā periodā reģistrēto stihiju bijušas saistītas ar laikapstākļiem un klimatu.
Pasaules nabadzīgāko valstu iedzīvotāji bijuši lielākie cietēji
dabas katastrofās, kas notikušas pēdējo divdesmit gadu laikā,
noskaidrojies Apvienoto Nāciju Organizācijas šonedēļ publicētajā
pētījumā. Laikā no 1996. līdz 2015. gadam visvairāk upuru
prasījušas zemestrīces, tomēr pārliecinošs vairākums šajā periodā
reģistrēto stihiju bijušas saistītas ar laikapstākļiem un klimatu.
ANO un Pasaules Banka norādījušas, ka nabadzības izskaušana un
investīcijas infrastruktūrā var samazināt dabas katastrofā
bojāgājušo skaitu.
Pastiprinoties Krievijas un rietumvalstu domstarpībām par situāciju kara pārņemtajā Sīrijā, Maskava izmanto brīdi, lai uzlabotu vēl nesen naidīgās divpusējās attiecības ar Turciju, neraugoties uz to, ka abas valstis atbalsta pretējas nometnes Sīrijas konfliktā. Krievijas iznīcinātāji un helikopteri jau vairākas nedēļas kopā ar Sīrijas valdības spēkiem intensīvi bombardē Alepo pilsētas austrumu rajonus, kurus kontrolē opozīcijas spēki.
Pastiprinoties Krievijas un rietumvalstu domstarpībām par
situāciju kara pārņemtajā Sīrijā, Maskava izmanto brīdi, lai
uzlabotu vēl nesen naidīgās divpusējās attiecības ar Turciju,
neraugoties uz to, ka abas valstis atbalsta pretējas nometnes
Sīrijas konfliktā. Krievijas iznīcinātāji un helikopteri jau
vairākas nedēļas kopā ar Sīrijas valdības spēkiem intensīvi
bombardē Alepo pilsētas austrumu rajonus, kurus kontrolē opozīcijas
spēki.
Produkts, kam vajadzēja kļūt par elektronikas uzņēmuma
Samsung jauno panākumu atslēgu, sāpīgi paklupinājis
dienvidkorejiešu kompāniju. Samsung otrdien paziņoja, ka
pārtrauc ražot savu svaigāko viedtālruņu modeli Galaxy Note
7, ko jau kopš palaišanas pārdošanā augustā vajājušas
nopietnas problēmas. Pagaidām neskaidru iemeslu dēļ Galaxy Note
7 tālruņi regulāri aizdegas, apdraudot lietotāju drošību.
Samsung lēmums ne tikai vairos šaubas par uzņēmuma
kvalitātes kontroli, bet arī var nopietni iedragāt ražotāja
dominanci globālajā viedtālruņu tirgū.
Stūrī iedzītais ASV Republikāņu partijas prezidenta amata
kandidāts Donalds Tramps draudēja ieslodzīt cietumā demokrātu
konkurenti Hilariju Klintoni, ja pēc novembrī paredzētajām
vēlēšanām kļūs par Baltā nama jauno saimnieku. Šie miljardiera
izteikumi visspilgtāk raksturo naktī uz pirmdienu notikušās ASV
prezidenta amata pretendentu otrās televīzijas debates, kuras
apskatnieki jau nodēvējuši par vienām no visu laiku «netīrākajām».
Konkurentu abpusējie apvainojumi bira kā no pārpilnības raga.
Polijas parlaments - Seims - ceturtdien noraidīja likumprojektu,
kas paredzēja pilnīgu abortu aizliegumu un kriminalizāciju, kaut
arī katoliskajā valstī jau ir spēkā vieni no Eiropā stingrākajiem
likumiem, kas regulē abortu veikšanu, un zemākais oficiāli
reģistrēto abortu skaits. Pret likumprojekta tālāku virzīšanu
nobalsoja 352 deputāti, bet par - tikai 58, vēsta Polijas
radio.
Nepilnus trīs mēnešus pēc 15. jūlijā notikušā nesekmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā nav norimusi masveida kadru tīrīšana valsts institūcijās un valdības vēršanās pret neatkarīgajiem medijiem. Turcijas valdība šonedēļ paziņojusi, ka vēl uz trim mēnešiem pagarinās ārkārtas stāvokli, kas esot nepieciešams, lai efektīvāk cīnītos pret "teroristiem".
Nepilnus trīs mēnešus pēc 15. jūlijā notikušā nesekmīgā
apvērsuma mēģinājuma Turcijā nav norimusi masveida kadru tīrīšana
valsts institūcijās un valdības vēršanās pret neatkarīgajiem
medijiem. Turcijas valdība šonedēļ paziņojusi, ka vēl uz trim
mēnešiem pagarinās ārkārtas stāvokli, kas esot nepieciešams, lai
efektīvāk cīnītos pret «teroristiem».
Maskavas un Vašingtonas jau tā saspīlētās divpusējās attiecības šajā nedēļā sasniegušas jaunu zemāko punktu.Savienotās Valstis pārtraukušas sarunas ar Krieviju par karadarbības izbeigšanu Sīrijā, apsūdzot krievus aktīvā līdzdalībā Sīrijas valdības spēku veiktajos iznīcinošajos uzlidojumos Alepo pilsētai.
