Eju pa meža taciņu. Pretī nāk sieviete ar bērnu un suni. Pamanījusi mani, viņa jau pa gabalu strauji maina virzienu un ieved savu kompāniju dziļāk mežā. Divas mājsaimniecības ir laimīgi izmainījušās. Viss pareizi. Tā vajag. Metos ātri garām ar taisni vērstu skatienu, it kā redzētu tikai priedes.
"Mums nav ambīciju ierakstīties vai ieskrāpēties vēstures annālēs," saka režisors un Runas skolas vadītājs Viesturs Meikšāns, kurš kopā ar scenogrāfi Moniku Pormali ir nodibinājis jaunu teātra kompāniju Freshfreshfr.
Divdesmit otrā gadsimta mākslas vēsturnieki, kino un literatūras kritiķi, atskatoties uz aizgājušo gadsimtu, droši vien enciklopēdijās un vēstures grāmatās radīs īpašu šķirkli – "covid-19 ēras māksla".
Jūrmalas Aizsardzības biedrības mājaslapā 5. februārī bija ievietots raksts Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina Jūrmalas domi glābt no iznīcības Raiņa un Aspazijas "Pēperkoku namiņu". Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms atklāj, ka Jūrmalas dome neatsaucās Jūrmalas Aizsardzības biedrības piedāvājumam miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, lai gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.
Brīdinot par preses industrijas apdraudējumu, 2008. gada 11. decembrī visi lielākie Latvijas laikraksti iznāca sēru noformējumā – uz avīžu vākiem bija publicēts uzraksts Prese 2009 un apakšā liels melns krusts. Toreiz tik radikālas rīcības iemesls bija globālās ekonomiskās krīzes radītais apdraudējums. Vai Covid-19 sērga preses izdevējiem pēc 12 gadiem liks apvienoties līdzīgā izmisuma saucienā?
Pēc Blaumaņa Pazudušā dēla izrādes kādā Rīgas vidusskolā sarunājas aktieris Ēriks Vilsons un lugas laikmetīgā pārlikuma autors, viņa dēls Roberts Vilsons.
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citas juridiskās personas līdz 30. jūnijam pieteikt izcilus Latvijas kultūras un dabas pieminekļus iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Vēl 11. martā Dailes teātra izrādē Inspektors Tutū mazie labi informētie skatītāji uz aktieru vēlējumu, lai burvju nūjiņa atrisina visas bēdas, jokoja: "Un lai nav koronavīrusa, haha!" Savukārt Leļļu teātra foajē vēl pirms oficiālā paziņojuma, jau ieejot pa parādes durvīm, skatītāji atdūrās pret noliktu galdiņu ar lielu dezinfekcijas šķidruma pudeli rokām.
Ināra Slucka pirmoreiz Latvijas teātra vēsturē iestudējusi Lorkas lugu Jerma kā šodienīgu un pārlaicīgu traģēdiju reizē par to, cik svarīgi ir spēt piedot liktenim un meklēt mierinājumu savā tuvākajā.
«Rihardam Zariņam kā grafiķim savā laikā vairs nebija kur augstāk kāpt,» – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas galvenais bibliogrāfs Toms Herings izstādē aicina Zariņa mantojumu ieraudzīt pilnā spektrā.
Šis ir pasākums, kurš principā reklāmu vairs neprasa, tikai nelielu atgādinājumu un konkrētus laikus. Trīs dienas – no 28. februāra līdz 1. martam – Ķīpsalā notiks gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums – Latvijas Grāmatu izstāde 2020. Jauno grāmatu atvēršana, tikšanās ar autoriem, priekšlasījumi, diskusijas un viktorīnas dažādākajiem vecumiem, intelektuālajām gaumēm un lasīšanas paradumiem.
Žurnālistiem parasti patīk pirmās reizes. Labāk izklausās. Rēzijai Kalniņai preses konferencē nākas palabot vēsturisko patiesību – Mihaila Čehova Krievu teātrī viņa debitēs tikai kā režisore. Kā aktrise viņa 2004. gadā pārī ar Dailes teātra kolēģi Intaru Rešetinu spēlējusi režisora Romāna Kozaka bilingvālajā iestudējumā Kam no Vulfa kundzes bail? 29. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī Rēzijas Kalniņas režijā notiks mūsdienu britu dramaturga Dunkana Makmillana lugas Dzīves DārgAkmentiņi pirmizrāde. Faktiski tās ir divas dažādas izrādes – ar aktieri Anatoliju Fečinu un aktieri Ivanu Streļcovu.
Skatoties lietuviešu fotogrāfa Šauļus Paukšta attēlus, šķiet, ka tie pieder kādam fotogrāfam iz sendienām. Tā ir mērķtiecīgi radīta
ilūzija, kas raksturo starptautiski zināmā lietuviešu fotogrāfa rokrakstu, kurš ir dzimis 1964. gadā.
