Gaetāno Doniceti opera Dons Paskvāle – viena no XIX gadsimta komiskās operas spožākajām virsotnēm, kas balstīta belkanto tradīcijās ar krāšņām koloratūrām, izsmalcinātiem ansambļiem un prasa vokāli meistarīgu un saliedētu solistu sastāvu. Pateicoties visu iestudējumā iesaistīto solistu labajai humora izjūtai un entuziasmam, lielu uzmanību darba procesā esam veltījuši tēlu attiecībām un spilgtu raksturu izveidei. Šī ir opera, kas ļauj izrauties no ikdienas nopietnības un ar nelielu ironijas devu pasmieties par notikumiem un cilvēku raksturiem, kas palikuši nemainīgi arī XXI gadsimtā," sezonas pēdējo pirmizrādi 24. maijā piesaka Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Lempīga un sāpīga ir ienākšana pieaugušo pasaulē. Dāvida Džovanzanas Romeo un Džuljeta Leļļu teātrī ir skarbs un vizuāli skaists stāsts. Par spīti Zilā vaļa klātbūtnei, izrādē netrūkst arī komikas. Izrādās, tas ir iespējams
Ir jājūt, kad priekškaram jāaizveras, saka literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kuras kaislīgais zinātnieces instinkts atkāpjas par labu pietātei. Viņas tuvplāni Raini un Aspaziju atdzīvina, bet neizģērbj kailus
Ikviens aicināts atstāt savu šībrīža video nospiedumu un piedalīties nebijušā mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidotā videoklipā latviešu tautasdziesmai Pūt, vējiņi.
"Tas ir visaizraujošākais, kas vien var būt, – ieraudzīt vēsturi šodienā un vienlaikus redzēt savu vietu vēstures plūdumā. Saprast kopsakarības – izprast, kāpēc mēs domājam tā, kā domājam." Fragments no vēsturnieka Imanta Cīruļa vadītās ekskursijas ekspozīcijā Latvijas gadsimts
Eksotiski citāda un galīgi traka – tāda sākumā, īpaši uz Latvijas simtgades filmu fona, šķiet franču izcelsmes režisora, mūziķa, fotogrāfa un nomada Siegfried mākslas filma Rīga (dublis 1), kas 14. maijā Splendid Palace piedzīvos Latvijas pirmizrādi.
"Aiz manis stāv vesela armija sieviešu," – par savu Stīviju Māras Ķimeles iestudētajā izrādē Kas ir Silvija? saka Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa
Dienasgrāmatu pēdējo reizi rakstīju apmēram septiņu astoņu gadu vecumā, kad abām ar māsu bija praktiski kopīga pagalma dzīve, un arī dienasgrāmata bija kopīga. Nevainīgi sirsnīgā naivumā bijām sadalījušas, ka viena raksta vienu dienu, otra - nākamo. Par abām. Pieaugām, ieraksti kļuva aizvien neregulārāki, domas - atsevišķākas un personiskākas, un dienasgrāmata pačibēja.
No 10. līdz 12. aprīlim norisinās Londonas grāmatu tirgus, kurā par goda viesu valstīm (Market Focus Countries) šogad izvēlētas Latvija, Lietuva un Igaunija. Devītais aprīlis. Britu bibliotēkas Zināšanu centrs. Piecpadsmit minūtes pirms plkst. 19 situācija ir visai nokaitēta. Uz pasākumu Būt baltietim: ietekmju krustcelēs, kurā sagaidāma tikšanās ar Noru Ikstenu, lietuviešu zināmāko rakstnieci Kristīnu Sabaļauskaiti un igauņu rakstnieku un izdevuma Sirp redaktoru Mihelu Mutu, ir sanākuši vairāk cilvēku, nekā pietiek vietas.
Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 4. aprīlī plkst. 18 norisināsies Latvijas nozīmīgākā ikgadējā notikuma literatūras nozarē Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) dzejas lasījumi.
Lai akcentētu, ka literatūra nenozīmē tikai romānus un dzejoļus, Londonas Grāmatu tirgum sagatavoti arī septiņi kultūrvēsturiski izdevumi un divi viens otru papildinoši bērnu grāmatu ilustratoru katalogi
Valmieras teātrī asprātīgā un teatrālā atmosfērā 19. marta vakarā, klātesot visu Latvijas teātru aktieriem, jau ceturto reizi tika pasniegta Krodera balva. Šogad to saņēma režisors Viesturs Kairišs, kurš teica, ka saņemt Krodera balvu, turklāt kā pirmajam režisoram, viņam ir ļoti svarīgi.
"Tu uz divām stundām atdzīvini cilvēku," Ēnu dienā Jaunā Rīgas teātra aktrisei Gunai Zariņai pateica viena no viņas sešām ēnām. "Esmu ļoti, ļoti pateicīga šim jaunajam cilvēkam. Man šis formulējums palīdz dzīvot, aizmirst par sevi"
"Es nevaru izturēt, ka cilvēki dzīvo kā muļķi un neko nezina!" mēdza izsaukties kino un teātra zinātniece Valentīna Freimane, kura Latvijas kultūras telpā bija uzlikusi augstu gaumes un erudīcijas latiņu. Dažas dienas pirms 96. dzimšanas dienas viņa devās mūžībā pie savējiem
Pirms laika, turoties pretī izklaides industrijas spiedienam un rūpējoties, lai "atraktivitātes" teju apsēstā sabiedrība nepadomātu, ka lasīt ir nūģīgi un garlaicīgi, radās sauklis, ka lasīt ir seksīgi.