Grupas Rammstein teatrālajiem, ar pirotehniku piesātinātajiem šoviem rokmūzikas pasaulē šodien nestāv līdzās neviens cits. Koncertā Rīgā skanēs vācu apvienības lielākie hiti
Tu kliedz, kliedz, kliedz, un cilvēkiem patīk, ka tu esi uz naža asmens vai uguns, pirms Dzelzs vilka jubilejas koncertiem saka Juris Kaukulis.Izpārdevusi pirmo koncertu un izsludinājusi otro, grupa Dzelzs vilks gatavojas diviem savas 20 gadu jubilejas vakariem koncertzālē Palladium. Apvienības priekšnesumu papildinās trīs dejotājas, kuras vienlaikus ir arī fona vokālistes, un ilggadējās Dzelzs vilka fanes Lauras Rožkalnes videoinstalācijas.
Leonards Koens 77 gadu vecumā izdod jaunu albumu Old Ideas, kurā viņam raksturīgā apsēstība ar seksa, nāves un pestīšanas tēmu nekur nav zudusi.Dejo ar mani, līdz beidzas mīla! – Aldis Ermanbriks televīzijas raidījumā Varavīksne 1984. gadā pieteica Leonarda Koena skaņdarbu, un tā lielākā daļa mūsu zemes mūzikas cienītāju iepazinās ar šo dziesminieku, vairāku dzejas grāmatu un romānu autoru.
Pēdējā gada laikā esmu sapratis, ka no manas gribēšanas vai
varēšanas nekas nenotiek - gudrākais, ko es varu izdarīt: vērīgi
klausīties un skatīties, kas notiek apkārt. Tā saka grupas
Baložu pilni pagalmi līderis - dziedātājs, ģitārists un
dziesmu autors Māris Šverns. Viņa grupas jaunākais albums
Divreiz izstāstītie stāsti pirmo reizi nominēts Mūzikas
ierakstu gada balvai Labākā alternatīvās mūzikas albuma nominācijā,
kaut ārpus televīzijas šoviem Šverns ir visvairāk interpretētais
savas - četrdesmitgadnieku - paaudzes dziesmu autors.
Grupa Austra no Kanādas. _Palladium Rīga _31.decembrī.Līdzko kāda dziedātāja vai vienkārši līdere ieliek savu vārdu grupas nosaukumā, ir pilnīgi loģiski, ka turpmāk ar šo vārdu tiks saistīta nevis grupa, bet viņa pati kā solomāksliniece. Kad latviešu izcelsmes meitene no Kanādas, vārdā Kate Stelmanis, uzzināja, ka viņas jaunās grupas nosaukumu Private Life jau izmanto kāds cits, viņa spēra pareizo soli un deva grupai savu otro vārdu Austra, kā sauc arī Lecošās Saules zīmi latviešu mitoloģijā, jo kur gan citur aust gaisma, ja ne no austrumu puses? Protams, ne politiskā, bet ģeogrāfiskā nozīmē.
Līdzko kāda dziedātāja vai vienkārši līdere ieliek savu vārdu
grupas nosaukumā, ir pilnīgi loģiski, ka turpmāk ar šo vārdu tiks
saistīta nevis grupa, bet viņa pati kā solomāksliniece. Kad
latviešu izcelsmes meitene no Kanādas, vārdā Kate Stelmanis,
uzzināja, ka viņas jaunās grupas nosaukumu Private Life
jau izmanto kāds cits, viņa spēra pareizo soli un deva grupai savu
otro vārdu Austra, kā sauc arī Lecošās Saules zīmi latviešu
mitoloģijā, jo kur gan citur aust gaisma, ja ne no austrumu puses?
Protams, ne politiskā, bet ģeogrāfiskā nozīmē.
Diezgan loģiski, ka nozīmīgākajām rokgrupām veltīto Klāsa
Vāveres mazo grāmatiņu sērijā slavenajam Liverpūles četriniekam
The Beatles un eksperimentālā roka dieviem Pink
Floyd seko Led Zeppelin. Ņemot vērā, ka ne tikai šīs
grupas mūzika, bet arī tās stāsts atstājis salīdzinoši lielāku
iespaidu (ja vispār tā drīkst salīdzināt) uz turpmākajām norisēm
rokmūzikā, šī ir arī apjomīgāka par iepriekšējām.
