"Pirms kādiem diviem trijiem gadiem gāju cauri parkam, biju noguris, apsēdos Vērmanes dārzā uz soliņa. Blakus apsēdās divas smukas meitenes. (..) Sprieda, par ko rakstīt. Viena bija izvēlējusies kursa darbam Ziedoni, Vācieti vai Belševicu, un otra teica – es izvēlējos tādu dzejnieku – Leonu Briedi. Tā otra paskatījās un teica: ak, Dievs! Viņš taču sen jau miris! Ko tad tu par viņu daudz rakstīsi? Ziniet, laimīgāka cilvēka nebija, jo es turpat blakus sēdēju un klausījos, kā viņas aprunāja manu nāvi. Tā bija viena no manām brīnišķīgākajām epizodēm, kad patiešām jutos pa īstam laimīgs – vēl esmu dzīvs," tādi bija intervijas pēdējie vārdi.
Nu Leons Briedis (1949– 2020), paša vārdiem, ir devies "atsapūsties"...
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam, 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: Literatūra un Māksla, Jaunās Grāmatas, Grāmata u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla Kentaurs XXI dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–2010). Izdevniecības Minerva direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tajā skaitā Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu Mijkrēšļa rokraksts saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.
2015. gadā Leona Brieža mūža ieguldījumu godināja Latvijas Literatūras gada balvas žūrija. Pēdējos gados dzejnieks īpaši gandarīts bija par skaisto Neputnā izdoto Spāņu XX gadsimta dzejas antoloģiju ar Ilmāra Blumberga ilustrācijām. No pasaules viņš paguva atvadīties ar pagājušogad Dienas grāmatā izdoto debijas romānu Vilcene un atraitnis.
"Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss – apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām," raksturojis Ilmārs Šlāpins.
Atvadīšanās no Leona Brieža notiks piektdien, 7. februārī, pulksten 11 Krematorija lielajā zālē.
Lūgums nenest vainagus un citus lielizmēra ziedu kārtojumus.