Manam Seiko ba(k)terijas, didam... Šī aktrises
Aurēlijas Anužītes ar šarmantu akcentu izdziedātā lībiešu meitenes
frāze no dueta ar Robertu Gobziņu Kaspara Rolšteina un Nebijušu
sajūtu restaurēšanas darbnīcas klasiķa Hardija Lediņa
konceptuāli ironiskajā elektroniskajā operā Rolštein on the
Beach laikam palikusi atmiņā katram, kurš to redzējis vai
dzirdējis.
Piektdien, 12. augustā, Dzintaru koncertzālē uzstāsies Krievijas grupa Ļeņingrad ar klasisko hitu programmu. Leģendārām grupām ir grūti pazust no skatuves uz visiem laikiem un palikt tikai ļaužu gaišajās atmiņās. Sanktpēterburgas grupa Ļeņingrad ar līderi Sergeju Šnurovu jeb Šnuru priekšgalā slavena ar saviem tekstiem, kuros virspusēji klausītāji sadzirdēs tikai lamuvārdus, alkoholisma un noziedzības propagandu, taču patiesībā tajos ir ironija par liekulības pilnajiem sabiedrības standartiem un dzīšanos pēc naudas.
Vai Laba daba var būt vēl labāka – lasiet Ulda Rudaka pārdomas par dzirdēto, redzēto, sajusto pagājušajā nedēļas nogalē viesojoties festivālā Laba daba.Pagājušā gada festivāla Laba Daba apmeklētājiem nebija šaubu, ka šogad uz Ratniekiem jābrauc atkal. Ne jau tikai tur gaidāmo koncertu, bet galvenokārt atmosfēras dēļ.
„Man vairāk nekā nav, kā tikai rokenrols. Man arī vairs nekā nevajag, varbūt vienīgi tevi…”, savā dziesmā dzied Rūsa- viena no omulīgajā Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā Ratnieki šonedēļ gaidāmā festivāla Laba daba grupām.Nav šaubu, ka jebkura Latvijas festivāla galvenais trumpis, ja tā sarakstā nav katram tīnim zināmu ārzemju superzvaigžņu, ir labākās pašmāju grupas.
Uz lielāko daļu cilvēku popmūzikas vienmuļais plūdums iedarbojas nomierinoši vai pacilājoši, viena un tā pati dziesma nemainīgā aranžējumā var skanēt desmitiem reižu, un šī klausītāju daļa gatava to pašu klausīties vēl un vēl, savukārt kaut ko neierastu nepieņem. Visticamāk, pēc psihiatra apmeklējuma šie cilvēki tiktu atzīti par visveselākajiem, savukārt procentuāli nelielajai daļai, kuru ierastas lietas garlaiko un prasās pēc «neērtākas» mūzikas, kas sagādā pēc iespējas ekstrēmākus piedzīvojumus skaņu pasaulē, tiktu pierakstītas šādas tādas nestabilas psihes problēmas.
Liepājas pludmalē 22.un 23.jūljā pirmo reizi notiks festivāls Summer Sound, kurā piedalīsies vācu grupa Guano ApesIlgus gadus festivāls_ Baltic Beach Party _bija pieradinājis Liepājas pludmali un tās apciemotājus pie viena regulāra masu pasākuma. Šogad tas nenotiek, taču vieta nevar palikt tukša un ir radies jauns festivāls Summer Sound.
Katrai tautai ir komponisti, kuru sacerētās melodijas cilvēki
velk un dungo ne aicināti, ne lūgti. Latviešiem tāds ir Imants
Kalniņš, kura apgalvojumi, ka visas rokmūzikas pamatu pamats ir
Liverpūles strādnieku roks The Beatles izpildījumā, jau
kļuvuši tikpat leģendāri kā viņa dziesmas. Cēsu Pils parka estrādē
pēc neliela pārtraukuma atkal skanēs Imantdienas - festivāls, kurā
tiek pielūgta komponista daiļrade.
Ringo Stārs. Šī cilvēka
vārds un uzvārds izsaka visu. Viņš ir viens no komerciāli veiksmīgākās
un kritiķu visaugstāk novērtētās grupas populārās mūzikas vēsturē.