Pieredze rāda, ka lieli un pieredzējuši mākslinieki parasti
kontaktos ar cilvēkiem ir vienkāršāki nekā jaunizceptas zvaigznes,
kuras, apreibušas no pēkšņās uzmanības, ceļ iepriekš nodurto degunu
gaisā, uzskatot, ka tagad katra viņu izdvestā skaņa ir zelta
vērtībā. Pasaulslavenais džeza un latino ģitārists Al Di
Meola, kurš ir neskaitāmu dažādu žanru mūziķu elks un neklātienes
skolotājs, savu vienkāršību jau parādīja mēnesi pirms Rīgas
koncerta notikušajā telefonsarunā, labprāt padiskutējot par analogo
un digitālo ierakstu tehnoloģiju atšķirībām un izsakot vēlmi
kādreiz uzrakstīt mūziku filmai par mafiju, jo galu galā viņš taču
ir itālis Amerikā, gluži tāpat kā Karleones no Krusttēva
epopejas.
Par izlasi ceturto mūsdienu tautas mūzikas apkopojumu Sviests nevarētu saukt, un arī nupat tā vietā pasprukušais vārds «apkopojums» to pašu vien nozīmētu.Drīzāk šis, līdzīgi kā Andžoņa šogad izdotais ar Raiņa vārdiem tapušais audiodarbs Strāvoklis, ir albums, kura veidošanā iesaistījusies nevis viena, bet vairākas grupas, nejaucoties iekšā citai citas lietās, kā tas bieži vien notiek, kad mūziķu ceļi krustojas.
Neilgi pirms Ziemassvētkiem uz Latvijas Nacionālās operas
skatuves koncertu sniegs Amerikā dzimušais itāļu izcelsmes mūziķis
Als di Meola - viens no izcilākajiem mūsdienu džeza ģitāristiem,
kurš pasaules slavu ieguva 1976. gadā, spēlējot grupas Return
to Forever sastāvā pianista Čika Koreas vadībā. Latviešu
ģitārists Aivars Hermanis uzskata viņu par vienu no neklātienes
lielajiem ģitārspēles skolotājiem un paraugiem, kuram līdzināties:
«Als di Meola ir ģitārists, kurš saplūdināja spānisko ģitārspēles
tradīciju ar džezu un roku.
Par izlasi ceturto mūsdienu tautas mūzikas apkopojumu
Sviests nevarētu saukt, un arī nupat tā vietā pasprukušais
vārds «apkopojums» to pašu vien nozīmētu.
Dažādu pasaules vietu etniskās mūzikas saplūsme ar elektronisko
mūziku mūsdienās vairs nav nekāds jaunums, bet franču grupa
Deep Forest ir viena no tā sauktā world music
žanra pionieriem. Tās mūzika, kas tikusi dēvēta arī par etnisko
elektroniku, izpelnījusies atzinību visā pasaulē - pavisam pārdoti
10 miljonu Deep Forest ierakstu kopiju, ar otro albumu
Boheme (1995) tā ieguvusi Grammy balvu labākā
pasaules mūzikas albuma nominācijā. Grupa sadarbojusies ar dažādu
žanru mūziķiem - Pīteru Geibrielu, Džo Zavinulu, krievu, ungāru,
rumāņu un citu zemju etniskās mūzikas tīrradņiem.
Tomam Veitsam ir teorija, ka dziesmām nemaz nepatīk, ka tās tiek ierakstītas. «Ja neesi ļoti uzmanīgs, tu vari tās ierakstot sakropļot,» savu pasaules pirmo skaņu ierakstu rašanās laika lielāko skeptiķu cienīgo domu paskaidro viens no mūziķiem, kura albumus mūsdienās ir labs stils turēt sava mūzikas plauktiņa redzamākajā vietā vismaz katram gadījumam: ja nu pēkšņi atnāk ciemos kādi cilvēki, kuru viedoklis par namatēva muzikālo gaumi viņam liekas svarīgs.
Tomam Veitsam ir teorija, ka dziesmām nemaz nepatīk, ka tās tiek
ierakstītas. «Ja neesi ļoti uzmanīgs, tu vari tās ierakstot
sakropļot,» savu pasaules pirmo skaņu ierakstu rašanās laika
lielāko skeptiķu cienīgo domu paskaidro viens no mūziķiem, kura
albumus mūsdienās ir labs stils turēt sava mūzikas plauktiņa
redzamākajā vietā vismaz katram gadījumam: ja nu pēkšņi atnāk
ciemos kādi cilvēki, kuru viedoklis par namatēva muzikālo gaumi
viņam liekas svarīgs.
Kurā katrā brīdī šo albumu klausīties nevajadzētu – ir nepieciešams īpašs mirklis. Vislabāk – nesteidzīgs pirmdienas rīts pēc notikumiem pilnas nedēļas nogales, lai noķertu īsto noskaņojumu Lū Rīda un grupas Metallica kopīgi ierakstītā albuma Lulu sagremošanai. Un tad skudriņas skrien pa muguru, klausoties, kā uz Metallica masīvajām dažāda biezuma ģitārsienām, kuras laiku pa laikam nodrebina Larsa Ulriha ellīgie bungu sitieni, viens no rokmūzikas izcilākajiem dzejniekiem – pats Lū Rīds – ar fatāliem triepieniem lēni un nesteidzīgi te veca sludinātāja, te nolemtības un niknuma pilnā balsī klāj savas domu gleznas.
„Šīs turnejas koncerti ir vislabākie, kādi jebkad notikuši. Gan man, gan… ikvienam,” pirms ierašanās Rīgā intervijā Izklaidei apgalvo Lenijs Kravics. Pirmoreiz redzēju Leniju Kravicu uz skatuves pirms daudziem gadiem Bizarre festivālā Vācijā, kur viņš krietnu daļu sava koncerta laika starp dziesmām lēnā karaļa gaitā un apmetnī kā Fredijs Merkurijs ar gaisā paceltām rokām staigāja pa skatuvi un priecājās par savā priekšā ģībstošo fanu pūli.
Jebkurā pasaules vietā vienmēr gaidītā britu mūziķa Eltona Džona
(64) koncerta apmeklējums ir riskants pasākums. Jo vieniem daudz
vairāk tīk viņa daiļrades rokenrolīgākā puse un garlaicīgi salkanas
šķiet cita citai tik līdzīgās «sirdi plosošās» balādes, kas
savukārt otrajai viņa fanu daļai ir vienīgās zināmās un
gaidītās.
Kad solītā desmitā stunda ir situsi, Anna Kalvi parādās uz
skatuves un sāk spēlēt instrumentālo ģitāras ievadu, mākoņos tīta.
Spēlējot šo skaņdarbu, kura nosaukums ir Rider To The Sea,
viņa nudien ierodas kā no pašām debesīm, uz skatuves palaistajiem
baltajiem dūmiem saplūstot ar mākoņiem nemainīgajā fona attēlā.
Pašmāju grupas Bērnības milicija nokļūšana uz
Palladium Rīga skatuves britu zvaigžņu Kaiser
Chiefs iesildītāju kārtā vien ir atzīmēšanas vērts notikums.
Nezinātāji tā arī palika neizpratnē, bet viņi bija lieliski un ļāva
raisīties fantāzijai, ka nākotnē uz šīs skatuves varētu notikt arī
regulāri labāko vietējo klubu grupu saieti, līdzīgi, kā kādreiz
bija Rozā peldbaseins Nākotnē vai Putnudiena
Limbažos.
Pārvietodamies ar kruķiem un ieģipsētu kāju, grupas Kaiser Chiefs solists Rikijs Vilsons, skatītāju ovācijām skanot, uzklibo uz skatuves, paklanās un… aizsviež kruķus pa gaisu, lai visu turpmāko koncertu lēkātu uz vienas veselās kājas, pilns neizsīkstošas enerģijas un dzīvesprieka. Tādu Kaiser Chiefs atceros no koncerta festivālā Pukkelpop Beļģijā gadā, kad grupas mūziķi pēkšņi bija kļuvuši par superzvaigznēm, pateicoties diviem hitiem.
Jaunās Palladium koncertzāles oficiālā atklāšana ar
grupas Iļģi un dīdžeju priekšnesumiem jau aizvadīta, arī
divi pirmie koncerti tajā izskanējuši, bet liela daļa Latvijas
mūzikas fanu uzskata, ka koncertzāle tā nopietni tiks iesvētīta
tieši ar britu grupas Kaiser Chiefs koncertu. Jo šī būs
pirmā patiešām aktuālā lielajos rokmūzikas festivālos pieprasīta
ārzemju grupa, kas spērusi soļus uz Palladium koncertzāles
skatuves dēļiem.
Jaunas vietas ir jāatklāj ar vērienu, un dziedātājs Džeimss Blants ir laba izvēle jaunas koncertzāles atklāšanai, kaut nebūt nav tas mākslinieks, kuru visvairāk šeit gaidītu paaudze, kas aizmieg un mostas ar bungādiņām piespiestām pleijeru austiņām. Jo mūzikas lielākie patērētāji, kuri speciāli koncertu dēļ dodas arī uz ārzemēm, paši atradīs ceļu uz pareizajiem koncertiem.