Septiņsimt organizāciju tīkla EHRN pārstāve Daša Matjušina stāsta, ka darbu tīkls sācis ar nodomu mazināt HIV izplatību narkotiku lietotāju vidū, nodrošinot tos ar tīrām šļircēm, pieeju veselības pārbaudēm un metadonu ārstēšanai. Ar laiku organizācijas biedri sapratuši, ka, «tu vari narkotiku lietotājiem piedāvāt tīras šļirces, bet, ja narkotiku lietošana ir kriminalizēta, lietotāji baidās no policijas un līdz ar to negrib lūgt palīdzību sociālajiem dienestiem». Rezultātā viņi turpina dalīties ar netīrām šļircēm. Izdarīts secinājums - lai HIV saslimstības mazināšanas pasākumi būtu efektīvi, nepieciešamas arī strukturālas pārmaiņas valsts politikā. Turklāt «sodi nepalīdz pārtraukt narkotiku atkarību. Arī laiks cietumā ne», D. Matjušina uzskata.
Šāds modelis jau 15 gadus pastāv Portugālē. Nav aizliegts lietot un uzglabāt 10 dienu devu narkotikām no marihuānas līdz heroīnam. Cilvēki, kurus aiztur ar šādu devu, stājas jurista, psihologa un sociālā darbinieka priekšā. Tad speciālisti lemj, kāds ārstniecības veids cilvēkam piemērojams. Ja pats lietotājs no ārstēšanās atsakās, tad komisija var vienoties par sodu, stāsta D. Matjušina. Eiropas Narkotiku un narkotiku atkarību monitoringa centra dati apstiprina, ka valstī mazinājusies HIV infekcijas izplatība un nāves gadījumu skaits no narkotiku pārdozēšanas, arī narkotiku lietotāju skaits kopumā krītas.
Šādu politiku ar uzsvaru uz ārstēšanu, nevis sodīšanu, EHRN mudinās apspriest arī Latvijā. To, vai šādai pozīcijai piekrīt arī biedrība DIA+LOGS, tā valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe gan neatklāj. Viņa stāsta, ka mērķis ir diskusijas veicināšana starp tiesībsargājošajām institūcijām, nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes pārstāvjiem, veselības aprūpes speciālistiem, lai atrastu piemērotāko veidu, kā risināt tādas problēmas kā zema sociālā reintegrācija pēc ieslodzījuma, slikta kaitējuma mazināšanas pakalpojumu pieejamība (piemēram, tīras šļirces), nepieciešamība pēc mērķtiecīgākas atkarību ārstēšanas, kā arī mazs atbalsts no sabiedrības.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis gan ir pārliecināts, ka Latvija Portugāles piemēram sekot nav gatava. Turklāt arī starptautiskās saistības, kā ANO konvencijas, kas parakstītas bez atrunām, paredz, ka narkotiku izplatīšana, ražošana, arī glabāšana un iegāde ir krimināli sodāma. «Par lietošanu ANO konvencijas gan runā izvairīgi, bet narkotikas jau nevar lietot, tās nepērkot un kādu laiku neglabājot, ja nu vienīgi ejot pa ielu ar atvērtu muti un cerot, ka tur kaut kas iekritīs,» viņš skaidro. Ja būtu politiskā griba, būtu iespējams pētīt, kā rīkojās Portugāle, J. Bekmanis piebilst. Taču viņš arī uzsver, ka Portugāle pirms dekriminalizācijas veikusi lielus ieguldījumus veselības aprūpes sistēmā. Arī mums vispirms jābūt pilnīgi drošiem, ka veselības aprūpes sistēma varētu uzņemt jebkuru, kurš vēlētos narkotiskās vielas pamēģināt.
Arī Spice grupas maisījumu lietošanas sāga apliecina, ka pie mums dekriminalizācija nav iespējama, pārliecināts J. Bekmanis. «Mediji sniedza daudz informācijas par to, cik ļoti kaitīga ir viela, tomēr lietošana un tirgošana gāja uz nebēdu līdz brīdim, kad bija uzlikts kriminālsods,» viņš argumentē. «Valsts tam nav gatava.»