Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Undīne Adamaite

Kam dzīvot zem Sēnītes jumta?(14)

Tas, ko mēs šodien neuzskatījām par vērtību, rīt var kļūt par vērtību, un otrādi – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi izvaicā Undīne Adamaite.

Izdzert baiļu biķeri sausu. Āj, āj, āj

Radiokoris Spīķeros mēģina. "Nedziediet ai, ai, bet āj, āj, āj. Kā dūdas, ļoti intensīvi," diriģents Kaspars Putniņš palabo skaņu. Skats pa logu ir pelēkāks par pelēkāko Centrāltirgus balodi, kā jau tas mēdz būt vēlā rudenī Latvijā, kad saule, tā arī īsti neparādījusies, sāk jau rietēt. Veļu laiks.

Multimākslinieks Suta iedvesmo jaunos

"Viņš bija iemiesota pašapziņa, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pielādēts, pilns beznoteikumu optimisma, fantastisku plānu un mežonīgu cerību un – vienmēr kāvās ar naudas badu," tā par Sutu ir rakstījis Anšlavs Eglītis.

Dāvina Melānijas hronikas rekvizītus

Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus.

Dāvina Melānijas hronikas rekvizītus

Tuvojoties Viestura Kairiša Melānijas hronikas pirmizrādei, kas notiks 1. novembrī, filmas Melānijas hronika veidotāji Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam dāvinājuši filmas rekvizītus. Kino muzeja krājumos tika nodoti galvenās varones, ko atveido šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo, kostīmi, filmas scenārija kopijas, filmēšanas grupas saraksti, filmēšanas vietu un darba plāni, kā arī filmēšanas kadru plāni, ko zīmējusi filmas māksliniece Ieva Jurjāne.

Operators nevar būt totāli iracionāls

«Operators filmu var arī sabojāt,» ir pārliecināts Andrejs Rudzāts, kurš nominēts Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps par suģestējošo vizualitāti Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas filmā Pelnu sanatorija un Jāņa Putniņa dokumentālajā filmā Degošais. Viņa profesionālā izcelsme saistās ar pirmo Kalvja Zalcmaņa vadīto kinooperatoru kursu Latvijā, kas diplomu Latvijas Kultūras akadēmijā saņēma 1997. gadā.

Lai pēc svētkiem neseko sāpīga atmošanās

Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas. Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus Made in Latvia.

Lai pēc svētkiem neseko sāpīga atmošanās

Gadskārtējie kino svētki ir klāt. No 6. līdz 12. oktobrim kinoteātrī Splendid Palace Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps būs skatāmas jaunākās un labākās filmas. Iecerētas, ražotas, parādītas Latvijā - pašu garīgajai veselībai un pašapziņai. Ar skatu pasaulē - rezervē, protams, turam arī titrus Made in Latvia.

Milzu spēks samtainā vidē

Tas pats Raups, varbūt tikai forma mazliet cita, Dzejas dienās 16. septembrī Čaka memoriālajā dzīvoklī atklājot jaunāko dzejas krājumu Uguns nedrošs pulss, teica dzejnieks Edvīns Raups. Tas ir viņa septītais 25 gadu laikā tapušais krājums. Raups savu dzeju lasa tā, it kā viņā būtu pārrauts kāds aizsprosts.

Lielā vāze visā pilnībā

Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu Māksla publiskā telpā, pusaplī pie Akmens tilta un AB dambja no 26. septembra apskatei pieejama otrā daļa no mākslinieka Ojāra Pētersona lielformāta objekta Lielā vāze. Tas ir viens veselums, kas sadalīts trīs daļās - lielākā no tām atrodas pie Gaismas pils.

Notiek simpozijs Baltijas vācu valodas attīstība(1)

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 302. telpā Aspazijas bulvārī 5 27. septembrī plkst. 14-17 notiks Eiropas Valodu dienai veltīts simpozijs Baltijas vācu valodas attīstība. 1. daļā paredzēta grāmatas Vācu valoda Baltijā. Anotēta pētniecības bibliogrāfija prezentācija. Simpozijā uzstāsies Manfrēds fon Betihers (DAAD vieslektors Rīgā) - Vācu tautas attīstība Baltijā; Dzintra Lele-Rozentāle (Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte) - Vācu valodas attīstība Baltijā; Ineta Balode (LU) - Baltijas vācu valoda ģermānistikas pētījumos; Rēte Bendere (Tartu Universitāte) - _Oskars Masings un vācbaltiešu vārdnīca.

Bez sērīgas klaviermūzikas

Galvenais mums ar Lindu (režisori Lindu Olti - aut.) gribējās, lai viņš ir dzīvs - saka dokumentālās filmas Rozentāls. Septiņi scenārija autors - rakstnieks Arno Jundze. Latvijas Kultūras kanonā ierakstīta personība - jā. Nacionālās mākslas pamatlicējs - jā. Bet kā gleznotājs Janis Rozentāls jutās, būdams dzīvs cilvēks, nevis piemineklis uz pjedestāla? Aptuveni šāds ir scenārista Arno Jundzes patoss, Rozentāla 150.

