"Cīņas izpaužas kā izrādīšanās, visbiežāk - klaigāšana," stāsta A.Ornicāns. "Kliedzieni ir skaļi, un naktīs mežā tos var labi dzirdēt. Lūsim balss ir rupjāka nekā kaķim, un dažiem šie saucieni atgādina ūpja dobjo ūjināšanu."Lūšu riests turpināsies līdz marta vidum, tad dzīvnieki šķirsies, lai visu pārējo gadu pavadītu kā vientuļnieki. Arī mātītes bērnus audzina vienas, un metienā visbiežāk ir divi vai trīs mazuļi.Pētījumi Latvijā liecina, ka lūšu teritorijas ir prāvas. Tēviņiem tās ir līdz 500 km2. Vietās, kur mežu mazāk, teritorijas ir lielākas. Lūšu mātīšu teritorijas pārklājas ar tēviņu apdzīvotajām vietām. Pērn veiktā Valsts Meža dienesta uzskaite liecina, ka mūsu valstī mīt ap 1500 lūšu, kaut arī pētnieki uzskata, ka to skaits ir mazāks - ap 600 līdz 700 lūšu, norāda A.Ornicāns.
FOTO: Marta pirmajās siltajās dienās lūši uzsāk riesta cīņas
Meža iemītniekiem lūšiem pirmās siltās marta dienas kalpo kā signāls riesta uzsākšanai, stāsta lūšu pētnieks, Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātniskais asistents Aivars Ornicāns. Mātītes jau janvāra beigās un februārī sāka "iesmaržināt" savas teritorijas. Šobrīd lūšu tēviņi, sekojot ožas zīmēm, pulcējas pie mātītēm un, līdzīgi kā kaķi, uzsāk savstarpējās cīņas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.