Šovasar internetā tika noplūdināti 20 tūkstoši elektronisko vēstuļu un dokumentu, kurus cita citai bija nosūtījušas ASV Demokrātu partijas amatpersonas. Tie atklāja, ka demokrātu vadības favorīts cīņā par partijas nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās ir Hilarija Klintone, nevis viņas galvenais konkurents Bērnijs Senderss, kurš izpelnījās negaidīti lielu vēlētāju atbalstu Demokrātu partijas priekšvēlēšanās. Vēstuļu dēļ nācās atkāpties partijas priekšsēdētājai, un medijos izskanēja minējumi, ka dokumentus nozaguši un noplūdinājuši Krievijas valdības uzdevumā strādājoši hakeri, lai diskreditētu ASV demokrātiju un ietekmētu ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu par labu Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš nodēvēts par visu laiku promaskaviskāko ASV prezidenta amata pretendentu. ASV drošības iestādes šomēnes arī oficiāli paziņojušas, ka Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanu organizējusi Krievijas valdība, un ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija brīdinājusi par iespējamiem atbildes soļiem. Krievija visas apsūdzības noraida.
Šikais un omulīgais lācis
Pirmā porcija no Demokrātu partijas e-pastu sistēmā izzagtās informācijas interneta vietnē WikiLeaks tika publicēta jūlija beigās tikai trīs dienas pirms partijas sanāksmes, kurā Klintoni nominēja cīņai par ASV prezidenta amatu. Taču ziņas par to, ka ar Krievijas izlūkdienestiem saistīti hakeru grupējumi ir ielauzušies Demokrātu partijas datortīklos, parādījās vairākas nedēļas agrāk.
Kiberdrošības uzņēmums CrowdStrike, kuru noalgoja demokrāti, 14. jūnijā pavēstīja, ka viens grupējums – Fancy Bear – partijas serveros iekļuvis aprīlī, savukārt vēl viens – Cozy Bear – tajos regulāri šiverējis jau kopš 2015. gada vasaras. Uzņēmums arī norādīja, ka abi grupējumi tam ir labi zināmi un uzteica tos par spējām viegli apiet daudzus kiberdrošības risinājumus. CrowdStrike apgalvoja, ka Cozy Bear ir saistīts ar Krievijas Federālo drošības dienestu, savukārt Fancy Bear – ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi.
Cita kiberdrošības kompānija – FireEye – Cozy Bear atklājusi 2014. gadā un arī uzskata, ka grupējums ir saistīts ar Kremli. "Mums ir aizdomas, ka grupējumu finansē Krievijas valdība. Par to liecina organizācijas, kurām tas uzbrūk, un dati, kurus tas nozog," uzņēmums rakstīja savā ziņojumā. FireEye arī norādīja, ka hakeru grupējums parasti pārtrauc savas operācijas, kad Krievijā ir oficiālas brīvdienas, un tā darbalaiks saskanot ar laika zonu Maskavā un Sanktpēterburgā. ASV amatpersonas medijiem apgalvojušas, ka Cozy Bear šogad veicis uzbrukumus arī Baltā nama un ASV Valsts departamenta datortīkliem.
Atbildību par uzbrukumu Demokrātu partijas serveriem uzņēmies hakeris ar segvārdu Guccifer 2.0, kurš ir noliedzis savu saistību ar Krievijas izlūkdienestiem. Hakeris apgalvo, ka ir Rumānijas pilsonis, kurš esot uzlauzis arī vairāku ASV valdības iestāžu datortīklus un Klintones privātā
e-pasta serverus, kuru dēļ politiķe iekļuva skandālā, jo lietojusi tos darba vajadzībām laikā, kad pildīja ASV valsts sekretāres pienākumus. (Kādā priekšvēlēšanu pasākumā Tramps pat aicināja Krieviju atrast un publicēt aptuveni 35 tūkstošus e-pasta vēstuļu, kurus Klintone sakās esam izdzēsusi no serveriem.) Tomēr arī citi kiberdrošības uzņēmumi, kas ir analizējuši kiberuzbrukumus Demokrātu partijai, atbalsta CrowdStrike un FireEye versiju, ka notikušajā vainojami Krievijas izlūkdienesti.
Septembra beigās ASV Iekšzemes drošības departaments informēja, ka hakeri pēdējos mēnešos uzbrukuši vai mēģinājuši uzbrukt vēlētāju reģistrēšanās sistēmām vairāk nekā 20 štatos. Piemēram, Ilinoisā vēlētāju reģistrēšanās sistēma šovasar nedarbojās desmit dienu pēc tam, kad hakeri no tās lejupielādēja vairāk nekā 200 tūkstošu vēlētāju personīgos datus. Savukārt Federālais izmeklēšanas birojs izmeklē, vai Krievijas hakeri ir uzbrukuši arī laikrakstam The New York Times.
Visu rakstu par hakeru uzbrukumiem ASV lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!