Valdības sēdē 11. februārī apstiprināti noteikumi, kas paredz līguma slēgšanu starp Latvijas Republiku un Kuveitas Valsti par sadarbību kultūras un mākslas jomā.
Kur tas ir? Kur atradās kinoteātris Aina? Un kinoteātris Pionieris? Tur tikko kaut ko atvēra, jāaiziet! Mans paps gāja uz to restorānu – apmēram šādi sarunu fragmenti sasniedz ausis izstādes Sešdesmitie. Skats uz pilsētu atklāšanā no sanākušo jauniešu gala. Skatītāja, kuras dzimšanas brīdi no eksponētajiem fotoattēliem šķir apmēram 20 gadu, saka: tas esot pats interesantākais – mēģināt atšifrēt, kur šodienas Rīgas realitātē atrodas fotogrāfijās redzamie skati. Savukārt nu jau sirmie 60. gadu jaunieši, kurus izstādē satieku citu dienu, ar aizrautību atceras un salīdzina savas atmiņas.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vakar, atzīmējot 100 gadu kopš darbības sākuma Rīgas pilī, sasauca preses konferenci, lai iepazīstinātu, kā virzās Rīgas pils konventa (kastelas) restaurācija un pārbūve un kādas ir prognozes, kad muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā.
Leons Briedis ir kā tīrs gars, pārvilkts ar ādu. Ar brillēm uz deguna un gadu desmitiem nemainīgu frizūru. Dzejnieks nemaz neslēpj, ka intervija viņam sagādā lielu fizisku un garīgu piepūli. Laiku pa laikam viņš iet uz balkona "nomierināties" un "atsapūsties", izsmēķējot kādu cigareti. Runādams neparastā dziedošā, deklamējošā melodikā, viņš laiku pa laikam izvelk kādu savu senu rakstu vai laikabiedra vēstuli un lasa priekšā. Viņa pirms divdesmit gadiem tapušās esejas par kultūrpolitikas jautājumiem izklausās kā rakstītas iepriekšējā vakarā – 2013. gadā bija gods "baltās vārnas bruņinieku", kā viņš pats sevi dēvēja, intervēt.
"Birokrātiju tās sliktākajā izpausmē uzskatu par sava veida genocīdu. Vairāk garīgu, tomēr tā ietekmē cilvēkus arī fiziski," – Māris Bērziņš šai tēmai veltījis romānu Aizliegtais pianīns un pēta Viļa Lāča traumas jau nākamajam darbam.
30. janvārī plkst. 16 Tautas frontes muzejs Vecpilsētas ielā 13/15 aicina uz sarīkojumu Noskaņojumu pavēlnieki, kas būs veltīts raidījuma Labvakar fenomenam, kuru savulaik skatījās divi miljoni skatītāju.
Kinoteātris Splendid Palace sadarbībā ar jauniešu organizāciju Jest; aicina skolas vecuma jauniešus apmeklēt divus kinolektorija Cikls skolu jaunatnei: Eiropas kinolektorijs seansus un piedalīties viktorīnā Ko tu zini par Eiropas kino? Viktorīnas uzvarētājs saņems galveno balvu – braucienu visai klasei un diviem pedagogiem uz Eiropas Parlamentu Briselē.
"Traģēdija veidojas no tā, ka mēs dzīvojam ļoti lielās ilūzijās, bieži arī savstarpējās attiecībās, viens otru
nemaz nepazīstot, kur nu vēl – katrs pats sevi," – Inga Tropa ar Aspazijas teiku drāmu Zalša līgava debitē Jaunajā Rīgas teātrī kā režisore.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laikposmā no 2019. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi divus autorus: Jāni Šneideru par personālizstādi Vieta (17.10.–08.11.2019.) un Aiju Zariņu par personālizstādi Mosties, mosties reiz, svabadais gars (07.12.2019.–02.02.2020.).
Ar portretu izstādes atklāšanu uz Jaunā Rīgas teātra skatuves gadskārtējā NN naktī godināti mākslas kritiķi – cilvēki, kuri rūpējas, lai mēs aizdomātos arī par tekstu, kas pārsniedz tviterpiezīmes apjomu.
Atzīmējot grafiķa Riharda Zariņa 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā līdz pat 2020. gada 30. septembrim būs apskatāma izstāde Raksti un grafika. Rihards Zariņš. Tā noslēdz LNB simtgades izstāžu ciklu.
Jaunajā Rīgas teātrī 6. janvārī sarīkojumā NN nakts tiks pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/kritiķes veicināšanas balva. Laureāts saņems stipendiju 1500 eiro, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums Tilde. Jaunā kritiķa/kritiķes veicināšanas balvas laureāts, kura vārdu žūrija paziņos 6. janvārī, pirmo reizi saņems arī naudas balva 500 eiro, to atbalsta SIA Kurekss. Žūrija vērtēja recenzijas, kas publicētas laikposmā no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 1. decembrim.