Ziema ne vienmēr jāsagaida ar nožēlu par to, ka aktivitātes dabā jānomaina pret sporta zāli. Aukstā sezona ir laiks ne tikai profesionāļiem slēpošanā vai zemledus makšķerēšanā. Tas ir laiks ikvienam, kas gatavs rūdīt sevi, iepriekš pārliecinoties par ķermeņa veselības stāvokli un paša zināšanām par laikapstākļu izvērtēšanu, treniņa plānošanu un nepieciešamo ekipējumu. Vēsāks un tumšāks laiks nav šķērslis, lai dotos ārpus telpām, trenētu savu imunitāti.
Sezonai nav nozīmes
"Ziemā trenēties ārpus telpām nav jāmeklē motivācija, jo skriet pa lenti bezgaisā sporta klubā man nav intereses. Vienīgi, kad ārā līst, ir grūtāk saņemties skriet, bet, kad esi sācis, tad jau ne pārāk laipnie laika apstākļi ir vienaldzīgi," tā savu skrējēja ikdienu komentē aktīvs skriešanas sacensību Noskrien ziemu! dalībnieks un taku skrējējs Kristaps Broks, kas sacensībās skrien distances no 10 kilometriem līdz pat klasiskajam maratonam, bet citkārt arī ko garāku un kalnaināku.
"Darbdienas nākas pavadīt telpās pie datora un rakstāmgalda, tāpēc priecājos par ikvienu iespēju būt svaigā gaisā. Telpās tāpēc faktiski netrenējos. Daba dod spēku un prieku jebkurā gadalaikā, turklāt vienmēr ir gandarījums par saturīgi pavadītu laiku un iegūtajiem prieka hormoniem. Un tieši aukstā vai slapjā dienā, kad normāls cilvēks degunu no mājām ārā nebāž, prieks rodas daudz vairāk. Aktīvi un daudz kustoties, laikapstākļi ir tikai nenozīmīgs blakus faktors," ir pārliecināta nūjošanas entuziaste Baiba Dombrovska (59, krustvārdu mīklu izdevumu redaktore), uzsverot, ka sezonai nav nekādas nozīmes. "Ar piemērotu apģērbu un atbilstošiem apaviem nūjot var gan tad, ja ārā ir +30°C, gan tad, ja ir -30°C. Katru dienu ceļu no darba uz mājām veicu kājām, straujā solī ejot, tas aizņem apmēram stundu vai nedaudz vairāk." Pēdējos gados aktivitāšu klāsts ir plašs visu gadu: tiklīdz oktobrī beidzies Stirnu buka seriāls un citi vasaras pasākumi, novembrī ir Patriots un Neiespējamais skrējiens Valkā, bet no decembra līdz martam seriāls Noskrien ziemu. Visos tajos aktīvi piedalās arī nūjotāji.
Īpaši orientēšanās sportā un sniega apstākļos, jāpiedomā par zeķu izvēli, ar kurām kājas paliek siltas arī slapjumā
Par to, ka sezonas maiņa neiesloga sportotmīļus telpās, ir drošs arī orientēšanās sporta cienītājs Andis Janovs (36): "Orientēšanās sportā arī aukstajā sezonā mani treniņi notiek mežā un jebkādos laika apstākļos. Izvēlos distanci, kur skrējieni pa apvidu ilgst apmēram vienu stundu. Ziemas sezonā skriešanas treniņš man ir tikai reizi nedēļā, un cenšos tajā pilnveidot gan orientēšanās tehniku, gan arī skriešanas spējas apvidū, skrienot samērā ātri." Vienīgi no praktiskā viedokļa, īpaši orientēšanās sportā un sniega apstākļos, jāpiedomā par zeķu izvēli, ar kurām kājas paliek siltas arī slapjumā. Ļoti aukstā laikā Andis neiesaka plānot intensīvus treniņus, jo tad slodzes laikā nākas dziļi ieelpot caur muti, dziļākos elpceļos nepastarpināti ievelkot auksto gaisu. Savukārt orientēšanās treneris un sacensību dalībnieks Mārtiņš Sirmais (35) ziemā labprāt piedalās sacensībās, kur distances garums ir līdz desmit kilometriem: "Trenējos faktiski tāpat kā vasarā, tikai ņemot vērā, ka ziema ir sagatavošanās periods, vairāk uzmanības pievēršu spēka treniņiem un dažādībai noslogoju citas muskuļu grupas, arī peldot vai slēpojot. Esmu izlases sportists, jātrenējas atbilstoši plānam, un, ja ārā ir vēsāks nekā parasti, tas tikai norūda un pat padara spēcīgāku organismu."
