Jankas izdzīvošanas instinkts. Intervija ar rakstnieku Māri Bērziņu
"Iegūstot varu, viņš vienlaicīgi jau sāka izciest sodu," – rakstnieks Māris Bērziņš ir pabeidzis romānu Nākotnes kalējs, bet ne minējumus, kāds īstenībā bija Vilis Lācis
Undīne Adamaite
Es varētu būt bibliotekārs
Izstāde un septiņas sarunas režisora Oļģerta Krodera simtgadē.
Izglābtā sezona bez peļķes
Runājot par šo sezonu, gribu lietot darbības vārdu "izglābt" – saka Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Sēžot Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dārzā, viņš izskatās noguris no visiem satricinājumiem un skarbajiem lēmumiem, kurus nācies pieņemt šajā sajauktajā laikā. "Šis vārds būtu pielietojams visās situācijās, gan runājot par šo sezonu, gan laiku. Gribam izglābties no kovida. No apjukuma, kas saistīts ar cilvēkiem, kas grib vakcinēties un kas – negrib. Ir daudzi uzdevumi, ar kuriem jātiek galā – gan tie, kas saistīti ar kovidu, gan – finanšu sadalījumu," turpina Laukšteins.
Va zi, kas man i sakams teu. Intervija ar somu dzejnieci Heli Lāksonenu
"Ja lasa Čaku, tev viss ir skaidrs," – saka somu dzejniece Heli Lāksonena, aiziet līdzi matrozim laķenēs un uzraksta 15 atbildes dzejoļus Čakam
Kairišs: ir jāpatrako!
Dailes teātrī mūs sagaida tāda sezona, kāda vēl nav bijusi. Pirmizrāžu birums jau ir sasniedzis Eduarda Smiļģa pirmos gadus, kad viņš taisīja līdz 40 pirmizrādēm sezonā. Latvijas kultūras kanonā no Dailes teātra ietilpst Smiļģa teātris, Pētera Pētersona teātris, Arnolda Liniņa teātris un arī izcilā Martas Staņas Dailes teātra ēka – visskaistākā teātra modernisma ēka Eiropā. Ņemot vērā to, ka aktieri Lidija Pupure, Olga Dreģe un Juris Strenga ir piedzīvojuši gan Smiļģa, gan Liniņa, gan Pētersona teātra ēru, mums radās ideja par Dailes kanonu – vakar notikušajā preses konferencē sacīja Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.
Čella sazarotā skaņa
Koncertzāle Cēsis no 18. līdz 26. septembrim aicina uz jau septīto starptautisko festivālu Čello Cēsis, kas šogad savus klausītājus pārsteigs ar festivālam īpaši veidotām programmām plašā muzikālo žanru spektrā, bet ar vienojošu elementu – nepārspējamo mūzikas instrumentu čellu. Rudenī Cēsīs pulcēsies mūziķi no Argentīnas, Lielbritānijas, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas un, protams, Latvijas, lai kopā ar klausītājiem svinētu patiesus čellmūzikas svētkus.
Tik skaisti, ka nevar izturēt. Intervija ar aktrisi Sandru Kļaviņu
"Mājās pie spoguļa spēlēt? Tam nav jēgas," – Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa izrādē Krizantēmas piedzīvo saviļņojošu atkalsatikšanos ar skatītāju
Gribam iet klātienes teātra ceļu
"Pirmkārt, gribu mūs visus apsveikt ar olimpisko medaļu! Esmu patiešām lepns, ka šie čaļi no nekā, ja tā drīkst teikt, ir tikuši līdz pašai, pašai augšai. Tas man liek daudz ko pārdomāt, ko var izdarīt ar milzīgu darbu un gribasspēku," – vakar, 29. jūlijā, Latvijas Nacionālā teātra 103. sezonas atklāšanas preses konferencē sacīja teātra direktors Jānis Vimba.
Ar cipariem nerunāju. Intervija ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu
"Fotogrāfija – tā ir sajūta, nevis anormāls asums," – nebeidz atkārtot fotogrāfs Aivars Liepiņš
Mārīte arī pārvēršas ritmā. Intervija ar kuratoriem Ingu Šteimani un Tomasu Pārupu
"Reizē ir minimālisma dizains un saturs. Tas ir ļoti interesants apvienojums," – pārliecībā par mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna rokrakstu vienojas viņu izstādes Tūlīt kuratori Inga Šteimane un Tomass Pārups
Mierinājuma metri. Intervija ar māksliniekiem Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu
Mums praktiski visas izstādes tiek taisītas, ļoti lielā mērā domājot par vietu. Visu vasaru Mākslas stacijā Dubulti skatāma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde Tūlīt
Bez misijas apziņas. Intervija ar rakstnieci Kristīni Želvi
"Ja raksti romānu, vari nodarboties ar jautājumiem, uz kuriem īstenībā atbildes nav," – rakstniece Kristīne Želve, pabeigusi savu Grosvaldiānu, uzsver, ka priekšplānā viņai ir bijušas mākslinieciskās ambīcijas – "huligānēšanās" ar valodu un stilu
Karsta mākslas vasara Cēsu koncertzālē
No jūlija koncertzāle Cēsis piedāvā vasaras koncertu programmu, tiekoties ar saviem klausītājiem klātienē.
Īsti vīri nebeidz spēlēties nekad. Intervija ar režisoru Regnāru Vaivaru
"Banalitāte ir ļoti stiepjams jēdziens. Man liekas, ka tās vairāk ir bailes no romantikas," saka režisors Regnārs Vaivars, kurš Dailes teātra lielajai skatuvei pārrakstījis un iestudējis Remarka Trīs draugus
Festivāls rokas stiepiena attālumā
Neraugoties uz dīvainajiem laikiem, ceļojošais kultūras festivāls Võnge šovasar tomēr varēs norisināties. Pasākums notiks jau pēc nepilna mēneša, 2. un 3. jūlijā Tervas pagastā, Soglemegi, topošā Mulgi piedzīvojumu centra atrašanās vietā. Festivāla norises vieta atrodas tikai 43 km attālumā no Valgas – informē rīkotāji.
