Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -1 °C
Skaidrs
Trešdiena, 4. decembris
Baiba, Barba, Barbara

Katrīnes Pasternakas trīs laimīgie sērkociņi

Ar LNT raidījumu vadītāju un aktrisi Katrīni Pasternaku tiekamies kafejnīcā no rīta ap pulksten vienpadsmitiem viņas brokastu laikā. Lai gan Katrīnes diena sākas pirms septiņiem, brokastot allaž sanāk vēlu.

Vai, ceļoties agri, var vairāk izdarīt?

Iespējams, ka ļoti daudz no šī laika es izsēju, jo man no rītiem patīk vientulībā dzert kafiju un rīta laiku veltīt vienīgi sev. Izlasu jaunumus internetā. Kādu laiku gan centos ziņas nelasīt, jo tās bieži vien neko labu nevēsta, bet nu atkal lasu.

Redzu, ka brokastojat veselīgi. Vai tā ir diēta?

Kādreiz mēģināju dažnedažādas diētas, svaru nometu ātri, bet tad tas atgriezās. Sev esmu apsolījusi - ja veselība nepiespiedīs, pie diētām vairs neatgriezīšos. Tagad visa ģimene lielā daudzumā cenšamies ēst zaļumus un dārzeņus. Cenšamies izdomāt receptes - tās ir mazas sacensības mūsu ģimenē.

Visu savu apzinīgo mūžu esmu cīnījusies ar lieko svaru. Pat tad, kad skolas laikā aktīvi sportoju, biju nevis tvirtā meitene, bet sārtvaidzīte. Sākotnēji tas bija komplekss, kas aizņēma lielu daļu manu domu, jo man, tāpat kā visām, gribējās būt slaidai un skaistai. Vēlīnajos padsmit gados šķirstīju žurnālus un domāju, ko es vilktu mugurā, ja būtu tieva. Pateicoties dzīves pieredzei, esmu sapratusi, ka galvenais ir tas, kā cilvēks jūtas, ko viņš domā. Ja man būtu burvju nūjiņa vai trīs laimīgie sērkociņi, tie tiktu veltīti, lai man savulaik nebūtu bijis šo domu. Bet, ja es teiktu, ka man ļoti grūti dzīvot tādai, kāda esmu, es melotu.

Kā sakārtojat sevi iekšēji?

Ja cilvēks ir ļoti apzinīgs, viņš spēj savas sajūtas, domāšanas impulsus kārtot jau no agras jaunības, bet man tā nav bijis. Vienmēr esmu bijusi spontāna un pārlieku emocionāla. Tas manu dzīvi nav padarījis vienkāršāku. Pat būdama laimīgi precējusies un laimīga mamma, dzīvē nemitīgi meklēju problēmas. Kādreiz likās, ja nejūtu pretestību, tad dzīve neiet uz priekšu. It kā dzīvot viegli būtu kas nosodāms. Teātrī strādājot, man nekad nav bijusi izteikta karjeras vajadzība, jo man bija otra puse - ģimene. Man nevajadzēja, lai režisors ar smaidu apliecinātu manu talantu. Taču man bija svarīgi, kā viņš atņem manu labdienu - ar smaidu vai paiet garām. Tas ir smieklīgi, bet ar to es varēju dzīvot nedēļu.

Tētis un mamma man bija tādi, kas ļoti mudināja lasīt. Es biju izlasījusi ļoti daudz labu grāmatu, vēl šobrīd brīnos, kāpēc šī pieredze nediktēja man sakārtotību jau jaunībā. Tagad man ir 52 gadi un es jūtos daudz labāk nekā jaunībā, jo dzīvoju daudz vieglāk. Tagad dzīvi cenšos izbaudīt.

Kas jums kā sievietei tagad ir pats svarīgākais?

Nesen apprecējās mana meita. Sešpadsmitgadīgais Kārlis ir gana nobriedis. Līdz ar to abi ar vīru esam kļuvuši patstāvīgi - vairs neesam tās cāļu mātes, kas ar izplestiem spārniem skrien nopakaļus bērniem. Mēs daudz vairāk laika varam veltīt sev un lietām, kas mums šobrīd ir interesantas un svarīgas. Jūtos daudz laimīgāka un varošāka nekā tajā brīdī, kad bērni vienmēr bija pie manis un man bija 20-25 gadi. Droši vien tas bija atbildības slogs, kas gūlās virsū. Es jūtos iekšēji brīvāka. Domāju, ka bērniem arī ir vieglāk.

Kā ar fiziskajām aktivitātēm?

Man ir divritenis, kuru izmantoju vasarā, izbraucu pa Baltezera ceļiem. Divu apsvērumu dēļ - lai sajustu mīšanās, varēšanas prieku un gūtu garīgu baudu. Mājās ir velotrenažieris, ko varu lietot ziemā, bet īpaši ar to nenodarbojos. Vingroju, izvingrinu plecus un muguru, bet grēkotu, ja teiktu, ka katru dienu un četrdesmit minūtes.

Vai kādreiz aprunājaties ar Dievu?

Es augu mājā, kur pirmajā stāvā dzīvoja ļoti ticīga katoļu ģimene - babiņa un gediņa. Klasiski vecīši. Babiņa izskatījās kā no Rozentāla gleznas un bija ļoti ticīga. Dzīves sitienus uzskatīja par pārbaudījumu, nekad nesūdzējās. Vēlāk, kad mira ar vēzi, slimību uzņēma ar pazemību. Man arī ir izveidojies tāds Dieva tēls. Ticu, ka kaut kas ir virs mums, un man patīk paļauties. Biju laimīga un lepna kristīt bērnus, bet neesmu no tiem cilvēkiem, kas aktīvi iesaistās baznīcas dzīvē.

Kas jums ir zelta vērtē?

Ūdens. Paps mūs ar māsu sauca par pīlēm. Garšīgs ūdens ir bijis cieņā jau kopš bērnības līdz pat šim brīdim. Ūdens vērtību nevar pārvērtēt. Kādreiz dzīvoju Ziepniekkalnā, kur bija ļoti labs ūdens. Pārvācoties likās, ka sajukšu prātā, jo centrā bija krāna ūdens. Vasarās dzīvojām Baltezerā, tur arī ir garšīgs ūdens. Salds. No zemes nācis. Tāds, kurā skaloti mati spīd. Tikai viens trūkums - tajā ūdenī neskābst gurķi. Jāpieliek klāt kaut dažas tējkarotes parastā ūdens.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Zirnis joko - 04.12.2024.

Skapī mēģināju ieviest kārtību savu zeķu krājumā un secināju, ka 200 zeķu nenozīmē 100 pārus zeķu…

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko