Starptautiskā pirmiedzīvotāju gada izskaņā KDi ieklausās sāmietes Ravdnas Karitas Eiras – stāstnieces, dzejnieces, dziesmu un lugu autores – stāstos. "Komercializētie lidojošie ziemeļbrieži noteikti nenāk no sāmu kultūras."
Homo sapiens, šis pašieceltais dabas pavēlnieks un unikālas apziņas īpašnieks, savā nesenajā vēsturē padarījis mūsu planētu tik lielisku, taču vienlaikus arī tik neaizsargātu, ka mums nepieciešama pazemīgāka attieksme pret savu lomu pasaulē, – ar šādu patosu koncertzālē Cēsis līdz 26. janvārim būs skatāma trīs somu mākslinieku izstāde Uz vienas planētas. Vilks, bizons un Homo sapiens, kas ar Somijas vēstniecības Latvijā atbalstu notiek Somijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas ietvaros, pievēršoties klimata izmaiņām un tam, kā tās ietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu valsts pastāvēšanu.
Satriecoši un satraucoši – tā Pulka ielas 8 muzeju krātuvju kompleksa atklāšanas svinīgajā ceremonijā vakar, 11. decembrī, raksturoja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, kurš atzinās, ka, būdams procesā iekšā visus 16 gadus, reizēm ir zaudējis cerību: "Šodien piepildījies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja daudzu paaudžu darbinieku sapnis par kolekciju vērtībām un skaitam atbilstošām krātuvēm." Atklāšanas ceremonija notika zālē, kas vēlāk, kā atklāja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, pārtaps grieķu un romiešu atlējumu ekspozīcijā. LNMM jaunajās krātuvēs glabās XX gs. otrās puses un mūsdienu mākslas kolekciju. "Tas tiešām ir saviļņojuši, ka mēs turpmākā gada laikā varēsim veikt kolekciju pārvietošanu," teica Māra Lāce.
"Priecājos, ka pirms Hļestakova esmu spēlējis Miškinu," saka Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops brīdi pirms Revidenta pirmizrādes. Viņš pats nevienam kukuli nav devis, bet jaunībā ziedu vietā reiz saņēmis simt latu.
5. decembrī Aivaram Neibartam jeb Ņurbulim apritētu 80 "mītēšanās" gadi, tāpēc ir vietā pievērst uzmanību izdevniecībā Pētergailis nesen izdotajai grāmatai Zum, zum, dzejniek! Aivars Neibarts.
"Par laikmetīgo japāņu literatūru mēs nezinām pilnīgi neko. Esam aplaimoti ar biļeti ātrvilcienā uz otru pasaules malu" – Prozas lasījumu Japānas fokusu komentē festivāla kuratore Inga Žolude.
"Vienpersoniski nodibināju kārtējo vēstures izpētes komisiju," pirms Baltā helikoptera pirmizrādes saka Alvis Hermanis, pirmoreiz arī lugas autors. Pētījumi noveduši vismaz pie 17 versijām, kāpēc pāvests Benedikts XVI 2013. gadā tik mīklaini atkāpās no amata.
Kā nebeidzama ziņu lente. Zirneklis, pa kura tīklojumu aizplūstam, sākot kaut ko skrollēt. Tās neobligātās saitiņas, kas to visu savieno, beigās nesaprotot, vai lasītais/uztvertais maz bija svarīgi vai nebija – apmēram šādu noskaņu kopā ar radošo komandu teātra trupas Kvadrifrons jaunajā izrādē Fake News! iecerējis režisors Klāvs Mellis.
Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu filmu mākslā šogad saņems režisors Brasla. Lielas brilles, tāds silts smaids, nopīpēta balss – tā viņu raksturojis Emīls.
"Runāt par izrādi Spēlē, Spēlmani! nav īpaši lielas nozīmes, netiksim nekur tuvāk. Bet, ja ir runa par brīnumu, – jā, brīnums tur bija," saka režisors Gatis Šmits, kurš izrādi bērnībā redzējis vismaz septiņas reizes.
Dailes teātrī 23. novembrī notiks Gada balvas teātrī Spēlmaņu nakts 2018/2019 svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā balvas Par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.
Anna Velēda Žīgure izveidojusi tautas emocionālās vēstures kaleidoskopu. Neviens no šiem stāstiem nav garāks par lapaspusi. Vairākums no tiem ir pat īsāki. Tik, cik vienā elpā izstāstīt kādu spilgtu pagātnes notikumu, neizklīstot sazarotos blakusstāstos, radurakstos vai valodiskos kruzuļos.
Fotogrāfs Ilmārs Znotiņš personiskā projektā 30 gadu garumā iemūžinājis Latgales ļaudis – savu ģimeni, kaimiņus un vienā attēlā – veselu ciemu – teju kā Jaunsudrabiņa Baltās grāmatas varoņus, uzvērtus uz gadalaiku un Dievs, daba, darbs ass.
Laimonis Siliņš – aktieris un režisors, kuram visu radošo mūžu ir pietrūcis paša galvenā – savas dzimtenes Latvijas teātra skatuves. Un šodien, sveicot Laimoni ar dižo balvu, mēs, viņa seni draugi, no sirds priecājamies, ka Latvijas Dailes teātra skatuve ir tā vieta, kur viņš tiks sumināts. Vīrs, kurš nesavtīgi kalpojis savai tautai un teātrim, – tā 2013. gadā, saņemot Latvijas teātra balvu Spēlmaņu nakts par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā, cunftes brāli sveica Daina un Uldis Dumpji.
Izbrīnīt, iepriecināt, aizkustināt sirdis, pamudināt uz pārdomām, iepazīstināt. Ikreiz, kad sastādām festivāla Zelta maska Latvijā programmu, mēs domājam tieši par to – festivāla bukletā raksta festivāla vadītāja, kompānijas ART Forte valdes priekšsēdētāja Jūlija Ločmele.
Ansis Rūtentāls (1949–2000) formāli bija amatierteātra režisors. Patiesībā – neuzbāzīgs dzīves un mākslas skolotājs simtiem cilvēku, kura smalko vibrāciju ietekme ne tuvu nav beigusies vai izsīkusi. Viņa mīļākie izteicieni bija "tīra manta!" un "zvērā!".
Tuvojoties Spēlmaņu naktij, kad tiks paziņotas un suminātas aizvadītās sezonas labākās izrādes un skatuves mākslinieki, ieskaņas akordu šim notikumam piešķirs Liepājas teātris, kurš viesosies Rīgā, lai Nacionālajā teātrī parādītu skatītājiem savus labākos pagājušās sezonas iestudējumus, kas nominēti Spēlmaņu nakts balvai dažādās kategorijās.
Paradoksālais, ka visiem jauniešiem, ar kuriem strādāju kopā, esmu iemācījis to, ko pats nekad neesmu mācējis. Divdesmit gadu laikā ir izveidojusies mana skola. (..) Pietiekami oriģināla skola, kas neatbilst nevienam no pasaulē zināmajiem virzieniem kustību mākslā – intervijā 1999. gadā saka kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls. Viņš atzīstas, ka dibināt savu kustību teātri nekad nav domājis. Vienkārši "jaunieši nelaida prom".
Galvenais varonis ir zvejniekciems. Režisore Ināra Slucka iestudējusi Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrādi – Aivara Freimaņa pirmo un pēdējo romānu Katls