Labi, ka man ir tik labi
Tā nevar būt patiesība – Henrija Beināra sapnī par Sibīriju domā suns.
Džajpuras kāzu nebūs. Intervija ar mākslas centra Zuzeum izstāžu vadītāju Ievu Zībārti
"Tik lielas Indijas mākslas izstādes šajā reģionā nav bijis," saka mākslas centra Zuzeum izstāžu vadītāja Ieva Zībārte.
Ilze un Ilze sasmēķē valodā. Intervija ar rakstnieci Ilzi Jansoni
"Mēs abas neesam daudzrakstītājas, un mēs abas esam lēnrakstītājas," – rakstniece Ilze Jansone, rakstot romānu par rakstnieci Ilzi Šķipsnu, ir saskatījusi daudz līdzīgā.
Neiztērējamas enerģijas pielādēts. Monogrāfijā par Niklāvu Strunki pirmo reizi apkopots viņa plašais mantojums
Monogrāfijā par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) pirmo reizi apkopots viņa plašais mantojums.
Tu gribi savas acis atpakaļ. Intervija ar Lielās mākslas klasikas grāmatu sērijas mākslinieci Ingu Ģibieti
"Man liekas diezgan nereāli, ka māksliniekam ir tikai pieci labi darbi," saka Inga Ģibiete, izdevniecības Neputns sērijas Lielā mākslas klasika grāmatu māksliniece, pabeigusi kolosāli apjomīgo darbu – māksliniekam Niklāvam Strunkem veltīto vairāk nekā 800 lapaspušu biezo grāmatu.
Vizma Belševica un vārda brīvība
Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 27. maijā no plkst. 10 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference Vizma Belševica un vārda brīvība.
Izstāde, kur līdz sēņošanas iemaņas. Ruckas parkā skatāma izstāde Apslēptie dārgumi
Līdz maijam Ruckas Mākslas rezidenču centrā norisinājās divas mākslinieku rezidences, kurās piedalījās 13 mākslinieki no 10 dažādām valstīm. Viņu uzmanības lokā bija Cēsu vēsture un ikdiena, vides jautājumi, alternatīvi pārtikas avoti un citas saistītās tēmas, arī Ruckas muiža un parks. Mākslinieku radītie darbi šobrīd skatāmi brīvdabas izstādē Apslēptie dārgumi, kas Ruckas parkā būs apskatāma visas vasaras garumā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā norisnāsies diskusija Latvijas gadsimta mantojums
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook lapā 20. maijā plkst. 18 tiešrādes formātā notiks diskusija Latvijas gadsimta mantojums.
Mums ir tādi resursi! Intervija ar mākslas zinātnieci un kultūrvēsturnieci Ievu Pīgozni
Mākslas zinātniece un kultūrvēsturniece Ieva Pīgozne uzsver, ka laikmetīgie zinātnieki nepēta un neinterpretē faktus, lai "būtu skaistāk" un "lai latvieši būtu bijuši bagātāki".
Gulbis, kurš aizlido. Intervija ar valodnieci un rakstnieci Lalitu Muižnieci
Mācījusi latviešu valodas gramatiku, izjaucot un saliekot valodu kā šujmašīnu, un atklājusi tās netveramo dvēseli – valodniece un rakstniece Lalita Muižniece saņem balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
Inteliģences diskrētā smarža. Gunārs Bībers saņem Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu
Paziņojums, ka Gunārs Bībers saņems Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu, sociālajos tīklos izraisīja spontānu prieka vilni. Savam cienītajam un mīlētajam pasniedzējam, sauktam par Bīberīti, uzgavilēja neskaitāmi studenti vairākās paaudzēs.
Sadzird satraucošos faktus. Konstruktīva divu ministriju sadarbība lasītprasmes veicināšanā
Gandrīz katrā Eiropas valstī ir izstrādāta lasīšanas veicināšanas stratēģija ar mērķi īstenot izglītības, kultūras un labklājības jomu ciešu sadarbību lasīšanas popularizēšanā un kvalitatīvas literatūras un bibliotēku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Latvijā to īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, un nav zināma cita lasīšanas iniciatīva ar tik plašu ģeogrāfisko pārklājumu kā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai – 2020. gadā tās bija 604 bibliotēkas Latvijā un 68 diasporas centri 29 pasaules valstīs, aptverot 20 000 lasītāju lielu auditoriju.
Idejas izsprāgst un ievaino. Intervija ar dzejnieci, izdevēju un redaktori Inesi Zanderi
"Man ir tāda sajūta, ka dažreiz es esmu bijusi kā vēstures stunda," – Inese Zandere izdod divas jaunas grāmatas, kurās vēstures stunda turpinās.
Pazūd skatienam mežā. Grāmatas Mana grāmatvedība. Aktiera kaleidoskopiskā dzīve un pienākumi recenzija
Jura Strengas un Ilonas Brūveres kopīgi radītais piezīmju un sarunu koncentrāts nepretendē atklāt lasītājam "īsto Strengu" un beidzot izstāstīt "visu, visu".
Viņu melnbaltā simfonija. Intervija ar mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni
"Ja tās būtu tikai mīlestības vēstules, es neliktos ne zinis," saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, sakārtojusi gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules savam dzīves un mākslas liktenim – Felicitai Pauļukai.