Nevēlos ne kleitu ar vaboļu spārniņiem, ne vairākos kontinentos gatavotu T kreklu. Kā apģērbties cilvēkam XXI gadsimtā? – izstāde Darināts no dabas Viktorijas un Alberta muzejā Londonā
"Viņas ir tik dažādas, un es saprotu abas," – Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna mirdz rūpīgi kaldinātā aktieriskā meistarībā un cilvēciskā dziļumā divās mammu lomās
Atsvešināties no tautas dzīvības neviendabīgās, pretrunīgi daudzbalsīgās pulsācijas – tas ir nožēlojami un agri vai vēlu draud ar traģiskām sekām ne vien valstsvīra, bet arī laikmeta dramaturga darbībā un liktenī – uzskatīja dramaturgs un sabiedriskais darbinieks Pauls Putniņš
"Savas lomas es spēlēju kā traģēdiju! Raudāju pa īstam!" – saņemot Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, saka talantīgais komiķis, dailēnietis Gunārs Placēns, kura vārds vien cilvēku sejās izsauc labsirdīgu smaidu
Eposs Kalevdēls/Kalevipoeg ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadu pēc tā pirmā izdevuma latviešu valodā apgāds Neputns laidis klajā jaunu eposa atdzejojumu.
Iznākot sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts noslēdzošajam darbam – diskusija par fenomenu, kas atgādināja piemirstu parādību – grāmatu aizņemšanās un apspriešanas azartu
Teiksim, mākslas aksioma ir tā, ka mākslai jāiet realitātei pa priekšu, tai ir nojausmas, intuīcijas un paredzējuma funkcijas. Citādi tā nedos neko jaunu. (..) Pie tā ir jāpierod, tas ir jāapgūst. Kas varētu būt vienkāršāk, kā izlikties visusaprotošam un visupieņemošam? Bet tie būtu meli, un mūsu savstarpējās attiecības vairs nebūtu tīras.
Igauņu rakstniece Lēlo Tungala par gudro mammu, kas ļāva būt tēta meitiņai, par Arteka šoku, igaunisko neuzticēšanos un šodienas mazajiem dzejniekiem, kuri bez honorāra negrib rakstīt
Cilvēki neaizdomājas, kā tas ir, kad tev ir valoda, bet tu ar to neko nevari izdarīt – saka jaundibinātā pirmā Lībiešu institūta pasaulē vadītājs Valts Ernštreits.
Pirmā doma, redzot vecus dēļus un brusas, – jāsadedzina, taču mākslinieku pāris Zane un Reinis Maskavi no Honey Furniture vienbalsīgi saka – vediet pie mums! Viņi nodarbojas ar senu un nolietotu koku pārveidošanu, radot mūsdienīgas mēbeles.
"Būtiski ir izvērtēt mantojuma nozīmi: vai mantojums izzūd, piedzīvo pārvērtības, nekad iepriekš nav apzināts, nav plašākai sabiedrībai pieejams vai zināms, nav citādi nododams citiem? Vai tu spēj dot savu personīgo pieredzi un zināšanas mantojuma stāsta veidošanā? Radot stāstus par kultūras un dabas mantojumu, palīdzēsim saglabāt vērtības, kas padara mūs tik īpašus savā identitātē un vēsturiskajā spēkā," saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, aicinot no 8. līdz 14. oktobrim ikvienu atrast mantojuma stāstu savā ģimenē vai apkaimē, lai iemūžinātu to klausāmā, skatāmā vai lasāmā veidā un dalītos stāstā ar citiem.
Režisors Elmārs Seņkovs pirmo reizi piedzīvojis satricinošu satikšanos ar Raini. Šodien Latvijas Nacionālajā teātrī notiks viņa iestudētās lugas Pūt, vējiņi! pirmizrāde