7000 dabas katastrofu
ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja un Dabas katastrofu epidemioloģijas izpētes centra pētījumā Nabadzība un nāve. Mirstība dabas katastrofās. 1996-2015 apgalvots, ka aplūkotajā laika posmā pasaulē reģistrēti vairāk nekā 7000 stihiju, kurās dzīvību zaudējuši 1,35 miljoni cilvēku. 56% no nāves gadījumiem izraisījušas zemestrīces un to radīti cunami, bet pārējos - viesuļvētras, plūdi, ekstrēmas gaisa temperatūras, sausums, dubļu un zemes nogruvumi un mežu ugunsgrēki.
Tajā pašā laikā ģeofiziskās katastrofas - zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumi - notikušas daudz retāk par stihijām, kuras izraisījuši ekstrēmi laikapstākļi. 15 no 20 gadiem visvairāk cilvēku dzīvību prasīja tieši šāda tipa stihijas. Pēdējo divdesmit gadu laikā reģistrētas 6392 ar laikapstākļiem un klimatu saistītas dabas katastrofas, kas ir divreiz vairāk nekā laikā no 1976. līdz 1995. gadam.
2015. gadā, kas bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, karstuma viļņi pasaulē nogalināja gandrīz tikpat daudz cilvēku, cik Nepālas zemestrīce (gandrīz deviņi tūkstoši). Pērn visā pasaulē reģistrēti 32 ilgstoša sausuma periodi, kas bija divreiz vairāk nekā vidējais skaits gadā desmitgadē no 2006. līdz 2015. gadam. Pētījuma autori arī norāda, ka šajā laikā dabas katastrofas bijušas biežākas un nāvējošākas, salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem.
No 1,35 miljoniem stihijās mirušo 90% nonāvēti valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Neviena bagātā valsts nav iekļuvusi starp desmit valstīm, kurās pēdējos divdesmit gados dabas katastrofas nogalinājušas visvairāk cilvēku.
Dabas katastrofu epidemioloģijas izpētes centra apkopotie dati liecina, ka no 1991. līdz 2010. gadam stihijas nabadzīgajās valstīs radījušas 846 miljardu dolāru (767 miljardi eiro) lielus zaudējumus. Šajā pašā periodā dabas katastrofu riska novēršanai pasaulē tikuši iztērēti tikai 13,6 miljardi dolāru (12,3 miljardi eiro).
Apsūdzība nevienlīdzībai
Aizejošais ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns faktu, ka lielākais vairākums dabas katastrofu upuru nāk no nabadzīgajām valstīm, nodēvējis par «visneapšaubāmāko apsūdzību nevienlīdzībai», raksta Reuters.
«Valstis ar augstiem ienākumiem dabas katastrofās cieš lielus ekonomiskos zaudējumus, bet ļaudis valstīs ar zemiem ienākumiem maksā ar savu dzīvību,» skarbi norādīja ANO vadītājs un brīdināja, ka «simtiem miljonu pasaules iedzīvotāju» apdraud ūdens līmeņa celšanās jūrās un okeānos, zemestrīces un ekstrēmi laikapstākļi. «Viņi dzīvo apdraudētās vietās - nestabilu kalnu nogāžu pakājē vai vētrām pakļautās piekrastēs. Tieši tāpēc galējas nabadzības izskaušana ir būtiska, lai samazinātu dabas katastrofu risku.»
Pasaules Banka šonedēļ brīdinājusi, ka globālās klimata izmaiņas un dabas katastrofas var atstāt postošas sekas uz pilsētu iedzīvotājiem attīstības valstīs. Strauji augošās pilsētas, kas pārsvarā atrodas valstīs ar zemiem ienākumiem, neesot gatavas pieaugošajiem dabas katastrofu draudiem, kuru dēļ pasaulē nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits līdz 2030. gadam varot pieaugt par 77 miljoniem.
Lai novērstu šādu scenāriju, institūcija mudina ieguldīt līdzekļus infrastruktūrā, kas palīdzētu aizsargāt cilvēkus pret stihijām. Tas izmaksātu dārgi - vismaz triljonu dolāru (91 miljards eiro). Taču investīciju neveikšana ik gadu pilsētām var radīt kopumā 314 miljardu dolāru (284 miljardi eiro) lielus zaudējumus.