Kaut arī popularitātes ziņā vienmēr palicis ceturtais, taču
tik un tā – viņš ir viens no četriem Liverpūles puišiem, kurus
pazīst visa pasaule un kuru ierakstus lielos daudzumos ražo, pārdod
un patērē joprojām – vairāk nekā četrdesmit gadus pēc kvarteta
izjukšanas.
Kaut praktisku liecību par bungu un dūdu spēles tradīcijām Latvijā nav daudz, folkloras materiālos šo instrumentu spēlēšana minēta bieži, un grupa Auļi kopj šīs instrumentālās mūzikas tradīcijas mūsdienās. Pašlaik Auļi devušies koncertturnejā Etnotranss, kas tapusi sadarbībā ar rakstnieci Laimu Muktupāvelu, kura pratusi tekstu valodā iztulkot deviņu latvju vīru un vienas igauņu meitenes Lēnes Barbo spēlēto jaudīgo un nereti kareivīgo mūziku. Tuvākie koncerti - 21. maijā Liepājā un 22. maijā Jelgavā.
Grupas Dzelzs vilks jaunais starpžanru projekts – koncertizrāde Dzīvnieks pilsētā, kas notiks piektdien, 20. maijā, Vidzemes tirgus gaļas paviljonā. Dzīvnieks pilsētā ir topošā, šogad gaidāmā grupas albuma darba nosaukums. Materiāls pamatā esot par to, vai vairāk par dzīvnieku jāuzskata suns vai viņa saimnieks, kurš katru mēnesi maksā par sev atvēlēto dzīvojamo platību, siltumu, ūdeni, elektrību un gāzi.
Purvciema vai Pļavnieku daudzdzīvokļu namu masīvi ar krāsu aerosolu atstātiem uzrakstiem Depeche Mode vai DM uz sienām. Jaunas trolejbusu līnijas ar spožiem vadiem un mikrorajonu lielveikali ar rindām pēc visa dzīvei nepieciešamā. Pašmāju Jumpravas apdziedātie «dūcošie lifti», kas pacēlās, nospiežot ar sērkociņiem parasti sakausētās plastmasas pogas.
Nespēlēt tās divas dziesmas, kuras publika no mums gaida visvairāk, būtu sava veida iedomība, necieņa pret klausītājiem, kuri tās grib dzirdēt. Protams, ir tāda lieta kā apnikums, taču koncertos šīs dziesmas katru reizi dzīvo jaunu dzīvi, kuras sastāvdaļas vairs nav tikai notis, teksts un instrumentu spēlētās skaņas.
Pagājis pāris dienu, pirms laika vētra aizslaucījusi trokšņainos karuseļus no Esplanādes, bet klusums pie Raiņa pieminekļa vēl pacietīgi gaida, kad tam tiks dots vārds. Divas pirms vairākiem gadu desmitiem uz Padomju Savienības triecienlozungiem izrotātas rūpnīcas konveijeriem kopā saskrūvētas markas GAZ kravas automašīnas lūkojas katra savā virzienā.
Krievu rokmūzikas klasiķa un daudzu Latvijas klausītāju, arī mūziķu iedvesmotāja Borisa Grebenščikova jeb B. G. preses konferences parasti ir ne mazāk aizraujošas izrādes kā viņa koncerti. Šoreiz privilēģijas uzdot māksliniekam jautājumus būs ne tikai plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem vien, jo ikgadējais pavasara koncerts notiks kā radošais vakars, kura apmeklētājiem būs iespēja ne vien klausīties jaunākas un vecākas Grebenščikova akustiski izpildītas dziesmas, bet arī uzdot jautājumus un sagaidīt uz tiem atbildes.
Čūska – tas ir rāpulis. Garš un lokans. Tā pavisam lakoniski Ingus Baušķenieks saka par savu jauno soloalbumu, kas tapis pēdējo sešu gadu laikā. Pagājušajā gadā liels notikums Latvijas jaunā viļņa un regeja pionieru – viņa grupas Dzeltenie pastnieki dzīvē bija 1984. gada albuma Alise uzvedums festivālā Laba daba.
Viļa Lācīša debijas romāns _Stroika ar skatu uz Londonu _kļuvis tik populārs, ka sācis jau prasīties pēc iestudējuma uz skatuves. Latviešu viesstrādnieka gaitas Anglijā ir pietiekami aktuāla tēma, un par Stroiku atzinīgus vārdus saka ne vien dzimtenē palikušie, kurus papildus atsūtītajai naudai tomēr interesē arī aizbraukušo radu vai draugu likteņa aizkulises, bet arī kāda Londonas skvota iedzīvotāji, kuri, burtiski izrāvuši grāmatu cauri, atzina, ka tā uzrakstīta dzīvi un reālistiski.
Savulaik zviedru dueta Roxette popularitāte Latvijā bija tik milzīga, ka ikreiz, atskanot The Police dziesmai Roxanne, kas radusies krietni ātrāk par Roxette zvaigžņu stundu, ne vienam vien patika pajokot, ka tas ir Stinga veltījums grupai Roxette, jo visiem bija saspicēta dzirde no visām pusēm saklausīt tieši slavenā zviedru dueta nosaukumu.
Savulaik zviedru dueta Roxette popularitāte Latvijā bija tik milzīga, ka ikreiz, atskanot The Police dziesmai Roxanne, kas radusies krietni agrāk par Roxette zvaigžņu stundu, ne vienam vien patika pajokot, ka tas ir Stinga veltījums Roxette, jo visiem bija saspicētas ausis no visām pusēm saklausīt tieši slavenā zviedru dueta nosaukumu.
Izdzirdot pazīstamu melodiju, daudziem cilvēkiem kļūt vieglāk ap sirdi, pat ja tā skan neierasti un pat spocīgi. Tāpēc daudzi īpaši nepārdzīvo, ko domās citi, dzirdot viņus šīs iemīļotās melodijas velkam līdzi, jo galu galā jau ļoti sen ir izgudrota karaoke, kas draugu pulkā ļauj citam citu paslavēt vai – tieši otrādi – pazoboties par otra dziedātspējām.
«Tas ir fantastiski un pārsteidzoši, ka mēs atkal koncertējam,» par zviedru dueta Roxette pirmo pasaules turneju 10 gadu laikā Izklaidei saka grupas dalībnieks Pērs Gesle. Roxette uzstāsies Arēnā Rīga trešdien, 16. martāDziesmu, kuru piedziedājumā ir zilbju savirknējums nanananānananananā, populārajā mūzikā ir bijis daudz.
Leduspuķes manā logā novītušas, žēli raud... Sniega kupena, kur lēkt no trešā stāva, arī noplakusi... Un, kad abiem cimdiem delnas cauras, tad ir atkal pavasar's.
Pāri kalniem un tālu prom. Dziesma ar šādu nosaukumu, oriģinālā Over The Hills And Far Away, kuras klips 1987. gadā tika parādīts vienīgajā rietumu rokmūziku Latvijas TV popularizējošajā raidījumā Varavīksne, bija daudzu pirmā iepazīšanās ar īru izcelsmes ģitāras virtuozu Gariju Mūru, kurš miris 58 gadu vecumā. Otra viņa vizītkarte ir balāde Parisienne Walkways, kurā skan, iespējams, visilgāk uz vibrato noturētais un koncertos parasti ar ovācijām pavadītais ģitārkauciens rokmūzikas vēsturē.
Andri pēdējos gados satiku diezgan reti, tomēr bieži sazvanījāmies, jo mums vienmēr bijis interesanti izklaidēties, papļāpājot par šādām un tādām nenozīmīgām tēmām. Reiz tomēr sarunājām īsu tikšanos, jo viņam radās nepieciešamība no manis aizņemties ne pārāku lielu, bet arī ne pārāk mazu summu, ko viņš solījās atdot pāris nedēļās.
Lūgums aizdot, protams, tiek uzskatīts par nepatīkamu lietu. Prasme saglabāt neitrālu sejas izteiksmi un balss intonāciju šādā brīdī prasa zināmu pieredzi un aktiermeistarību. Jo tiek taču lūgts kaut ko atraut no tā, kas pašam varētu būt noderīgs. Bet varam uz šo lietu paskatīties arī no citas puses. Pat no vairākām citām pusēm.