Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Vitamīni no meža un pļavas

Savvaļas augu svaigās lapiņas, pumpuri, ziedi un sulas der arī uzturā.

Kaut visu gadu mūsdienās pieejami salāti un zaļumi, pirmās pavasara veltes tomēr gaidām ar nepacietību. Pieneņu lapiņas, gārsa, zaķskābenes, dažādu koku un krūmu pumpuri ir vitamīnu pilni labumi, kurs ievākt nu ir īstais laiks.

Nezāles – no dobes šķīvī

Pavasarī, kamēr dažādas savvaļas zālītes vai, kā saucam tās dārzā – nezālītes – vēl ir svaigas un trauslas, tās var izmantot arī uzturā. Tās var iekļaut gan salātos, gan zupās, gan kokteiļos vai pārkaisīt sautējumu.

Piemēram, gārsas lapiņas, pieneņu lapas un arī ziedus, balandas, nātres, virzu u. c. 

Gārsa satur olbaltumvielas, bioflavonoīdus, organiskās skābes, ēterisko eļļu, fitoncīdus, pektīnus, šķiedrvielas, daudz C vitamīna, karotīnu, kāliju, mangānu, dzelzi, varu. Gārsa ir izplatīts savvaļas augs, kuru viegli atpazīt un ievākt. Garšīgākie ir jaunie dzinumi un lapiņas, jo tām ir maigāka garša un nav izteikta rūgtenuma. Gārsu var pagatavot svaigu salātos, pievienot smūtijiem un zupām. Tautas medicīnā to pielieto arī podagras, reimatisma, nieru un urīnpūšļa saslimšanu ārstēšanā, bet īsumā var teikt, ka tā vienkārši ir veselīga un noderīga uzturā. Garša gārsai nav izteikta, tāpēc tā labi iederas dažādās ēdienu kombinācijās. 

Populārais zaķkāposts

Pavasara savvaļas zaļumu klāsta neaizstājama sastāvdaļa ir zaķkāposti jeb zaķskābenes. Tie ir gan dekoratīvi, gan garšīgi. Ēst var ne tikai lapiņas, bet arī baltos ziedus, kuri uzplaukst mazliet vēlāk. Zaķskābenes ir daudzgadīgs, neliels augs, sastopams ēnainos skujkoku, jauktos un lapu koku mežos. Zaķskābeņu sastāvā ir augsts C, A, B grupas vitamīnu daudzums, dzelzs, cinks, kālijs, kā arī tām piemīt augsta antiradikāla aktivitāte. Tautas medicīnā tās izmanto, lai mazinātu drudzi. Zaķskābenēm piemīt skābena, varētu teikt, citronīga garša. Tās pazīst arī citur pasaulē, ne tikai Latvijā, un tām ir dažādas kultivētās sugas gan skaistumam, gan lietošanai uzturā, piemēram, Francijā no zaķskābenēm gatavo citrona garšas pulveri limonādēm.

Stiprs kā nātre, svaigs kā virza

Droši vien teju ikvienam, kurš cik necik orientējas dabas labumu lietošanā uzturā, ir labi zināms, cik noderīgas ir asās nātres! Nātres satur serotonīnu, fitoncīdus, organiskās skābes, tai skaitā dzintarskābi, vitamīnu C, B1, B2, K, minerālvielas – dzelzi, kāliju, kalciju, varu, selēnu. Nātru lapās ir divreiz vairāk karotīna nekā burkānos un divreiz vairāk C vitamīna nekā upenēs.

Savukārt dārzkopju ienaidnieces balandas satur C vitamīnu, karotīnu, saponīnus, ēterisko eļļu, skābeņskābi un citas vielas. Uzturā lietojamas galvenokārt lapas, bet jāuzmanās ar balandas sēklām, jo tās ir indīgas! 

Virza satur minerālvielas, vitamīnu C, E un karotīnu, miecvielas, organiskās skābes. Virzai ir raksturīga svaiga garša, kas atgādina cukurzirņus vai jaunos kāpostus. Virzu var ēst uz maizītēm vai pievienojot biezpienam, protams, der jebkuros salātos.

Pienenes – medū un salātos

Pienenes satur A un C vitamīnu, dzelzi, tiamīnu, kā arī kālija, magnija un kalcija sāļus. To sastāvā ir daudz inulīna, kam piemīt prebiotiska iedarbība. Pieneņu lapas un ziedus var izmantot līdz pat vasarai, bet saknes gan ieteicams ievākt agrā pavasarī, kad tajās ir visvairāk aktīvo vielu.

Lapas var lietot svaigas vai blanšētas, var pievienot salātiem, smūtijiem, no tām iespējams pat izspiest sulu. No ziediem var pagatavot ziedu sīrupu jeb medu, kas var uzlabot gremošanu vai palīdzēt saaukstēšanās gadījumā.

Noderīgs augs ir arī gaiļbiksīte, kuru vairāk pazīstam kā tēju, taču to var lietot arī svaigu – gan ziediņus, gan jaunās lapiņas. Ar ziediem var dekorēt desertus, dzērienus. Augs satur vitamīnus, minerālvielas, flavonoīdus, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, miecvielas. Ziedos aktīvo vielu ir visvairāk. Daudzas tautas gaiļbiksītēm ir piedēvējušas īpašu maģisku spēku. Piemēram, viens no savākto ziedu pielietojuma veidiem bija mīlas dzēriena izgatavošana. Tos vārīja kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, dažiem citiem tonizējošiem augiem un medu. Ticība šāda dzēriena visspēcībai ilga gadu tūkstošiem. 

Koku sulas un pumpuri

Koku – bērzu, priežu un liepu – pumpuri arī ir lietojami uzturā. Tos var ēst svaigus vai žāvētus – vēlāk rudenī un ziemā tie noderēs tējas pagatavošanai. Svaigi pumpuri ir C vitamīna avots, taču satur arī dažādas citas aktīvās vielas, kas var radīt kairinājumu gremošanas sistēmai, tāpēc tos nav ieteicams ēst lielā daudzumā. No priežu pumpuriem var savārīt arī sīrupu, kas noder gan ziemā pret klepu, gan kā piedeva desertiem, piemēram, kļavu sīrupa vietā pie pankūkām. 

Savukārt liepu mazās lapiņas ir gan gardas, gan veselīgas. Arī tās kādu sauju var pievienot salātiem un kokteiļiem vai pagrauzt tāpat.

Bērzu un kļavu sulas nelielā daudzumā satur tādus mikroelementus un minerālus kā mangāns, cinks, dzelzs, magnijs un fosfors. Šīm sulām piemīt diurētiska iedarbība. Kā zināms, tās var dzert ūdens vietā, pievienot bezalkoholiskajos kokteiļos vai izmantot dažādu auksto zupu pagatavošanā.

Raugies, lai droši!

Tikai jāatceras, ka dabas veltes nedrīkst ievākt piesārņotās vietās – pilsētās, autoceļu malās (labi, ja esat no tādiem prom aptuveni divus kilometrus), pie industriālajiem objektiem, lielām fermām, atkritumu izgāztuvēm un tamlīdzīgi.

Ja dodaties pēc savvaļas gardumiem, noskaidrojiet, kam pieder teritorija, un izvairieties no svešiem īpašumiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām jeb liegumiem. Kā arī plūciet tikai to, ko tik tiešām pazīstat! Latvijā arī indīgo augu netrūkst un daži no tiem, apēsti pat nelielā daudzumā, var būt nāvējoši.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas