Pilnā Zirgu pasta zālē 20. jūnija vakarā, pati sevi pavadot uz klavierēm, otro reizi Rīgā brīnišķīgu muzikālo priekšnesumu sniedza dziedātāja un dziesmu autore, multiinstrumentāliste un performanču māksliniece Baby Dee (60) no Klīvlendas, ASV.
_The Killers _līdera Brendona Flauersa dzīslās rit arī mums radniecīgās lietuviešu asinis. Trešdien, 26. jūnijā, amerikāņu rokgrupa uzstāsies Mežaparkā
Etniskā mantojuma jeb tautas dziesmu sintēze ar laikmetīgiem muzikāliem elementiem Latvijā tikusi piekopta jau agrāk - kopš Iļģi sāka spēlēt savas mūsdienīgās tautas dziesmu versijas, ko Klāss Vāvere nodēvēja par postfolkloru. Savu mīlestību pret vissenāko latviešu tautas mūziku nupat iznākušajā albumā Sauli sēju pauž folkmūziķe un dziedātāja Biruta Ozoliņa un dīdžejs Monsta jeb Uldis Cīrulis.
Pašlaik dziedātāja Lana del Reja ir popularitātes virsotnē. Uz
to netieši norāda arī režisora Beza Lurmena mūziķu izvēle savam
jaunajam grāvējam Lielais Getsbijs, kuram viņš pats kopā
ar Lanu sarakstījis ievaddziesmu Young And Beautiful.
Nepārprotama ir viņas slava un kulta statuss arī Latvijā -
Arēna Rīga koncertā 14.
Etniskā mantojuma jeb tautas dziesmu sintēze ar laikmetīgiem
muzikāliem elementiem Latvijā tikusi piekopta jau agrāk -kopš
Iļģi sāka spēlēt savas mūsdienīgās tautas dziesmu
versijas, ko Klāss Vāvere nodēvēja par postfolkloru. Savu mīlestību
pret vissenāko latviešu tautas mūziku nupat iznākušajā albumā
Sauli sēju pauž folkmūziķe un dziedātāja Biruta Ozoliņa un
dīdžejs Monsta jeb Uldis Cīrulis.
Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi – viņa var dziedāt gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši metālisti un ko sauc par growl, neatkāpjoties no šī žanra dzimtās angļu valodas.
Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība
latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi - viņa var dziedāt gan ļoti
zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt
puiši metālisti un ko sauc par growl, neatkāpjoties no šī
žanra dzimtās angļu valodas.
Trešdien, 5. jūnijā, Latvijā uzstāsies viens no visu laiku virtuozākajiem un ietekmīgākajiem ģitāristiem – leģendārais dziedātājs un dziesmu autors Ēriks Kleptons
Kalifornijas debesīs spīd saule un sērfotāji ķer viļņus, no zemes aug vīnogas un plūst nafta, košļenes un burgeri garšo labi, savukārt uz cigarešu paciņām nav rakstīts "smēķēšana nogalina"
Krievu roka klasiķa Borisa Grebenščikova neseno paziņojumu, ka
grupa Akvarium beidz pastāvēt, reti kurš ņēma par pilnu.
To viņš ir teicis arī agrāk, šo solījumu arī daļēji pildot un kādu
laiku uzstājoties kā B.G. Band, lielos vilcienos
pieturoties pie tā paša repertuāra, bet pamainot aranžējumus un
nereti vecām dziesmām izdomājot jaunus tekstus. Šīs izmaiņas
notiekot spontāni - tieši koncertu laikā līdzīgi kā Džekam Vaitam,
nevis tiekot rūpīgi pārdomātas, - tā vismaz intervijās ir
apgalvojis pats B.G.
Jebkuram ārzemniekiem, kurš kaut kādu iemeslu dēļ bija nonācis bungu un dūdu grupas Auļi koncertā Palladium 4. maijā, noteikti radās lielāks respekts pret latviešu tautu. Par to, ka tā ciena savu senās kultūras mantojumu un ar to lepojas, ja jau sanākusi tik kuplā skaitā un rokas iet pa gaisu gluži kā popmūzikas koncertos.
Jaunā gadsimta pirmās desmitgades sākumā vienlaikus ar garage rock revival vilni pasaulē arī Latvijā radās vesela virkne jaunu grupu, kas nekādā ziņā nebija visa pirms tam Latvijas mūzikā notikušā un tādējādi lielo pašmāju ierakstu kompāniju meklētā spogulis.
Jebkuram ārzemniekiem, kurš kaut kādu iemeslu dēļ bija nonācis
bungu un dūdu grupas Auļi koncertā Palladium 4.
maijā, noteikti radās lielāks respekts pret latviešu tautu. Par to,
ka tā ciena savu senās kultūras mantojumu un ar to lepojas, ja jau
sanākusi tik kuplā skaitā un rokas iet pa gaisu gluži kā popmūzikas
koncertos.