Gleznotāja Džemma Skulme: Būtībā mēs niekojāmies(61)

Būtībā mēs niekojāmies "Esmu sapratusi, ka opozīcija vienmēr ir jāuzklausa, jāizzina un tajā jāieklausās," saka gleznotāja Džemma Skulme, ļaujoties mākslinieku grupas Klīga ierosinātajai eksperimentālajai spēlei.

Režisors Alvis Hermanis: Tas vairs nav smieklīgi(181)

"Daudzus gadus es biju tik lepns, ka mūsu Jaunais Rīgas teātris ir apolitisks," saka Alvis Hermanis. Pārvarējis savas paaudzes likumsakarīgo alerģiju "pret jebkāda veida politiku", režisors iestudējis Mišela Velbeka romānu Pakļaušanās.

Klausies, lasi, izprintē dzeju

Būt atvērtam - tas ir galvenais, lai no 8. līdz 18. septembrim katrs spētu atrast savu vietu Dzejas dienu 2016 blīvajā tīklojumā visā Latvijā. Tā uzskata Dzejas dienu Rīgas programmas rīkotāja Anete Enikova, kura līdz pagodinošajai iespējai organizēt Dzejas dienas nonākusi no brīvprātīgā statusa vidusskolas laikā, kad šķitis - dzeja līdz ar dzeltenām lapām lidinās visapkārt pilsētā.

Knutam Skujeniekam dāvina izstādes

Ojāra Vācieša muzejā Ojāra Vācieša ielā 19 no 6. septembra ir atvērta izstāde Pa Knuta Skujenieka taku, kas veltīta dzejnieka 80. dzimšanas dienai.

Satiku grāmatu - dzīve mainījās(7)

Ar ideju, ka grāmata nemirst, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta jauna pastāvīgā izstāde Grāmata Latvijā. Tās veidotāji aicina aizdomāties, ka grāmata nav tikai bifeļādas vai digitālie vāciņi, bet arī garīgās pieredzes veidotāja -ļoti konkrēti un personīgi.

Bravo Taukšķim(43)

Jāņa Reiņa (1960–2016) skaistā balss joprojām skan ausīs, bet uz skatuves – vairs nekad.

LNVM saņem dāsnu ziedojumu(1)

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) saņēmis 200 000 EUR lielu ziedojumu no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa.

LNVM saņem dāsnu ziedojumu

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) saņēmis 200 000 EUR lielu ziedojumu no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa. Tas tiks izlietots LNVM Dauderu nodaļas attīstībai, kuras krājuma kodolu veido Gaida Graudiņa kolekcija un kurai mecenāts jau ilgstoši sniedzis savu atbalstu.

Intervija ar fotogrāfu Mārtiņu Graudu. Kokā ieslēpts grābeklītis

"Sakārtot, vienalga, dokumentus vai grabažas. Turēt kārtībā galvu un tīru telpu – tā ir ētiska kategorija. Tā ir veselīga attieksme pret savu dzīvi un saviem tuvākajiem," saka fotogrāfs Mārtiņš Grauds, kopā ar domubiedriem izdodot albumu Kopā kapos.

Cirkam ir izdevies iekāpt mākslas lauciņā

Pirms pieciem gadiem, kad es teicu, ka pārvākšos uz Parīzi, jo gribu kļūt par cirka producenti un cirka mākslas žurnālisti, cilvēki man teica - tāda profesija neeksistē. Tagad es te sēžu, un tā eksistē! - Māras Pāvulas enerģijas un pārliecības, šķiet, pietiktu vairākiem cilvēkiem. Viņa ir vienīgā profesionālā cirka mākslas teorētiķe Latvijā.

Bērziņš: "Tā. Bez histērijas"(1)

Izdevniecības Neputns sērijā _Latvijas mākslas klasika _klajā nācis mākslas zinātnieces un izdevniecības vadītājas Laimas Slavas izdevums Boriss Bērziņš. Lai pievērstu pelnītu uzmanību gan šajai sērijai (iznākušas jau 14 grāmatas), gan māksliniekam Borisam Bērziņam, par kuru atgādināt nekad nebūs par daudz, Diena piedāvā ekspresinterviju ar Laimu Slavu. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 28. augustam vēl skatāma izstāde Boriss Bērziņš (1930 – 2002). Sudrabs/zelts.

Bērziņš: «Tā. Bez histērijas»

Izdevniecības Neputns sērijā Latvijas mākslas klasika klajā nācis mākslas zinātnieces un izdevniecības vadītājas Laimas Slavas izdevums Boriss Bērziņš. Lai pievērstu pelnītu uzmanību gan šajai sērijai (iznākušas jau 14 grāmatas), gan māksliniekam Borisam Bērziņam, par kuru atgādināt nekad nebūs par daudz, Diena piedāvā ekspresinterviju ar Laimu Slavu. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 28. augustam vēl skatāma izstāde Boriss Bērziņš (1930 - 2002). Sudrabs/zelts.