Elmārs Seņkovs iestudējis dziedinošu izrādi visvairāk jau laikam savas paaudzes vīriešiem – 30+, tiem, kuru tēvi sarūpēja Latvijai atmodu, bet bieži aizmirsa par savējo
"Mūsu paaudze nav tik izteikti revolucionāra, mums nav arī tāda mērķa," saka dzejnieks un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis, kuru šogad Normunda Naumaņa balvas mākslas kritikā žūrija atzinusi par labāko jauno kritiķi
Šī ir sarežģīta izstāde, jo eksponējamu priekšmetu – artefaktu ir maz, stāsts bija jāveido no dokumentiem – uzsver izstādes Asja Lācis. Avangarda inženieris kurators Andris Brinkmanis, vienlaikus uzteicot kolēģa izstādes dizainera Riharda Funta darbu, kurš stilizējis gan konstruktīvistu estētiku, gan Benjamina, Adorno u. c. filozofu lietoto "porainības" konceptu.
Viņš bija dzejnieks ar kameru – Jonam Mekam (24.12.1922.–23.01.2019.) bija svarīgi patiešām lielie dzīves notikumi – kā sadreb puķes lapa, kā nazis ietriecas arbūzā kompānijas smieklu viducī, kā vakara saule apspīd mirstoša drauga seju, kad aizveras palātas durvis
Karnevāls nebūt nav tikai Mākslas akadēmijas vai introverto literātu privilēģija. Uz dubultu dzīvnieku karnevālu sestdien, 2. februārī, Lielajā ģildē aicina šosezon jau trešais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais tēls LeNeSOns.
Grafiskais dizainers Aleksejs Muraško stāsta, ka, veidojot smalka darinājuma dizainviedas grāmatas, "izpērk grēkus" pēc komercproduktu radīšanā pavadītajiem gadiem
Žūrija strādāja koleģiāli, respektējot cits cita lēmumus, un mūsu galvenais atlases instruments bija balsošana – noslēdzot Purvīša balvas 2019 ekspertu darba grupas divu gadu darbu, saka ekspertu darba grupas vadītāja Astrīda Rogule.
Tomass Manns. Apmānītā. Jaunais Rīgas teātris. Režisors Uldis Tīrons.
Lomās: Regīna Razuma, Marija Linarte, Kaspars Dumburs, Ģirts Krūmiņš un Toms Veličko Tuvākās izrādes 26., 27. janvārī, 15.–17. februārī, 8.–10. martā
Literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš: ir parādījusies jauna paaudze, kurai Andra Neiburga ir atklājums, viņi iet pa ielu un pie luksofora lasa viņas stāstus
Tāds Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju apjoms, kāds ir šajā grāmatā, nekad nav bijis publiskots – saka izdevuma sastādītāja fotogrāfijas pētniece Katrīna Teivāne-Korpa
Nevēlos ne kleitu ar vaboļu spārniņiem, ne vairākos kontinentos gatavotu T kreklu. Kā apģērbties cilvēkam XXI gadsimtā? – izstāde Darināts no dabas Viktorijas un Alberta muzejā Londonā
"Viņas ir tik dažādas, un es saprotu abas," – Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna mirdz rūpīgi kaldinātā aktieriskā meistarībā un cilvēciskā dziļumā divās mammu lomās
Atsvešināties no tautas dzīvības neviendabīgās, pretrunīgi daudzbalsīgās pulsācijas – tas ir nožēlojami un agri vai vēlu draud ar traģiskām sekām ne vien valstsvīra, bet arī laikmeta dramaturga darbībā un liktenī – uzskatīja dramaturgs un sabiedriskais darbinieks Pauls Putniņš
"Savas lomas es spēlēju kā traģēdiju! Raudāju pa īstam!" – saņemot Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, saka talantīgais komiķis, dailēnietis Gunārs Placēns, kura vārds vien cilvēku sejās izsauc labsirdīgu smaidu
Eposs Kalevdēls/Kalevipoeg ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadu pēc tā pirmā izdevuma latviešu valodā apgāds Neputns laidis klajā jaunu eposa atdzejojumu.
Iznākot sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts noslēdzošajam darbam – diskusija par fenomenu, kas atgādināja piemirstu parādību – grāmatu aizņemšanās un apspriešanas azartu
Teiksim, mākslas aksioma ir tā, ka mākslai jāiet realitātei pa priekšu, tai ir nojausmas, intuīcijas un paredzējuma funkcijas. Citādi tā nedos neko jaunu. (..) Pie tā ir jāpierod, tas ir jāapgūst. Kas varētu būt vienkāršāk, kā izlikties visusaprotošam un visupieņemošam? Bet tie būtu meli, un mūsu savstarpējās attiecības vairs nebūtu tīras.
Igauņu rakstniece Lēlo Tungala par gudro mammu, kas ļāva būt tēta meitiņai, par Arteka šoku, igaunisko neuzticēšanos un šodienas mazajiem dzejniekiem, kuri bez honorāra negrib rakstīt