Jāiesildās un jāatsildās
"Mana mīļākā ziemas aktivitāte, ko visiem neatkarīgi no vecuma un aizraušanās iesaku, ir aktīva pastaiga pa Siguldas trepēm un serpentīniem," atzīst Jānis Mūsiņš, Train2Win.lv treneris. "Vislabāk āra aktivitātes ir sākt piemājas parkā vai mežā, ja tāds ir. Ja tā ir pirmā reize ārā, ar laiku, ko pavadām āra aktivitātēs, nevajadzētu pārspīlēt. Tas ļaus novērst nepilnības apģērbā vai ekipējuma izvēlē, neriskējot ar veselību." Tieši nepiemērotu apģērba izvēli un aizmiršanu par ūdens dzeršanu treniņu laikā Jānis uzskata par ierastākajām iesācēju kļūdām aukstajā sezonā, īpaši piekodinot parūpēties, lai nesaltu locītavas: ceļgaliem un potītēm jāatrodas siltumā.
Jānim pilnībā piekrīt arī viņa kolēģe, pieredzējusī garo distanču skrējēja un soļotāja, arī trenere Anita Kažemāka: "Sākotnējai sajūtai, izejot laukā, jābūt, ka tomēr gribētu uzvilkt vēl vienu jaciņu. Kad sāksiet skriet, slēpot, nūjot, paliks silti un būs ideāli." Ziemu Anita uzskata par vispārējo fizisko spēju nostiprināšanas laiku: galvenais ir ķermeņa dziļo muskuļu nostiprināšana jeb vingrošana un lēni, garāki treniņi, ejot, skrienot, slēpojot, braucot ar riteni. Īpaši atgādinot, ka būtiski ir ne tikai iesildīties, bet arī atsildīties pēc treniņa. Par kļūdu Anita uzskata treniņu ar maksimālu atdevi, jo tad ķermenis netrenējas, bet gan tērē sevi un palielina traumu un pārtrenēšanās risku.
Netēlojiet varoņus
"Slēpotāji un citi ziemas sporta veidu pārstāvji ziemā sporto ārā, līdz ar to neredzu iemeslus, kāpēc neskriet ziemā," uzskata viens no labākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā un kalnu taku skriešanas entuziasts Andrejs Jesko.
Pie zemākām temperatūrām, kad termometra stabiņš noslīd zem -15 grādiem, jau ļoti jāizvērtē, vai doties ārā skriet un kādā intensitātē to darīt
Vienmēr labāk izvēlēties treniņa pirmo daļu aizvadīt pretvējā un otro daļu pavējā. Pretvējš rada papildu aukstuma sajūtu un labāk treniņa otrajā daļā no tā izvairīties, kad organisms ir vairāk iesvīdis un šis pretvēja efekts atstās lielāku negatīvo ietekmi.
"Laukos nereti sanāk aizvadīt treniņus slapjumā gan izteikti dubļainos ceļos, gan šķīdonī. Šādos apstākļos ar sausām kājām nav iespējams skriet, un, ja treniņš ir ilgstošs, augsta varbūtība gūt gan apsaldējumus, gan noberzumus, gan kopumā aizvadīt treniņus ar zināmu diskomforta sajūtu. Te labākais risinājums ir Gore-tex apavi," iesaka Andrejs Jesko, piebilstot, ka aukstā sezona ir arī tumšā sezona, tāpēc drošības vārdā jāparūpējas par atstarojošu vesti mugurā vai citiem atstarojošiem elementiem uz apģērba. Noderēs arī pieres lukturītis. Andrejs atgādina, noteikti nav jābūt varonim, gribot trenēties visos laikapstākļos: "Pie zemākām temperatūrām, kad termometra stabiņš noslīd zem -15 grādiem, jau ļoti jāizvērtē, vai doties ārā skriet un kādā intensitātē to darīt. Jāņem vērā, ka tādi faktori kā vējš, sviedru radītais mitrums rada sajūtu, ka ārā temperatūra ir vēl zemāka. Dažreiz pat pie -1,-5 grādiem var būt sajūta, ka ir -15, un tas jāņem vērā, izvēloties treniņa saturu."