Jaunā gadsimta pirmās desmitgades sākumā vienlaikus ar
garage rock revival vilni pasaulē arī Latvijā radās vesela
virkne jaunu grupu, kas nekādā ziņā nebija visa pirms tam Latvijas
mūzikā notikušā un tādējādi lielo pašmāju ierakstu kompāniju
meklētā spogulis. Toties viņus pamanīja mūzikas izdevniecība
Tornis, kas jau visu deviņdesmito gadu garumā savā studijā
ierakstīja, izdeva un popularizēja «lielajai» pašmāju skatuvei
«neērtas» grupas, kuras spēlēja pasaules indie tendencēm
atbilstošu vairumam televīzijas un radio zombēto latviešu
klausītāju toreiz nesaprotamu progresīvu mūziku.
Aleksandra Čaka piemiņas zīmi pagājušajā gadā no dzejnieka muzeja par viņa darbu popularizēšanu saņēmušais mūziķis Niks Matvejevs savulaik nemaz neesot bijis Čaka cienītājs. Vēl vairāk - šī dzeja sākotnēji absolūti nav likusies interesanta un viņš to ignorējis, jo asociācijas par šo autoru izveidojušās bērnībā daudz dzirdētā Miglā asaro logs iespaidā.
Aleksandra Čaka piemiņas zīmi pagājušajā gadā no dzejnieka
muzeja par viņa darbu popularizēšanu saņēmušais mūziķis Niks
Matvejevs savulaik nemaz neesot bijis Čaka cienītājs. Vēl vairāk -
šī dzeja sākotnēji absolūti nav likusies interesanta un viņš to
ignorējis, jo asociācijas par šo autoru izveidojušās bērnībā daudz
dzirdētā Miglā asaro logs iespaidā.
Norvēģu grupu Casiokids angļu mūzikas žurnāls NME jau pasteidzies raksturot visai skaļi - par "labāko, kas radies Norvēģijā kopš metāla uzplaukuma", kad viņi izdeva singlu Grønt lys i alle ledd / Togens hule, kļūstot par pirmajiem norvēģiem, kas atļāvās izdot Lielbritānijā dziesmu savā dzimtajā valodā.
Elīna Fūrmane (26) jeb_ DJ Ella _jau vairāk nekā gadu dzīvo pasaules izklaides industrijas citadelē Losandželosā, kur piecas reizes nedēļā kā dīdžejs uzstājas Holivudas deju mūzikas klubos. Taču arī Latviju viņa nav gluži aizmirsusi.
Latvija ir lieliska zeme, kur grupas, kuras pasaulē spēlē milzīgām auditorijām un tiek uzskatītas par sava žanra klasiķēm, vērojamas nelielos koncertos, kas dod iespēju piekļūt skatuvei daudz tuvāk un dabūt tiešo acu kontaktu vai pieplakt pie tumbas un paņemt visu skaņas masu uz sevi.
Kamēr vēl notikumi, kas aprakstīti kādā grāmatā, ir
saglabājušies kaut viena cilvēka atmiņā, pastāv iespēja, ka tie
tiks apstrīdēti. Taču vēlāk tie var kļūt par vienīgajiem šī laika
vēstures aprakstiem, jo citu gluži vienkārši nebūs. Jānis Joņevs
savu pirmo grāmatu Jelgava 94 sarunā dēvē par tīru
fikciju, kaut arī tās sākumā ir rakstīts «Viss vēstītais balstīts
uz patiesiem notikumiem».
"Vispār esmu kļuvis par tādu cilvēku, kuram šķiet, ka viss pārāk lēni notiek. Man jau ir deviņpadsmit gadu – nedo’ dies, tūlīt viss beigsies, visi vārti uz ārzemēm būs ciet…" saka Ralfs Eilands, kurš ar grupu PeR pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā
Nezinātājs noteikti varētu padomāt, ka nosaukumu Rūsa
nes tautas mūzikas grupa, kas spēlē stabules, dzīvo mežos un staigā
apjozušies ar Lielvārdes jostu. Viņam nebūtu taisnība, bet
Rūsa pavisam noteikti ir viena no latviskākajām grupām.
Kaut arī tā spēlē smagu rokenrolu, ko dara ļoti prasmīgi un
pārliecinoši, viņi līdzās citam no cita ļoti atšķirīgajiem
Inokentijam Mārplam, Skyforger, Dzeltenajiem
pastniekiem un Pērkonam ir vieni no retajiem, kuru
mūziku pavisam droši var dēvēt par izteiktu latvju roku, jo kaut
kas tāds, paņemot rokās ģitāras, ir varējis rasties tikai šeit.
