Krājums šajā gadā iedalīts trīs nodaļās, un pirmo nodaļu Rakstniecība un vēsture iesāk Luīzes Frančeskas Dakšas un viņas pētnieku komandas raksts No bēniņiem līdz digitālajam arhīvam: ceļā uz Aivara Kalves autobiogrāfijas krājumu/iem, pievēršoties vairākiem aktuāliem jautājumiem. Pirmkārt, iepazīstinot lasītāju ar mūsdienu literatūrzinātnē maz pētītu autoru Aivaru Kalvi, otrkārt, aktualizējot dzīves rakstības un dienasgrāmatu konceptu un nozīmi personības izpētē, treškārt, runājot par mūsdienu zinātnē būtisku procesu, proti, digitālā krājuma veidošanu, digitalizācijas aspektiem un digitālo tehnoloģiju nozīmi humanitārajās zinātnēs.
Mazpazīstamās latviešu literatūras vēstures izpētei pievērsies arī Ingus Barovskis rakstā Rūdolfs Liedags – arhīvs, personība, radošā darba rekonstrukcija. Ventspilī dzīvojušā dzejnieka arhīvs 2024. gadā nonāca LNRMM rīcībā, un rakstā analizēta gan Liedaga personība, gan radošais darbs, balstoties arhīva izpētē un citos atmiņu institūciju materiālos.
Rakstniecības izpētes turpinājumā Dārta Andersone rakstā Sieviešu rakstnieču īpatsvars Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā analizē rakstnieču kolekciju veidošanos kultūrvēsturiskā un komplektēšanas konceptā. Sociālie, politiskie un institucionālie apstākļi, kas vēsturiski ir ierobežojuši sieviešu iespēju publicēties un līdz ar to arī nonākt kultūrvēsturisko atmiņas institūciju krājumos, ir Andersones raksta izpētes pamatā.
Krājuma otro nodaļu Mūzika un muzikoloģija ievada Ivetas Dukaļskas raksts Čipotu muzikants – Jānis Zapāns. Privātā arhīva materiāli, kurā skatīta gan tautas muzicēšanas tradīcija un tās mutvārdu izplatības ceļi, gan arī ar muzikanta dzīvesstāsta pētniecību tiek atklāts tautas muzicēšanas pārmantošanas process kā ģimenes, tā – plašāk – kopienas ietvaros.
Personības, radošā darba un kolekcijas veidošanās principus turpina pētīt Inese Žune rakstā Jaunieguvumi vijoļmeistara Mārtiņa Zemīša kolekcijai Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā. Mūzikas instrumenti ir nozīmīga kultūrvēsturiska laikmeta liecība un reizē arī muzeja kolekcijas daļa, kas spēj piesaistīt plašu auditorijas interesi; Žunes raksts iepazīstina ar vienu no ievērojamākajiem vijoļu būvētājiem.
Maz pētītai tēmai Latvijas mūzikas vēsturē pievērsusies Ieva Pauloviča rakstā Ērģeļu un pozitīvu uzturēšanas problemātika 18. gadsimta Vidzemē. Raksts iepazīstina gan ar ērģeļu un pozitīvu veidošanos, gan to saglabāšanu un restaurācijas procesu, tāpat arī tiek sniegts ieskats instrumentu tehniskajā uzturēšanā. Autore pievēršas arī vēsturiskajam kontekstam, kas ieskicē laikmeta būtiskākās nianses, kuras sekmē šādu instrumentu veidošanos un izplatību.
Krājuma noslēdzošā daļa Muzeoloģija ir veltīta muzeoloģiskiem jautājumiem. Līga Ločmele pievērsusies aktuālai tēmai – Ātrās reaģēšanas kolekcionēšanas pieejas pielietošana dažāda rakstura situācijās: Latvijas muzeju pieredze, runājot par tādu jēdzienu kā “ātrās reaģēšanas” stratēģija kolekciju veidošanā. Šī pieeja, ko 2014. gadā definējis Viktorijas un Alberta muzejs Londonā, tiek pētīta četru Latvijas muzeju pieredzē.
Krājumu noslēdz Ilonas Miezītes raksts Rakstniecības un teātra vēstures materiālu komplektēšana starpkaru Latvijā, kas izstrādāts ar mērķi analizēt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja priekšteču Latvijas Skolotāju savienības Rakstnieku muzeja (1925–1934), Latvijas Teātru biedrības Teātra muzeja (1924 (izstāde) 1927–1934), Izglītības ministrijas Rakstniecības un teātra muzeja (1936–1940) krājumu komplektēšanas stratēģijas, atklājot, kādi ir komplektēšanas mērķi un kā tie atšķiras no mūsdienu komplektēšanas procesiem.
Rakstu krājums pieejams: https://lnrmm.gov.lv/rakstu-krajumi/